Atjauno meliorācijas sistēmu

2018. gada 8. maijs 00:00

2286

Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības „Lācīši” pārvaldnieks Stanislavs Gžibovskis ir diplomēts inženieris hidroceltnieks, kurš beidzis Lauksaimniecības akadēmijas Meliorācijas fakultāti. Tagad viņš beidzot var apliecināt savas specialitātes nozīmi, uzsākot vērienīgus meliorācijas sistēmas atjaunošanas un kopšanas darbus.

Laukus nosusina arī kaimiņiem
„Pirms mēneša iegādājāmies lietotu japāņu ekskavatoru „Komatsu” ar rokamo kausu un planējamo kausu. Šajā laikā ir jau ļoti daudz izdarīts – apmēram 100 hektāri ir sakopti. Ir izveidota meliorācijas brigāde, kurā ir profesionāls meliorators ekskavatora mašīnists un melioratora palīgs, kurš meklē iztekas, bet pats esmu brigādes vadītājs, kas organizē darbus,” stāsta S.Gžibovskis.
Viņš secina, ka darbi rit raiti. Nesen par to pārliecinājās Vidzemes reģiona Meliorācijas nodaļas vadītājs Ivars Kupčs. Tiek iztīrīti meliorācijas grāvji ne tikai „Lācīšu”, bet arī kaimiņos esošajās platībās. „Meliorācijas sistēma ir saistīta. Ūdens no augstākas vietas tek uz zemāku vietu. Ja tajā grāvji nav iztīrīti, tad ūdens nevar notecēt no laukiem, tāpēc ir jāvienojas ar kaimiņiem, lai varētu sākt tīrīt no zemākās vietas,” skaidro S.Gžibovskis.

Uzticas savas brigādes darbam
Daudzi meliorācijas grāvji nav tīrīti vismaz 40 gadus - kopš kolektīvo saimniecību likvidācijas. „Meliorācijas grāvji ir aizsērējuši, drenu iztekas ir zem grāvja dibena, tāpēc sistēma nedarbojas. Ja parēķina, cik lielus zaudējumus rada neiegūtā raža lauku pārlieka mitruma dēļ un cik izmaksā salauztas lauksaimniecības tehnikas remonts, tad secinājums ir viens – meliorācijas sistēmu nekopšana izmaksā ļoti dārgi,” secina inženieris hidroceltnieks.
Lai gan ir iespēja slēgt līgumu par meliorācijas darbu veikšanu saimniecībā, S.Gžibovskis uzskata, ka drošāk ir uzticēties savas brigādes darbam. Pagājušajā gadā viņa saimniecībā strādāja firmas brigāde, taču saimniekam nav pārliecības, ka darbs ir veikts godprātīgi. „Nebija pieredzes, tāpēc no krūmiem attīrīto grāvju malas sāk brukt. Secinājām, ka ir jātīra gultne. Tiesa, bebri, kas te veidoja savus dambjus, ir pārcēlušies citur. Bebriem patīk tur, kur ir nekārtība, bet iztīrītos grāvjos viņiem nav, ko darīt,” spriež Stanislavs.

Lietavas parāda meliorācijas nozīmi
Tagad sausa ir pļava, kuru pērn mitruma dēļ nevarēja izmantot. “Lācīšiem” palika nenovākts miežu lauks, kura vidū vēl redzama liela ūdens lāma, taču tās malas ir kļuvušas tumšas, kas liecina – ūdens pamazām pazūd, jo lielais meliorācijas grāvis ir iztīrīts. Pagājušajā rudenī no lauka kombains ar diviem traktoriem bija jāvelk. S.Gžibovskis atzīst, ka šajā vietā ūdens ir krājies gadiem, bet nu tas beidzot ilgākā laika periodā pazudīs. Tas ir iemesls, kāpēc nevarēja tikt uz lauka un novākt ražu tādā rudenī kā pērn. Ja grāvja iztekas ir vaļā, notiek meliorācijas sistēmas pašattīrīšanās.
S.Gžibovskis atzīst, ka pagājušais gads parādīja, cik svarīgi ir rūpēties par meliorācijas sistēmas kopšanu un atjaunošanu. Arī pavasarī iespējams uz lauka strādāt divas nedēļas agrāk, ja meliorācijas sistēma darbojas. Turklāt ar meliorāciju tiek iegūtas jaunas platības – „Lācīšos” tās varētu būt 50 - 70 hektāru platībā. „Šajā pavasarī vēl ir problēmas, jo ne visi lauki ir tik sausi, lai tajos agri varētu sēt. Strādājam tur, kur tas ir iespējams,” saka lauksaimnieks. Pirmos sēj vasaras kviešus, jo auzām paredzētie lauki bija par slapjiem. Sēj arī vasaras rapsi. Ziemas rapsi nākas pārsēt. „Par laimi, ziemas rapša sējumi bija apdrošināti, bet to platība - 98 hektāri - palielina sējas darbu apjomu,” norāda S.Gžibovskis.

Meliorācijai ir liela vērtība
„Var teikt, ka pirmais objekts ir pabeigts, bet darba vēl ir daudz. Pietiks vismaz diviem gadiem. Meliorācija nav lēta – viena hektāra meliorācijas sistēmas izbūve no jauna izmaksā vismaz 5000 eiro. Tas nozīmē, ka zem zemes ir ieguldīti milzīgi līdzekļi. Visas padomju gados izbūvētās meliorācijas sistēmas tika atdotas zemes īpašniekiem bez atlīdzības. Būtu jāsaprot, cik tā ir liela vērtība. Ja netiek koptas iztekas, akas un grāvji, tad visa sistēma aiziet postā. Turklāt sistēmas kopšana neko daudz nemaksā. Vismaz reizi gadā būtu jāpārbauda un jāiztīra akas, iztekas, kā arī vajadzētu mainīt sabrukušās drenas. Arī grāvja izrakšana nav dārga – motorstunda izmaksā 35 eiro, bet tās laikā var daudz izdarīt,” saka S.Gžibovskis.
“Lācīšiem” ir vienošanās ar krūmu un apauguma novākšanas uzņēmumu par šo darbu, kur pēc tam var strādāt meliorācijas brigāde. Ekskavatoram “Komatsu” ir labs darba ražīgums, turklāt darbu var veikt labā kvalitātē. Dienā var iztīrīt apmēram 400 metrus grāvja.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atjauno meliorācijas sistēmu

Kategorijas