Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā pareizi šķirot atkritumus?

Kā pareizi šķirot atkritumus?

“Gribu šķirot sadzīves atkritumus – gribu to darīt pamatīgi, sašķirojot lieko līdz maksimumam, pa detaļām, taču, iepazīstoties ar informāciju, ko kuras krāsas un izskata konteineros var mest, saskaros ar pilnīgi citu situāciju – izrādās, neder visa plastmasa, stikls un papīrs, lai arī atkritumi ir tieši no šiem materiāliem,” neizpratni pauž daudzdzīvokļu namā dzīvojoša mājsaimniece.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
(VARAM) sociālajos tīklos izplatījusi informatīvu plakātu, kur sīki un smalki atrunāts, ko drīkst mest šķirojamo atkritumu konteineros. Zilās krāsas konteinerā drīkst likt papīru, un šajā atkritumu grupā ietilpst visu veidu papīra iepakojumi, kartona kastes, avīzes, žurnāli, grāmatas un citi drukas materiāli. Nedrīkst izmest laminētu papīru un dzērienu kartona iepakojumus. Tumši zaļajā konteinerā izmet stiklu – pudeles, burkas bez vāciņiem, fotorāmīšu un mēbeļu stiklu. VARAM plakātā norādīts, ka pie stikla nedrīkst izmest stikla un porcelāna traukus, spoguļus, logu stiklus, spuldzes, smaržu pudelītes, keramikas izstrādājumus. Plastmasas šķirojamie atkritumi ir plastmasas pudeles, maisiņi, kastes, plēve, produktu trauciņi bez ēdiena atliekām. Plastmasas atkritumu konteinerā nedrīkst mest rotaļlietas, saimniecības preces, sadzīves priekšmetus un vienreizlietojamos traukus. Dzeltenas krāsas konteiners ir arī metālam – tajā var ievietot skārdenes un konservu kārbas, burku vākus, korķus, atslēgas, zobratus, flakonus. Nedrīkst likt foliju. Atsevišķs konteiners ir arī bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem – tajos var likt jebkurus dabiskas izcelsmes atkritumus, piemēram, pārtikas atlikumus.
Biedrības “Homo:ecos” pārstāvis Artūrs Jansons norāda, ka valsts mērogā apsaimniekotāji parasti grib, lai pie viņiem šķirotu tikai to, ko var pārstrādāt, vēl labāk, ja tikai to, kas maksā labu naudu, nododot uz pārstrādi, piemēram, PET pudeles. “No sabiedrības viedokļa raugoties, mēs vēlētos, lai pie šķirotajiem atkritumiem varētu likt visu veidu plastmasu, galvenais, lai tā būtu tīra no organiskajām vielām – pārtikas atliekām, eļļām. “Problēma ir tajā apstāklī, ka dažus no plastmasas veidiem vispār nevar pārstrādāt, piemēram, putu polistirolu, celofānu, plānos plastmasas maisiņus. Labākajā gadījumā tos var sadedzināt speciālās krāsnīs, kā to pie mums dara, piemēram, Brocēnu cementa rūpnīca. Tas gan, no vides viedokļa, ilgtermiņā nav risinājums. Risinājums ir šāda veida iepakojuma nelietošana vispār vai aizstāšana ar šķirojamiem un pārstrādājamiem analogiem,” skaidro biedrības pārstāvis.
“Par to, ko, kur var mest, labāk jautāt pašiem atkritumu apsaimniekotājiem,” rezumē A. Jansons. Jāpiebilst, ka vairākos atkritumu poligonos ir iespēja daudzus citus liekos atkritumus aizvest pašiem, var nodot arī bīstamos atkritumus, baterijas, medikamentus, elektropreces, lielgabarīta atkritumus, audumus un apģērbu, kā arī zaļos atkritumus.