Baltā galdauta svētkus

2018. gada 8. maijs 00:00

103

Gan sabiedriskos pasākumos, gan mājās – dzimtās, ģimenēs vai vienatnē – 4.maijā Gulbenes novada iedzīvotāji svinēja Baltā galdauta svētkus par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai. “Ir labi, ja vispirms tiek paveikts kāds labs darbs, padarot skaistāku apkārtējo vidi, un tikai pēc tam sēžamies pie klāta galda,” “Dzirkstelei” saka Stāmerienas tautas nama vadītāja Gaida Vīksniņa.

Atjauno aleju
Stāmerienas pagastā šajā dienā notika koku stādīšanas talka. Tika atjaunota bērzu aleja ceļa posmā no skolas līdz bānīša stacijai. Šis darbs turpinās jau otro gadu, un par stādiem maksā pagasta pārvalde. Arī pagājušā gada 4.maijā tur stādīti bērzi, šogad šajā pašā datumā iesāktais turpināts. “Divi pagājušajā gadā stādītie bērzi neieauga, to vietā iestādījām jaunus. Pavisam šogad iestādījām desmit bērzus,” stāsta G.Vīksniņa. Pēc talkas notikusi sadziedāšanās ar pamatskolas audzēkņiem, kā arī skolas pagalmā bijis uzklāts galds, uz kura, protams, bija baltais galdauts. “Kopā ēdām pašu gatavotu rasolu. Uz galda bija sarkanbaltsarkana ziedu kompozīcija. Bija svētku noskaņa,” saka G.Vīksniņa. Bijis gaidīts vairāk dalībnieku publiskajā 4.maija svinēšanā, taču daudziem, kuri strādā privātajā sektorā, 4.maijs bija darba diena. Daudzi arī svinēja šos svētkus, strādājot dārzos un pēc tam mājās apsēžoties pie balti klāta galda.
G.Vīksniņas vērojums – Stāmerienā pie privātmājām šajā dienā plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Tātad cilvēki juta svētku noskaņojumu. G.Vīksniņa saka, ka vēl ir idejas par liepu alejas atjaunošanu pagastā valsts nozīmes ceļa posmā no Punakroga pieturas līdz tā sauktajiem “Buļļiem”, kur notikusi veco, nokaltušo koku izgriešana. Esot ticējums, ka gadu ir jānogaida un jaunus kokus vietā stādīt nedrīkst, bet pēc tam to varēs darīt. G.Vīksniņa pauž, ka liepu aleja Stāmerienā ir iemīļota, cilvēki mēdz tur fotografēties. Iedzīvotāji noteikti ir par liepu alejas saglabāšanu, atjaunojot to. Pagasta pārvalde šajā jautājumā sadarbosies ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts ceļi”.

Iestāda 33 kokus
Jaungulbenē 4.maijā muižas parkā līdzās veikalam notika dižciltīgu koku un košumkrūmu stādīšana, vadoties pēc vides dizaina speciālistes Laimas Šmites-Ūdres skices un ieteikumiem. Visi stādi bija gādāti stādu audzētavās. Šā pasākuma sponsors bija vietējā uzņēmuma - SIA “AP Mežs” - valdes loceklis Andris Stepanovs. Tika iestādīti 33 koki, tajā skaitā īpašas šķirnes kļavas un lazdas. Talkā piedalījās apmēram 50 cilvēki. Mērķis bija atjaunot kokus parkā, kas stipri cietis pagājušās vasaras divu vētru laikā. Pēc talkas Rijas kalnā, kur ir jaunizveidotā brīvdabas atpūtas vieta, pirmo reizi uz ugunskura tika vārīta zupa. Tika arī klāti balti galdauti. “Iedzīvotāju atsaucība varēja būt lielāka,” “Dzirkstelei” saka Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs.

Rada iespēju atnākt
Gulbenes kultūras centrā Baltā galdauta svētkus 4.maijā rīkoja šī pašvaldības iestāde sadarbībā ar Gulbenes pensionāru biedrību. Tās vadītāja Mirdza Kušķe “Dzirkstelei” saka: “Svētki bija patīkami. Ar mums kopā bija novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs, kā arī mūsu biedrības mecenāts - Banku augstskolas goda profesors Edvīns Samulis. Jutām dažādu paaudžu kopību. Patīkami bija redzēt Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” dalībnieces latviešu tautas tērpos un arī Gulbenes sākumskolas trešklasniekus tautas tērpos. Cienājāmies arī pie balti klāta galda.” M.Kušķe domā, ka dalībnieku pasākumā varējis būt vairāk, taču galvenais – bija radīta iespēja atnākt un būt klāt tiem, kas to vēlas. Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš “Dzirkstelei” saka, ka Baltā galdauta svētki nav obligāts masu pasākums, tie ir patriotisma svētki, kurus katrs izjūt un svin saskaņā ar savu iekšējo izjūtu.

Svin kopā ar jubileju
Lejasciemā Baltā galdauta svētku apmeklētība varējusi būt lielāka, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki šos svētkus ignorē – “Dzirkstelei” saka pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns. Daudzi esot svētkus svinējuši mājās savējo lokā. Par Baltā galdauta svētku pamatmotīvu pagastā šoreiz kļuva pūtēju orķestra “Lejasciems” priekšnesumu programma sakarā ar minētā kolektīva 95 gadu jubileju. Iedzīvotāji bija aicināti pulcēties brīvā dabā pie kultūras nama. Kopā ar lejasciemiešiem bija kādreizējais Augstākās Padomes deputāts Sarmis Mednis, kurš ir balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Orķestris Baltā galdauta svētkos atskaņoja gan Dziesmu un Deju svētku repertuāra skaņdarbus, gan pašiem dalībniekiem īpaši tīkamo mūziku. Orķestra diriģents Juris Ivanovs “Dzirkstelei” saka, ka “Dziesmu un Deju svētku repertuārs ir sarežģīts, iespējams, tas paredzēts kādiem profesionālākiem dalībniekiem”, tomēr lejasciemiešu orķestris nepadodas un dara, ko var. Tā kā pēc pieciem gadiem orķestrim apritēs jau 100 gadi, diriģents J.Ivanovs cer, ka sastāvs paliks un būs, kas spēlē arī pēc pieciem gadiem. Tuvojoties vasarai un pavasara darbiem, arī ar mēģinājumiem esot grūtāk, tomēr tie notiek katru nedēļu.
Lejasciema pūtēju orķestra sastāvā patlaban ir gan jaunieši, gan seniori. Raksturīga ir muzicēšana no paaudzes paaudzē. Ir tādi cilvēki, kuri šajā orķestrī piedalās jau ceturtajā paaudzē. Jaunākais no visiem pašreizējiem dalībniekiem ir 10 gadus vecs, bet pieredzes bagātākais – 76 gadus vecs. Orķestris uzstājas gan pagasta pasākumos, gan plašāk, piemēram, piedalīsies Cesvainē rīkotajā pasākumā “Burziņš Cesvainē 2018”.
Lejasciemā muzikālie kolektīvi izceļas ar ilggadību. Tā 19.maijā plānots pasākums, kas ir par godu senioru ansambļa 55 gadu jubilejai.

Ataust atmiņas
Druvienā Baltā galdauta svētkos iedzīvotāji bija aicināti pulcēties kopā pagasta kultūras namā. Šeit svinīgi notika jaunas ekspozīcijas atklāšana, turpinot pētīt pagasta vēsturi par godu Latvijas simtgadei. Šoreiz apkopota Druvienas senā saimnieciskā darbība. Uz izstādi ieradās aptuveni 50 cilvēki. Tika runāts arī par Baltā galdauta svētku nozīmi un atklājās - vecajiem druvēniešiem ataust atmiņas par gariem galdiem, kas apklāti ar baltiem galdautiem pirms 60 gadiem, svinot kopā sanākšanas reizes brīvdabā Pērļu līcī un Grotes līcī.
“Ir arī dažādi skaudri stāsti par došanos bēgļu gaitās un rijā vērtīgākā aprakšanu ar domu - ja atgriezīsies, vismaz būs ar ko uzsākt dzīvot,” tā Baltā galdauta svētku sakarā “Dzirkstelei” saka pagasta vecās skolas-muzeja vadītāja Ligita Zvaigznekalne. Viņa esot interesējusies, kas tad bijis tas vērtīgākais aprakts un kas bija latvieša kods, pie kā turēties kā pie cerības, lai turpinātu dzīvot. Atbildēts, ka viena no lietām ir baltais galdauts.
L.Zvaigznekalne saka, ka ir prieks par padarīto un to, ko darām. Viņa kopā ar pagasta bibliotēkas un vietējo iedzīvotāju atbalstu laikā no pagājušā gada 4.maija līdz šiem Baltā galdauta svētkiem ir sagatavojusi un skatītāju-klausītāju vērtējumam nodevusi pavisam astoņas ekspozīcijas jeb vēstures stundas par Druvienas pagātni. Tajā skaitā - par Druvienas tauru orķestri, kas darbojies pirms 100 gadiem, par Silmaču un Pērles ļaudīm, par Druvienas godu saimniecēm, par Druvienas muižu, par pagasta pasta un medicīnas vēsturi, par kultūras nama un bibliotēkas vēsturi, par Jāņa Poruka dzeju pastkartēs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Baltā galdauta svētkus

Kategorijas