Pašvaldība pirmo reizi vērtēs direktorus

2018. gada 3. maijs 00:00

2841

Pašvaldība pirmo reizi vērtēs direktorus

Vai Gulbenes novadā ir paredzēta vispārizglītojošo skolu direktoru kā vadītāju un pedagogu izvērtēšana? Vai tiks risināts jautājums sakarā ar to, ka novadā ir skolu direktori, kuri jau sasnieguši pensijas vecumu? Kā tiks risināta dilemma – saglabāt amatus pensionāriem vai tomēr meklēt vietā jaunus speciālistus?
Šādus un līdzīgus jautājumus pirms 26.aprīļa novada domes sēdes publiski uzdeva deputāti Andris Vējiņš (ZZS) un Mārtiņš Bogdans (“No sirds Latvijai”).

Notiks dubulta vērtēšana
A.Vējiņš norādīja, ka ir dzirdējis skolēnu vecāku ļoti negatīvus izteikumus par atsevišķu skolu direktoriem. Viņš arī pauda, ka skolās trūkst gados jaunu speciālistu, kuri netiekot pieaicināti vai tiekot ierobežoti. Tādējādi “jau tā gados vecais kolektīvs noveco”, bet “jaunajiem speciālistiem tiek liegta iespēja stāties darba attiecībās” – uzsvēra A.Vējiņš.
Jaunajā mācību gadā būs paredzēta oficiāla vispārizglītojošo skolu direktoru profesionālās darbības novērtēšana, ko veiks pašvaldība, – atbildēja novada pašvaldības izpilddirektore Guna Švika. Visā Latvijā tas būšot jaunums - līdz šim tāda vērtēšana nav praktizēta, jo valstī nebija tāda paredzēta un pat nebija pieļaujama. Novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls pastāstīja, ka pašlaik kopā ar personāla vadības speciālistiem strādā pie tā, lai pašvaldības iestāžu vadītāju vērtēšanas blokā iestrādātu arī skolu direktoru vērtēšanu. A.Šķēls arī norādīja, ka jau līdz šim vispārizglītojošo iestāžu vadītāji ir bijuši vērtēti skolu akreditācijas procesā, ko veic Izglītības kvalitātes valsts dienests. “Principā būs dubultā vērtēšana – gan no valsts dienesta, gan no pašvaldības puses,” sacīja A.Šķēls.

Vai pensionārus jālūdz aiziet?
Atbildot uz jautājumu, kā turpmāk būs ar skolu direktoriem, kuri ir pensijas vecumā, A.Šķēls sacīja, ka var rīkoties tikai saskaņā ar valstī spēkā esošajiem likumiem. “Nekur nav tādu normatīvo aktu prasību, ka, sasniedzot zināmu vecumu, vadītājs (šajā gadījumā skolas direktors – red.) būtu jāatbrīvo no amata,” sacīja A.Šķēls. M.Bogdans iebilda, ka pašvaldības administrācijas pienākums ir runāt ar savu iestāžu vadītājiem. Viņš pauda aizdomas, ka pašvaldības darbiniekiem trūkst iniciatīvas šajā jautājumā kaut ko darīt.
G.Švika sacīja, ka pati personiski ir runājusi ar vienu apspriežamajai vecuma kategorijai piederošo skolas direktoru. M.Bogdans gribēja zināt, cik pavisam novadā ir skolu direktoru, kas jau atrodas vecuma pensijā. G.Švika zināja teikt, ka ir divi šādi cilvēki. Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs iebilda, ka šādi jautājumi nav pārrunājami publiski, to var darīt, organizējot darba grupu.
“Dzirkstele” vēlējās noskaidrot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Gulbenes nodaļas priekšsēdētājas Rasmas Vanagas viedokli par to, cik korekti pašvaldības administrācijas pārstāvjiem ir norādīt uz pensijas vecumu un mudināt pārtraukt darba attiecības skolas direktoram vai ierindas pedagogam. “Pensionārs ir tāds pats darba ņēmējs kā jebkurš cits cilvēks. Darba likumā nav nekas teikts par to, ka vecuma cenza dēļ pensionāru var atbrīvot no darba. Ja viņš jutīs, ka vēlas pārtraukt darba attiecības, tad darīs to,” sacīja R.Vanaga.

Kā vērtēs direktorus?
◆ Dibinātājs (novada pašvaldība) kopā ar izglītības iestādes vadītāju nosaka izglītības iestādes vadītāja individuālos darbības mērķus un uzdevumus konkrētajam vērtēšanas periodam, vērtējamās kompetences, mācību un attīstības vajadzības.
◆ Izglītības iestādes vadītājs veic pašvērtēšanu.
◆ Dibinātājs novērtē izglītības iestādes vadītāju un veic pārrunas par novērtēšanas rezultātu.
◆ Iespējamie vērtējumi ir „teicami”, “ļoti labi”, “labi”, „jāpilnveido”, „neapmierinoši”.
(Paredz Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes, eksaminācijas centrus un citas Izglītības likumā noteiktas institūcijas, vispārējās un profesionālās izglītības programmas un novērtē valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu, valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību”.)

Svarīgi
◆ Latvijas tiesībsargs ir norādījis, ka “aizliegta tiešā un netiešā diskriminācija, personas aizskaršana un norādījums diskriminēt, pamatojoties uz personas vecumu, visās publisko tiesību jomās”, tajā skaitā nodarbinātībā.
◆ Mobings (psiholoģiskais terors) darbavietā vecuma cenza sakarā var tikt tulkots kā morāls kaitējums: vienlīdzīgo tiesību principa pārkāpšana, goda un cieņas aizsardzības ignorēšana, personas neaizskaramības pārkāpums, atšķirīgas attieksmes aizlieguma neievērošana (saskaņā ar Satversmes 91., 95., 96.pantu, Darba likuma 7., 29.pantu, Civillikuma 1635.pantu).

Var runāt, bet neaizvainojot!

Ligita Zitāne, Gulbenes novada valsts ģimnāzijas skolotāja:
- Mūsu valstī nav paredzēts, ka cilvēkam, kas ir sasniedzis pensijas vecumu, noteikti ir jāpārtrauc darba attiecības un jādodas pelnītā atpūtā, jo vairs nevar strādāt. Otrkārt, prakse liecina, ka diemžēl novada skolās nespēj iztikt bez pensionāriem. Tāda situācija ir arī manā darbavietā. Ir man kolēģi pensionāri, kuri vairākas reizes ir uzrunājuši skolas vadību, ka vēlas iet projām no darba. Taču vienā gadījumā nav cita skolotāja, kas nāktu vietā, pat uz izsludinātām vakancēm ilgstoši neviens nepiesakās! Otrā gadījumā skolotājam senioram tiek lūgts tomēr pabeigt mācīt kādai klasei savu priekšmetu līdz noteiktam laikam. Tā ir arī ar mani pašu. Taču pēc tam, kad ģimnāzijā viesojās novada domes vadība un izteicās negatīvi par darbiniekiem pensionāriem, vairāki mani vecie kolēģi un arī es pati paziņojām: ar nākamo gadu aizejam! Līdz šim man un citiem senioriem likās, ka tas ir sava veida pienākums – palīdzēt savai skolai, ja to lūdz. Tagad sapratu, ka tas nav jādara. Precīzi atceros Andra Vējiņa, kurš tobrīd vadīja novada domi, teiktos vārdus pie mums ģimnāzijā: “Nav labi, ka strādā seniori jeb, kā agrāk sacīja, pensionāri. Un diemžēl arī šajā skolā, ģimnāzijā, šāda prakse ir.” Pēc šādiem vārdiem man bija sajūta, ka es tik tiešām negribu palikt pāri un būt tā skolotāja, kura nedod vietu jaunajiem.
Esmu domājusi, kā runāt par šo tēmu ar skolotājiem senioriem tā, lai cilvēki nejustos aizvainoti. Varbūt darbinieku, kuram tuvojas pensijas gadi, būtu diskrēti jāaicina uz pārrunām un inteliģenti jāizjautā par turpmākajām iecerēm, nākotnes redzējumu, par pēcteci, kuru viņš redz savā darbavietā. Pieļauju, ka ir tādi pedagogi, kuru palikšana darbā arī pensijas vecumā vēl uz kādu laiku ir ieguvums skolai un skolēniem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pašvaldība pirmo reizi vērtēs direktorus

Kategorijas