Sākas ugunsnedrošais periods

2018. gada 27. aprīlis 00:00

Šodien sākas ugunsnedrošais periods visā valsts teritorijā, kura laikā jāievēro drošības pasākumi. Cik tas ir svarīgi, liecina jau pirmie meža ugunsgrēki.
“Šis laiks ir visbīstamākais, jo kūlas dedzinātāji ir sarosījušies. Meža ugunsgrēki jau ir bijuši – pagājušajās brīvdienās dega jaunaudzes Rankas pagastā, kas ir virsmežniecības Lejasciema nodaļas un Gaujienas nodaļas teritorijā. Kā redzams, jaunaudzēs uguns tikusi no kūlas dedzināšanas,” uzsver Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos Pēteris Drozdovs.
Viņš atgādina, ka bez saskaņošanas ar “Valsts meža dienesta” darbiniekiem nav atļauts dedzināt atkritumus un koksnes ciršanas atkritumus, kurināt ugunskurus, kā ari veikt citas darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Sākas dežūras 13 ugunsnovērošanas torņos
Līdz ar ugunsnedrošo periodu sākas dežūras ugunsnovērošanas torņos. Tāpat kā pagājušajā gadā dežūras tiek nodrošinātas 13 torņos virsmežniecības teritorijā Gulbenes, Alūksnes, Apes, Smiltenes un Valkas novadā, bet pavisam ir 19 torņi. Diemžēl visi torņi nav tādā tehniskā kārtībā, lai tajos droši varētu atrasties dežurants. “Sevišķi kritiskā stāvoklī ir Dārzciema tornis Gaujienas pagastā un ugunsnovērošanas tornis Stāmerienas pagastā, kā arī tornis Sinolē Lejasciema pagastā. Tāpat dežūrām neizmantos Bejas, Vijciema un Palsmanes ugunsnovērošanas torņus. Ar 13 torņiem var nodrošināt meža ugunsapsardzību visā teritorijā,” stāsta P.Drozdovs.
2017.gadā neviens tornis netika rekonstruēts, bet šogad ir uzstādīts jauns ugunsnovērošanas tornis Zeltiņu pagastā, kas vēl nav nodots ekspluatācijā. Dežuranti saziņai izmanto rācijas vai telefonus, lai ziņotu par pamanītiem dūmiem operatīvajam dežurantam. “Kad ir noteikta dūmu izcelšanās vieta, tiek sūtīts darbinieks pārbaudīt, vai degšana ir bīstama. Smiltenes un Lejasciema puses apkārtnes mežos ir lielāka ugunsbīstamība, jo tur ir sausāks. Mežziņu aprīkojums liesmu dzēšanai ir mugursoma un smidzinātājs, kurā ir 25 litri ūdens. Savukārt meža dzēšanai atbilstoša tehnika ne visur var iebraukt, tāpēc talkā ar savu tehniku nāk lauksaimnieki,” norāda P.Drozdovs.

Tīši dedzina un labprātīgi neatzīstas
Par laimi, lietaino laikapstākļu dēļ pagājušajā gadā bijis maz meža ugunsgrēku – 13, no kuriem 4 valsts un 9 privātajos mežos, kuros izdeguši 3,4 hektāri meža. “Pērn pirmais meža ugunsgrēks bija 27.aprīlī Virešu pagastā, bet visvairāk mežs dedzis 8. un 9.maijā Lejasciema, Stāmerienas, Stradu un Rankas pagastā, Smiltenes novada Blomes pagastā bijuši pat 3 ugunsgrēki. Tiesa, degšanas platības nav bijušas lielas – no 0,001 līdz 1,05 hektāriem. Maijā bijuši vēl 3 ugunsgrēki, bet jūnijā un jūlijā – pa vienam, pēdējais – 23.jūlijā,” komentē P.Drozdovs.
Viņš uzsver, ka galvenais meža ugunsgrēku cēlonis ir kūlas dedzināšana, turklāt novērots, ka karstā laikā cilvēku aktivitāte ir lielāka. Jūlijā, kad temperatūra tuvojas plus 30 grādu atzīmei, tika dedzināti zari. Uz jautājumu, kāpēc izvēlēts tāds laiks, saņemta atbilde, ka tieši tādā laikā vislabāk deg. “Nevar noliegt, ka daudzi kūlu dedzina apzināti. Diemžēl to ir grūti pierādīt. Mūsu dienestam nav tiesību pratināt vai meklēt potenciālos vainīgos. Savukārt policijai vajag pierādījumus, bez tiem netiek uzsākta izmeklēšana. Ar aizdomām nepietiek, bet neviens dedzinātājs labprātīgi neatzīstas,” secina P.Drozdovs.
Policijai par ugunsgrēku tiek ziņots, ja mežam ir nodarīti zaudējumi. Pērn īpašnieku vai tiesisko valdītāju iesniegtie zaudējumi meža ugunsgrēku rezultātā bijuši 2677,44 eiro.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sākas ugunsnedrošais periods

Kategorijas