Galvenais ir kopā pavadītais laiks

2018. gada 3. maijs 00:00

232

Šogad Gulbenes novada invalīdu biedrība atzīmē 25 gadu jubileju, 17.maijā pulksten 11.00 Gulbenes kultūras centrā rīkojot jubilejas pasākumu.

Realizēti 24 projekti
“Šajos gados padarīts ir ļoti daudz. Kad mēs atnācām, telpā bija viens rakstāmgalds un viens skapis. Šodien mums projektu rezultātā viss ir aprīkots. Desmit gadu laikā realizēti 24 projekti,” stāsta B.Kozlovska. Tas arī redzams, ieejot invalīdu biedrības telpās - plauktos izvietoti dažnedažādi pašu gatavotie darbiņi, piemēram, sveces, māla trauki, rotaslietas, ziepes. “Parasti radošās darbnīcas notiek pirmdienās. Otrdienās kopā pulcējas aktīvi spēlmaņi, lai uzspēlētu zolīti un “Uno”. Kontingents jau mainās – kā nu kuram iekrīt brīvais laiks. Ir interese, cilvēki nāk, kopā pasēž, pasmejas un uzspēlē, neņemot vērā, kurš zaudē vai vinnē, jo tajā brīdī vinnētāji ir visi. Galvenais jau ir tas kopā būšanas laiks,” saka B.Kozlovska.
Viņa stāsta, ka arī tagad ir apstiprināts viens projekts – darbs ar ādu , ko caur “Ziedot.lv” apstiprinājuši “Latvijas valsts meži”. “Šogad tas ir vienīgais projekts, jo es uzskatu, ka tik smalkas lietas ir cītīgi jāmācās, lai apgūtu. Nevar vienlaikus ņemt vairākus projektus, lai tikai kaut ko izdarītu. Ja strādā, tad strādā tā, lai pilnībā apgūst. Novada domes meitenes, kas arī raksta projektus, palīdzēja sameklēt cilvēku, kas strādā ar ādu. Pēc jubilejas pasākuma sāksim darboties,” skaidro B.Kozlovska.
Tieši projekti ir ļāvuši invalīdiem apgūt daudz dažādas prasmes. Kad bijis projekts par skatuves mākslu, pasniedzējs, kurš strādā tieši ar invalīdiem, braucis no Rīgas. Šim projektam bijusi liela piekrišana. “Brauca invalīdi no Lubānas, Madonas, Balviem, Alūksnes, Litenes. Bijām ļoti liela kompānija, un visi bija apmierināti. Un pašās beigās uztaisījām minifestivālu Staros. Daudzi izteica vēlmi, ka vēlētos vēl apgūt to pašu, tikai kā turpinājumu, jo tad mēs vairāk apguvām, kā tieši darboties uz skatuves, domājām paši savu režiju. Es, piemēram, iestudēju ludziņu pēc latgaliešu dziesmas “Labs bij puika mūsu Jezups”. Domāju, ka tīri labi izdevās. Katram tika dota iespēja pašam it kā režisēt un izrādīt savu izrādi tā, kā viņš to saprot. Meitenes no Litenes (valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Litene” – red.) arī brauca pie mums. Visos pasākumos mēģinām viņus iesaistīt. Mēs zinām, ka tie ir citādāki cilvēki nekā mēs, bet viņi ir ļoti laimīgi, ka ir dota iespēja būt kopā ar mums. Tāpat arī visās pēdējās sporta spēlēs mēs liteniešus aicinām, jo viņi ir ļoti gandarīti, kad kaklā uzkar medaļu, pasniedz diplomu un kādu saldumu. Es domāju, ka nedrīkst neviens būt atstumts malā, lai kāds viņš būtu. Mums vienkārši viņi jāņem savā saimē,” uzsver B.Kozlovska.

Apmēram 150 biedri
P.Kozlovskis stāsta - kad sācis strādāt, biedrībā bijuši 69 biedri un tolaik arī atbalstītāji skaitījušies biedri. Šobrīd biedrībā ir apmēram 90 biedri, kas jau ir samaksājuši biedru naudas, bet vispār kopā skaitās apmēram 150 biedri. “Biedra nauda, kas ir 6 eiro gadā, ir jāsamaksā līdz 1.jūlijam. Ja nesamaksā, tad automātiski izslēdz no biedrības un atpakaļceļa vairs nav. Tā ir nolemts statūtos. Ja reiz biji mūsu kolektīvā un tev nepatika, tad nekas jau vairs nemainīsies. Tādu gan, kas tiek izslēgti, ir ļoti maz. Citos gados es sēdēju pie telefona un atgādināju par biedru naudām, bet daži uztvēra, ka to naudu vajag man. Bet tā naudiņa tiek izmantota invalīdiem, piemēram, Jaungada pasākumiem, paciņām. Lai brauktu ekskursijās, rakstām projektus, bet Alūksnē invalīdi brauc ekskursijā divas dienas un paši par to maksā,” stāsta P.Kozlovskis.
Ļoti laba sadarbība invalīdu biedrībai ir ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Jauniešu programmā subsidētajās darba vietās biedrībā strādā divi jaunieši. Viena meitene ir pavadone, ja vajag kādam invalīdam kaut kur nokļūt ar ratiņiem. Otra meitene veic dažādus darbus, piemēram, šobrīd gatavo konfekšu pušķus jubilejas pasākumam.

Var izmantot dažādas ierīces
Biedrībā par projektu naudu iegādātas arī dažādas ierīces. Ir divi pacēlāji: viens pastāvīgi atrodas pie skolnieka, kurš mācās 2.vidusskolā, bet otru izmanto pēc vajadzības, ja kāds piesaka. “Varbūt cilvēki arī nezina, ka ir iespēja izmantot pacēlāju. Tiesa, pa visām trepēm ar to nevar uzbraukt – par šauru pagriezienos. Ir mums arī trenažieris - velosipēds, kas trenē rokas un kājas. Tam ir liela piekrišana. Vēl ir trenažieris, kurš uzlabo asinsriti, lai nerastos trombi – arī to daudzi izmanto. Ir “Bioptron” gaismas terapijas lampa statīvā. Tur gan jābūt visu laiku kādam klāt un jāzina, kad kuru krāsu uzlikt. Biruta ir beigusi speciālus kursus un ieguvusi sertifikātu, lai varētu ar šo lampu strādāt,” stāsta P.Kozlovskis un piebilst, ka “Bioptron” lampa ir ļoti laba pret iesnām – divas trīs reizes un iesnu nav!
Savukārt Biruta aicina nākt uz radošajām darbnīcām. “Varbūt kādam ir pūrā kaut kas tāds, ko varētu arī citiem iemācīt. Kopā varētu radīt kaut ko interesantu un jaunu. Mums ir, kas novusu spēlē, bet nav sava galda, tāpēc radās doma, ka pašiem vajadzētu kaut ko nopirkt. Tagad projektā pirksim jaunas galda spēles, piemēram, galda kērlingu, novusu, jaunas “Uno” kārtis,” viņa saka.

Bija 56.numuriņš
Gulbenietis Māris Blūms invalīdu biedrībā darbojas kopš pašiem pirmsākumiem. Viņš arī pārņēmis savā paspārnē invalīdu biedrības mājaslapu. “Kad iestājos, man bija 56.numuriņš, tātad 55 paspēja pirms manis iestāties. Toreiz invalīdiem bija tikai viens maziņš kabinetiņš. Tagad jau viss notiek daudz aktīvāk un katru dienu. Sākumā invalīdi nebija tik aktīvi, bet tāpat bija iespēja atnākt un ar savējiem parunāties. Pērn beidzās viens projekts, kas ilga piecus gadus - projekts par datoriem, kurā es biju skolotājs. Arī “Uno”, varētu teikt, manis dēļ ir šeit. Tās kārtis man atveda māsa no Šveices, mēs mājās spēlējām un pēc tam lēnītēm sākām biedrībā uzspēlēt. Tagad jau spēlējam komandās Alūksnē, Balvos, kur ir pat divas komandas - neredzīgo un invalīdu biedrības, Medņevā un Gulbenē. No septembra līdz martam notiek “Uno” sacensības. Mēs braucam pēc kārtas pie visiem un tad pa tiem mēnešiem izbraucam vienu apli. Sacensības katru reizi organizē cita biedrība. Un vēl invalīdi biedrībā var dabūt mobilā telefona pieslēgumu par apmēram eiro. Tas ir tāds plusiņš – savā starpā var runāt pa lēto. Uzskatu, ka biedrība ir vajadzīga tikai tāpēc vien, ka te ir savējie, jo veselais brīžiem jau to slimo nemaz nesaprot. Un vēl var ar visu ko nodarboties - nav jāsēž četrās sienās. Es arī kādreiz pasēdēju tajās četrās sienās, un tas ir galīgi neinteresanti,” viņš saka. Biedrībai M.Blūms novēl darboties vismaz 100 gadus un mudina nākt invalīdus līdzdarboties, lai būtu aktīvāka dzīve. “Vismaz 75 gadus vēl lai būtu tāda iespēja! Lai turas Pēteris un visi pārējie arī lai turas – visiem veselību, dzīvesprieku un nenorakt savus talantus!” viņš saka.

Fakti
◆ Invalīdu biedrības biedre Biruta Kozlovska stāsta, ka precīzs biedrības dibināšanas datums nav zināms, bet, spriežot pēc grāmatvedības dokumentiem, biedrība dibināta 1993.gada maijā kā Latvijas invalīdu biedrības Gulbenes nodaļa. 2005.gadā tā kļuva par Gulbenes rajona invalīdu biedrību.

◆ Biedrību vadījuši: Jānis Biernis, Irēna Zīberga, Skaidrīte Krevica, Jānis Mednieks, Inta Stipraviete, Andris Dambītis, bet nu jau devīto gadu to vada Pēteris Kozlovskis.

◆ Pirms deviņiem gadiem biedrībā bijuši 69 biedri un tolaik arī atbalstītāji skaitījušies biedri. Šobrīd biedrībā ir apmēram 90 biedri, kas jau ir samaksājuši biedru naudas, bet vispār kopā skaitās apmēram 150 biedri.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Galvenais ir kopā pavadītais laiks

Kategorijas