Klimata pārmaiņas atnes jaunas mājdzīvnieku slimības

2018. gada 27. aprīlis 00:00

Līdz ar klimata izmaiņām pēdējos gados aizvien vairāk mājdzīvnieku veselību apdraud ērču pārnēsātās slimības, kas agrāk bija aktuālas tikai zemēs ar siltākiem laika apstākļiem. “Cilvēkiem un dzīvniekiem uzbrūk vienas un tās pašas ērces, slimības ir līdzīgas. Cilvēks var saslimt ar ērču encefalītu un Laimas slimību, savukārt mūsu mīluļu lielās nelaimes ir, piemēram, piroplazmozes un anaplazmozes,” brīdina veterinārārsts Dzintars Tīds.

Ievazā ceļojot
Pašreiz Polijā ērces pārnēsā jau piecas slimības, pie mums skaidri zināms par trim, bīstamākā no tām ir babezioze. Babeziozes gaita ir ļoti strauja: parazīts noārda eritrocītus un strauji iestājas asins zudums, audu dzelte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis. Dažu dienu laikā dzīvnieks var pat nomirt. Lai samazinātu lielo risku, ar operatīvu rīcību nedrīkst kavēties, un trauksme jāceļ līdz ar pirmajām slimības pazīmēm – neizskaidrojamu vārgumu, augstu temperatūru, urīnu no tumši brūna līdz asiņainam.
“Pagājušajā gadā, šķiet, katram veterinārārstam bija pacienti, kuri nomira no šīs ērču pārnēsātās slimības. Zināms, ka ar piroplazmozi slikts stāvoklis ir Lietuvā un Baltkrievijā, arī klasiskās dienvidu valstīs – Serbijā, Ungārijā, Čehijā. Kurzemnieki šobrīd ir drusku pasargāti – slimo ērču te nav tik daudz kā Daugavpilī un Klaipēdā. Bet skaidrs, ka šāda reģionāla aizsardzība nevar būt ilga, jo ceļo gan suņi, gan cilvēki,” stāsta Dz. Tīds un iesaka nekavējoties vērsties pie veterinārārsta. Dot uzreiz sunim dārgo un sāpīgo injekciju diemžēl ir drošākais glābšanas veids.
Blusas, salīdzinot ar ērcēm, viņaprāt, nav tik bīstamas, jo parasti izsauc tikai niezi, pumpas un kasīšanos.

Pārnēsā meža iemītnieki
“Ja runājam par mājdzīvniekus apdraudošajiem mošķiem, jāpiemin plaši izplatītais lapsu kašķis. Agrāk pieļāva, ka pilsētnieki ar to neslimos, tomēr dzīve ir mainījusies – slimās lapsas tagad iedzīvojas arī urbānā vidē un nedomā pazust. Meža dzīvnieki staigā pa pilsētām, iedzīvotāji fotogrāfijās to fiksē, un veterinārārsts izdara secinājumus.
Nesen Dz. Tīds redzējis kādā portāla galerijā pilsētā nofotografētu lapsu ar klasiskām kašķa pazīmēm – neglīti nokasījusies, ar jēlumiem un krevelēm. Pārsvarā kašķi mūsu mājdzīvnieks dabū no zāles stiebriem un krūmiem, kam skrējusi cauri slimā lapsa. Uz zāles un krūmiem paliek gan dzīvnieka blaugznas, gan matiņi un kreveles daļiņas. Diezgan bieži lauku un medību suņi tiek pie lapsu kašķa, izvārtoties vietā, kur nobeigusies slima lapsa. Ja saimnieks nepaspēj suni no tā atturēt, ir noteikti jāmazgājas gan pašam, gan sunim.
“Pamatīgu niezi izsauc piecas kašķa ērces, taču nav lielas starpības, vai tā ir ausu vai visa ķermeņa kašķa ērce, jo ir labi medikamenti, ar ko slimību izārstēt.”
Visbiežāk kašķa ērces dēļ suns kasa priekškājas un vēderu, pēdējā laikā arī galvu un ausis, jo skrējis ar nolaistu galvu, ošņājot pēdas. Īpaši tas raksturīgs taksīšiem, kam prieku sagādā alu rakšana.
Dz. Tīds šad tad saskaras ar gadījumiem, kad dzīvnieku patversmes darbinieki uz klīniku atved pilsētā satraumētās stirnas. “Tās kā bruģis noklātas ar ērcēm. Iedzīvotāji parasti priecājas par gulbjiem, bet tikai tie, kas ir kontaktā ar skaistajiem putniem, redz daudzos parazītus. Četrus līdz piecus milimetrus lielas utis skraida pa lidoņu ķermeņiem.”

Cenas un kvalitātes attiecības
Līdzeklis, kas vienlaikus palīdz pret kašķa ērcēm un blusām, ir ļoti dārgs, atklāj ārsts. Zāļu iedarbības spēcīgumu nosaka arī cena, tomēr drīzāk vajadzētu izvēlēties konkrētiem apstākļiem piemēroto. Ir taču atšķirība, vai ar dzīvnieku uzturamies laukos, kur dzīvo kašķainās lapsas un ganību ērces, vai arī diendienā atrodamies pilsētas centrā.
“Līdzekļi pret ērcēm ir dažādi, piemēram, piles uz skausta. Efektīvas ir tabletes – reizi mēnesī apēsta tablete palīdz gan pret kašķa, gan pret ganību ērcēm. Dzīvnieku saimnieki arvien biežāk iegādājas kaklasiksnas, kas spēj atbaidīt ērces vesela gada garumā. Tās gan maksā aptuveni 40 eiro, bet acīmredzot tiek saskatīts izdevīgums – piles uz skausta vai tablete garantēti pasargā tikai vienu mēnesi, tātad jālieto vismaz sešas vai septiņas reizes gadā.”
Alerģija pret šiem līdzekļiem tiek novērota ļoti reti, taču, ja dzīvnieks jūtas slikti, lietošana jāpārtrauc. Vēl labāk ir vakcinācijas grāmatiņā veikt ierakstu par konkrēta medikamenta nepanesību.
Kļūda mājdzīvnieka saimnieka rīcībā ir, ja viņš neizdara secinājumus. Preparāts, kurš nav līdzējis, nav jāpērk atkal un atkal: brīnumi nenotiks! “Ir pieejami tādi uz skausta pilināmi līdzekļi, kas palīdz trīs reizes ilgāk, taču tie ir arī trīs reizes dārgāki. Nevajag kautrēties lūgt konsultāciju savam veterinārārstam, jo diezgan bieži medikamentiem ir vienāds sastāvs, bet, piemēram, Vācijā ražotais būs dārgāks par Slovākijā ražoto.”

Drošību garantē uzmanība
Pretērču zāles kaķim drīkst pilināt vienīgi starp ausīm, sunim – no skausta līdz pusmugurai. Lai nevarētu nolaizīt. Diennakti pēc zāļu lietošanas dzīvnieku nevajag ne mazgāt, ne peldināt, ne glaudīt.
Dažam indivīdam ar konkrētu medikamentu izdodas atvairīt kaitniekus ilgāk, nekā norādīts instrukcijā, cits turpretī kā sūknis pievelk visus parazītus. “No spalvas garuma tas īsti nav atkarīgs. Drīzāk ir blusu un ērču garšīgie un negaršīgie cilvēki, tāpat arī suņi,” pajoko speciālists. Īsspalvaina suņa kažociņā ērci var ātrāk pamanīt, savukārt ķepaiņiem ar garu spalvu pat pretērču kakla siksnas īsti nedarbojas. Tās jebkurā gadījumā uz dzīvnieka kakla jāliek diezgan stingri.
Der atcerēties, ka efektīvus pretblusu, pretērču līdzekļus, kuru sastāvā ir kaut viens medikaments, drīkst tirgot tikai veterinārās klīnikas un veterinārās aptiekas, kur pastāvīgi jāatrodas vetārstam.
Daļu pretērču, pretblusu līdzekļu var lietot gan sunim, gan kaķim, taču drošāk tos iegādāties atsevišķi. Tiešām jāuzmanās, jo daži tikai sunim paredzētie kaķim var būt gandrīz nāvējoši. Tāpat pastāv devas pārdozēšanas risks: kas der lielam sunim, neder mazam kaķim.
Mīluļa spalvā pamanīto ērci vajadzētu izņemt uzmanīgi, nesaspiežot parazītu, lai tā radītais šķidrums un oliņas nenokļūtu uz mājdzīvnieka ķermeņa. Drošāk to darīt ar gumijas cimdiem rokās: ja kailos pirkstos ir plaisiņas, brūcītes, pastāv iespēja pašiem inficēties.
Suņa aptieciņā vajadzētu būt speciālām dakšiņām, ko paliek zem piesūkušās ērces, pagriež un tad izņem, tāpat noder speciālas knaiblītes. Izvilkto ērci ieteicams sadedzināt vai nobeigt cieši aizveramā polietilēna maisiņā.

Uzziņai

Babēzijas ir sīki vienšūnas parazīti, kas pēc nokļūšanas siltasiņu dzīvnieka organismā iznīcina sarkanās asins šūnas – eritrocītus, sasniedz dzimumgatavību un vairojas. Pēc statistikas datiem ar babēzijām biežāk inficējas kurti un pitbulterjeri. Inficēties var arī cilvēki. No vairāk nekā 100 pasaulē eksistējošām babēziju sugām Latvijā sastopamas tikai dažas. Visplašāk izplatītas ir Babesia canis un Babesia gibsoni.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Klimata pārmaiņas atnes jaunas mājdzīvnieku slimības

Kategorijas