Ja zāliens pēc ziemas “apvainojies”

2018. gada 8. maijs 00:00

Aprīļa otrā puse un maija sākums ir piemērotākais laiks, kad atjaunot kailās, dzeltenās vai brūnganās vietas zālienā. Cēlonis visticamāk ir vienkāršs, bet vispirms tas jānoskaidro. Pie vainas mēdz būt intensīva staigāšana pa noteiktu zāliena laukumu, taču vietas ar atmirušu zālīti var radīt arī kaitēkļi un nepareiza mēslošana, piemēram, pārāk vēlu uzkaisīts slāpeklis vai arī kālija trūkums. Ēnainās vietās zālienu var nosmacēt aizkavējušies ledus vaļņi, nenovadīts pārmērīgs mitrums, kas radies, sniegam kūstot. Kuru metodi izvēlēties nīkulīga zāliena labošanai, atkarīgs tieši no bojājumu iemesla.

Nogrāb, apsēj un pabaro!
Kad sniegs pilnībā nokusis, pirmais darbs ir veco zāliena kārtu līdz ar lapām, atmirušām augu daļiņām un gružiem nogrābt un sadedzināt. Kompostēt speciālisti neiesaka, lai neievazātu sniega pelējumu. Tā iemesls ir ziemas nokrišņu iedarbība uz nesasalušu zemi, bieža atkušņa un sala periodu mija.
Ja plikumus izraisījuši kaitēkļi, piemēram, zemes pūcīšu (Agrotis segetis) vai drātstārpu darbošanās, platība vispirms jāapstrādā ar kādu speciālo līdzekli, par kura lietošanu vajadzētu konsultēties ar speciālistu.
Savukārt stipri noslogotas vietas mauriņā var kļūt par pastāvīgu problēmu, tāpēc der apsvērt, vai neierīkot taciņu no koka vai akmens plātnēm.
Nopietnāku bojājumu gadījumā atmirušo zāli var aizstāt ar jaunām velēnām. Bojātajā platībā norok aptuveni 2,5 centimetrus biezu augsnes slānīti, ar grābekli iestrādā plānu komposta kārtu un augsni noblietē ar veltni vai piemīdot, kamēr virsma ir līdzena. Uzklātās velēnu slejas savieno tā, lai malas saskartos. Nobeigumā visu labi aplaista, kamēr zāle un zeme kārtīgi piesūkusies ar mitrumu.
Nelielu platību atjaunot ir vienkāršāk. Uzrok aptuveni 15 centimetru dziļumā, zemi samaisa ar kompostu, norullē un vienmērīgi izsēj zāliena sēklu.
Parasti izsēj 20–30 gramus sēklu uz kvadrātmetru, bet nav lieki izlasīt norādījumus uz konkrētā zālienu sēklu iepakojuma. Sēšanai piemērotākās ir lapu dienas, taču jāatceras: zāliena sēklas dīgtspēju sekmē gaisa temperatūra, kas vairs nepazeminās zem +10ºC. Ūdens deficīta apstākļos sējeņi neaug, augsne izkalst un jauno augu saknes atmirst, tāpēc atjaunojamais zāliens jāuztur mitrs, bet ne slapjš.
Arī normāli pārziemojušam zālienam ik pēc pāris gadiem vēlama piesēšana – tad zelmenis ir košāks un veselīgāks. Nedrīkst aizmirst par atjaunotā sējuma aplaistīšanu caur smalku sietiņu. Lai pasargātu no putniem un saglabātu mitrumu, to var noklāt ar salmu kārtiņu. Kolīdz zāliena sēklas sāk dīgt, piesegumu aizvāc.
Sākoties veģetācijas periodam, ko iezīmē svaigi, zaļi asniņi, zālienu pabaro ar speciālu mēslojumu pavasarim. Nedrīkst gan pārsteigties – pirms augšanas sezonas sākuma uzbērtas barības vielas izskalojas no augsnes, slāpeklis izgaro. Jāpievērš uzmanība arī mēslojumu marķējumam, izvēloties ar lielāku slāpekļa īpatsvaru. Optimālā izsējas norma – 10 līdz 20 gramu uz kvadrātmetru, taču šis darbiņš noteikti jāveic pirms lietus vai lietus laikā. Turpretī saulainā un vējainā dienā pastāv liela iespēja jauno zālienu apdedzināt.

Ļauj elpot!
Zaļā seguma uzturēšanai teicamā kārtībā pieredzējuši dārzkopji iesaka izmantot augsnes aerāciju jeb vertikulēšanu. Tās stimulē jaunu sakņu veidošanos – pievadot gaisu, tiek nodrošināta labāka ūdens un barības vielu iesūkšanās augsnē. Pavisam mazā mauriņā pie privātmājas vai vasarnīcas augsni var ventilēt, pabakstot ar dārza dakšām, parušinot ar asu metāla grābekli vai sarīkojot dārza ballīti augstpapēžu apavu cienītājām, bet parasti tiek izmantoti mazjaudas un mazgabarīta traktoriņi ar attiecīgiem darbarīku komplektiem.
Ar vertikulieri velēna tiek sagriezta, līdz ar to zāliens atbrīvojas no uzkrātajiem atkritumiem, lapām, sūnām, kas sablīvējušās gada laikā. Izlīdzinās kurmju rakumi un strupastu caurumi. Atkarībā no zāliena stāvokļa eksperti iesaka vertikulēšanu veikt divreiz sezonā – pavasarī un rudenī. Sūnu pārņemtā zālienā visas sūnas gan vertikulējot netiek simtprocentīgi iznīcinātas, bet kopā ar mēslošanu un piesēšanu efekts ir liels.
Ar aeratoru augsne tiek sadurstīta, un gaiss var piekļūt dziļākiem slāņiem. Vēlams aerēšanu veikt no agra pavasara līdz Jāņiem, ideāli – līdz maija vidum, vienu reizi gadā. Jābūt ļoti uzmanīgam, ja teritorijā tikusi uzstādīta automātiskā laistīšanas sistēma. Pirms augsnes apstrādes noteikti jānoskaidro cauruļu dziļums zemē un jāatzīmē laistītāju sprauslu un vārtu kastu vietas.
Ja neveic nevienu no šiem pasākumiem, gaisa apmaiņas trūkuma dēļ zāliens slikti uzņem barības vielas, veidojas nezāles un sūnas. Sūnu iznīcināšanai mēdz lietot speciālus minerālmēslus, no citu iedarbīgu ķimikāliju, piemēram, herbicīdu, lietošanas savrupmāju dārzos vajadzētu atturēties. Sūnu augšana norāda uz augsnes skābumu, barības vielu trūkumu un noēnojumu.

Frizē rūpīgi!
Samtaini zaļš, tīrs zāliena paklājs veido glītu fonu citiem dārza elementiem. Zāliena kopšana jāveic laikus un ar mīlestību, jo no tā atkarīgs ne vien mauriņa izskats, bet arī ilggadība.
Slāpeklis zelmenim piešķir košu, veselīgu krāsu, bet fosfors veicina zālienaugu sakņu sistēmas attīstību, kālijs palielina augu sausumizturību un ziemcietību.
Dekoratīvo, kā arī dzīvojamo zonu zālienu appļauj līdz 20 reizēm gadā un sausā laikā pēc katras pļaušanas aplaista. Pavasarī zāliena pļauja jāsāk, kad zelmenis sasniedzis ne vairāk kā 7–8 centimetru augstumu. Pirmā zālīte plānā kārtiņā droši var palikt turpat kā organiskais mēslojums. Vēlāk nopļauto zāli nevajadzētu vienkārši bērt kaudzē – tur ātri vien var sākties pūšanas process, iemetināties kaitīgās sēnes, un tāds materiāls vairs nav izmantojams.
Normāls pļaujas augstums vasarā ir 4–5 centimetri, kad paliek tikai stiebru apakšējā daļa, jaunie dzinumi un zemais lapojums. Zemāka appļaušana novājina augus, piemēram, nopļaujot 3 centimetru augstumā, pļavas skarene un sarkanā auzene izretinās. Augstāka un biežāka pļaušana vērtīgāka nekā zemāka un retāka. Turklāt regularitāte ir labākais līdzeklis pret nezālēm
Nedrīkst pļaut lietus laikā vai kamēr zāle nav nožuvusi. Slapja tā ir mīksta, noliecas, un nopļaut vienmērīgi nav iespējams, turklāt pļaujmašīnas asmeņi var apķept vai pat nobloķēties.

Der zināt

◆ Pēc lietošanas veida zālienus iedala dekoratīvos un mīdāmos zālienos. Mīdāmie zālieni ir piemēroti dzīvojamajai zonai, bērnu spēļu un sporta laukumiem. Pēdējiem augsne tiek sagatavota īpaši, ar rūpīgu planēšanu, speciālu graudzāļu sastāvu un specifisku kopšanu: pļaušanu 15–20 reižu gadā.
◆ Neatkarīgi no zāliena veida sējas maisījumu sastāvā no 15–30 % vajadzētu būt daudzgadīgajai airenei, jo tā ātri sadīgst un pasargā no nezāļu iesēšanās. Sēklu maisījumu pirms sējas vienmēr vajag sajaukt, jo, pārvadājot un uzglabājot, sēklas pēc svara noslāņojas.
◆ Rūpējoties par zaļo dārza paklāju, jāseko laika apstākļiem – pēc ilgstošām lietavām pa zālienu nevajadzētu staigāt, stumt smagu ķerru, agregātus, jo tas izraisa zemes sablīvēšanos un vagu veidošanos.
◆ Ja kaitina skudru kolonijas, kukaiņu takas var apkaisīt ar smalcinātām piparmētrām, vērmelēm vai biškrēsliņiem. Der izmēģināt vērmeļu uzlējumu – 300 gramus svaigu vērmeļu aplej ar 10 litriem ūdens, nostādināto šķīdumu nokāš un smidzina. Skudrām nepatīk saulespuķu eļļas smarža.
◆ Pavasarī un vasaras sākumā, kad uzkrājas sevišķi daudz nopļautās zāles, to var likt kārtām vai samaisītā veidā kompostā, vai arī izmantot no jauna apstādīto dobju un ziemciešu mulčēšanai. Tad tās tik ātri neizžūst.
◆ Ar nopļauto zālīti mulčējami arī augļu koki un ogu krūmi, tikai nedrīkst mulčēt līdz pašam stumbram. Kamēr zāle, īpaši āboliņš, nav izziedējusi, ar plānu pļāvuma kārtiņu var nosegt augsni ap dārzeņiem, zemenēm, arī ejas starp dobēm.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ja zāliens pēc ziemas “apvainojies”

Kategorijas