Patriotiska gaisotne un pacilātība

2018. gada 8. maijs 00:00

1424

Zemessardzes 25. kājnieku bataljona komandieris majors Ģirts Pintāns “Dzirkstelei” atzīst, ka emocijas galvenokārt saistās ar vietējo cilvēku atsaucību un pozitīvajām emocijām. “Vietējo cilvēku sveicieni un prieks par to visu - tas bija galvenais emociju vilnis,” saka Ģ.Pintāns un piebilst, ka ar šīs parādes palīdzību varbūt izdevās lauzt stereotipus, kas valda sabiedrībā, ka ir kaut kur NATO, un tad esam mēs. “Tad tagad parādām, ka esam vienoti kopā ar mūsu sabiedrotajiem šeit. Neesam sašķelti, neesam kaut kādas atsevišķas struktūrvienības. Militārā tehnika, kas bija redzama parādē, ko atveduši sabiedrotie, tās bija atsevišķas tehnikas vienības, bet tas iedzīvotājiem ir signāls, ka esam spējīgi par sevi pastāvēt,” saka Ģ.Pintāns.

Vērot pa televizoru nav tas
Gulbenietis Inguss Boldāns “Dzirkstelei” teica, ka viņš ar ģimeni pirmo reizi apmeklējis tik skaistus 4.maija svētkus. “Militāro parādi klātienē vēroju pirmo reizi. Šāda tradīcija, ka militārā parāde katru gadu tiek rīkota citā pilsētā, ir ļoti laba, jo ne jau katrs var aizbraukt uz galvaspilsētu. Parāde - tas bija aizkustinošs brīdis! Sirdī – patriotisms. Bieži jau nevaram redzēt tankus, lidmašīnas, helikopterus vienuviet. Redzot šo tehniku, liekas, ka esam pasargāti. Protams, svarīgi ir arī tas, ka mums ir sabiedrotie,” sacīja I.Boldāns.
Arī gulbeniete Lāsma Bērziņa “Dzirkstelei” uzsvēra, ka devusies uz Madonu tāpēc, ka tas nav tālu. “Vērot pa televizoru nav tas. Jauki, ka arī mūsu bērniem bija iespēja redzēt militāro tehniku, kuru pirms tam daudzi bija redzējuši tikai grāmatās. Bērniem bija daudz jautājumu, piemēram, kāpēc mums ir tik daudz karavīru, kāpēc tik daudz svešu karogu. Savukārt pieaugušajiem - pacilātības sajūta, arī man, par to, ka mums ir simtgade, par to, ka Valsts prezidents nāk tepat no Madonas, kas mums ir tik tuvu,” sacīja L.Bērziņa.

Tā nav spēka un agresijas demonstrēšana
Valsts prezidents Raimonds Vējonis klātesošos sveica 28.gadadienā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, uzsverot, ka 4.maijs ir mūsu otrā dzimšanas diena. “Ticot neatkarīgai Latvijai, toreizējais parlaments, Augstākā Padome, spēja vienoties un īstenot tautas gribu. Tā bija pašnoteikšanās uzvara pār pakļaušanos. Izvēle, kas deva cerības un iespējas ikvienam pašam veidot savu vai savu bērnu nākotni. Brīvība, par kuru toreiz nobalsoja mūsu priekšstāvji, bija kaut kas vairāk par politiskās iekārtas maiņu. Tā bija brīvība ikvienam no mums, brīvība uzņemties atbildību par savu valsti. Toreiz, 1990.gada 4.maijā, es atrados Madonā, savā darbavietā Blaumaņa ielā. Es atceros to satraukumu, karstās diskusijas par nākotni un cerības, kas virmoja visapkārt. Ja man tad kāds būtu teicis, ka kādreiz kļūšu par brīvas Latvijas valsts prezidentu, es tiešām nekad tam neticētu. Man tad bija tikai 24 gadi. Šodien šeit bez skaistiem vārdiem varu apliecināt, ka brīvā, demokrātiskā, neatkarīgā valstī viss ir iespējams. Toreiz latvieši, krievi, poļi, ebreji, baltkrievi, grieķi un citu tautību pārstāvji - visi iestājās par Latviju. Ne tikai Rīgā, bet visos Latvijas novados cilvēki pulcējās, izteica savas domas un gribu veidot jaunu Latviju, lai ar to lepotos. Demokrātijas vārdā arī šodien ikviens ir aicināts domāt, piedalīties un vajadzības gadījumā cīnīties gan par savām un sava novada interesēm, gan par mūsu kopējo labklājību. Šodien es atgādinu par 4.maija vēsturisko balsojumu un aicinu jūs uztvert 13.Saeimas vēlēšanas, kas notiks rudenī, tikpat atbildīgi,” uzsvēra Valsts prezidents.
Viņš arī norādīja, ka militārā parāde Madonā nav spēka un agresijas demonstrēšana, tā ir miera sargāšanas un valsts aizsardzības stipruma apliecināšana. “Mēs apliecinām, ka esam gatavi ar ieročiem rokās aizstāvēt mūsu dzimteni un iedzīvotājus pret ikvienu ienaidnieku,” teica R.Vējonis.

Izlaušanās no 50 tumsas gadiem
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzsvēra, ka 4.maijs ir diena, kad Latvijas neatkarības centieni pēc 50 gadu okupācijas vainagojās ar pārliecinošu paziņojumu pasaulei, ka par prettiesisku tiek atzīta PSRS un Vācijas 1939.gada 23.augusta vienošanās un no tās izrietošā 1940.gada 17.jūnija Latvijas suverēnās valsts varas likvidēšana PSRS militārās agresijas rezultātā. “Tā bija mūsu neatkarības deklarācija! Tā bija kā izlaušanās no 50 tumsas gadiem, kā pirmā svaiga gaisa ieelpa pēc izkļūšanas no slēgtas telpas, kā emociju un prieka piepildīts sauciens. Mēs atkal esam atpakaļ brīvā un demokrātiskā pasaulē!” teica ministrs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Patriotiska gaisotne un pacilātība

Kategorijas