Ar jaunu ietērpu un tīru skanējumu

2018. gada 8. maijs 00:00

Nav noslēpums, ka Rīgas Doms ir nozīmīgs Latvijas garīgās dzīves simbols - Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle. Bet kad jūs pēdējo reizi bijāt Rīgas Domā un vai ērģeļmūzikas koncertu esat tur dzirdējuši?
Rīgas Doms ir bijis Livonijas centrālā katedrāle līdz Livonijas sabrukšanai 1561.gadā un šobrīd ir viena no vecākajām sakrālajām celtnēm Latvijā un Baltijā, bet Rīgas Doma ērģeles pieskaita pie pasaules vērtīgākajām vēsturiskajām ērģelēm. Rīgas Doma ērģeles ir vairākkārt pārveidotas, remontētas un restaurētas. Laika posmā no 1959. līdz 1962.gadam Domā tika demontēts altāris un ievietoti krēsli ar skatu uz ērģelēm. No 1981. līdz 1984.gadam Nīderlandes ērģeļbūves firma „Flentrop Orgelbouw Zaandam” veica ērģeļu rekonstrukciju. Bet kopš 2016.gada pilnībā restaurēts ērģeļu prospekts.

Restaurē vairākās dimensijās
Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis stāsta, ka tika izanalizēta katra ērģeļu detaļa, krāsu sastāvs, koks. “Esam veikuši restaurāciju vairākās dimensijās. Kad 1888.-1889.gadā sāka jaunā instrumenta veidošanu, tika secināts, ka instruments ir tik liels, ka prospekts jābīda pusotru metru uz priekšu. Veicot darbus, tas ātri pabīdīts, bet nav nostabilizēts. Stabules bija diezgan bēdīgā stāvoklī, jo tās ir oriģinālās stabules, kas skanējušas jau kopš 17.-18.gadsimta. Teorētiski arī mazo ērģeļu prospektu varētu atdzīvināt, pievadot gaisu, varētu spēlēt atsevišķus reģistrus. Savedām kārtībā ērģeļu balkonu un instrumentam veicām spēles galda restaurāciju,” viņš saka.
Tika noņemtas visas koka daļas, kas aizsedza spēles galda mehānismu, attiecīgi tika sakārtotas savienojuma vietas. K.Upītis saka, ka nu instruments kopš 21.marta skan kā jauns. Pirms kādiem četriem gadiem tika veikta pilnīga ērģeļu tīrīšana, tika izjauktas visas stabules, kuru ir vairāk nekā 6000, un tās rūpīgi iztīrītas. Visus šos gadus ērģeles varēja noskaņot tikai ar putekļu izpūšanu, jo viņas bija tā aizputējušas, ka izpūšot uzlabojās skanējums. “Tajā restaurācijā, kas bija pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad instrumentu aizveda uz Holandi un atveda atpakaļ, ērģeļu stabules bija atliktas vietā, bet pēc pusgada vajadzēja tās pārregulēt, jo dažāda materiāla stabules dažādi iesēžas savās vietās un izmaina skanējumu. Tas netika izdarīts. Tagad mūziķi un ērģeļu meistari apgalvo, ka instruments skan kā Valtera laikos, kad bija uzbūvēts,” stāsta K.Upītis.
Rīgas Domā regulāri notiek ērģeļmūzikas koncerti. “Instruments skan ļoti labi, bet diemžēl padomju laika periodā dažas stabules, daži reģistri ir apzagti, stabules nomainītas ar neatbilstošām. Un tas ir nākamais darbs - savest instrumentu ideālā kārtībā, kā tiešām ir bijis,” uzsver K.Upītis.

Ne tikai skaisti, bet arī informatīvi
Viņš saka, ka ir daudz tādu nianšu, par ko paši priecājas. Piemēram, ērģeļu prospekta figūras tagad nav viendabīgā krāsojumā, bet tām ir sarkani vaigi un zilas acis. Tēli uz prospekta ir ļoti dažādi - sākot no fauniem, raganām, nārām līdz saules simboliem, ir pat veidojums, kas izskatās pēc Budas. “Cilvēki, kas izgatavoja ērģeles, ļoti centās tēlaini pasniegt Bībeles sižetus, kuri ir gan briesmīgi, gan tajā pašā laikā interesanti. Ir arī kokerspaniels, rātskungi, kas savulaik bijuši sponsori. Ir aizdomas, ka tās sejiņas arī ir domātas konkrētas kundzes, kuras ir bijušas kādā laika posmā nozīmīgas un tā iemūžinātas. Tā ka ērģeļu prospekts ir ne tikai vizuāli skaists, bet arī informatīvs,” stāsta K.Upītis.
Kad ērģelēm tika uzstādīta jauna gaisa kondicionēšanas sistēma, kas atrodas Doma tornī, tad uz ķieģeļu sienas atklājies ļoti interesants tēls – kāds mistisks objekts, kādi no kosmosa redzami Dienvidamerikā. Ērģeļu prospektā viss darbojas automātiski, arī gaisa mitrināšana vai sausināšana. Viss process gan tiek veikts naktī, jo nepārtraukti notiek koncerti, mēģinājumi un ieraksti. Arī ugunsdzēsības sistēma ir ļoti moderna – ar lāzera detektoriem.
Un vēl tagad ērģeļu prospekts tiek fantastiski izgaismots! Prospekta gaisma pieskaņota tam, kādam ērģeļu prospektam būtu jāizskatās dabīgi saulainā dienā – tas ir auksti zils. Bet gaismu var attiecīgi izmainīt. K.Upītis piebilst, ka atšķirībā no televīzijas lampām šī diožu gaisma nekādā gadījumā neietekmēs ērģeļu krāsojumu.

Visu laiku ir apritē
K.Upītis stāsta, ka Rīgas Doms visu laiku ir apritē. Valstij nozīmīgos svētkos tur notiek ekumeniskie dievkalpojumi. Arī visus remonta laiku Doms nav bijis ciet, izņemot atsevišķas dienas, kad tūristi gājuši pa citām ieejām. Tiesa, ilglaicīgi Doms bijis aizvērts 2015.gada beigās, kad Doma tornī veikta ķirmju nīdēšana, salaižot daudz indīgas gāzes - augsta temperatūra un indes koncentrācija turēta trīs dienas. Ķirmjus izdevies pilnībā iznīcināt. “Savedām torņa konstrukcijas kārtībā. Mēs kā baznīca rūpējamies par šīs ēkas infrastruktūru. Jāuztur apkures, ugunsdzēsības, ventilācijas sistēmas, līdz ar to jāveic diezgan komplicēti darbi,” saka K.Upītis.
1985.gadā valsts izdarījusi diezgan lielu kļūdu – zem Doma tagad ir bedre, kura it kā parāda Doma majestātiskumu, bet tajā pašā laikā apdraud ēkas fizisko izturību. Paceļot galvu augšup, ēkas griestu velvēs daudzviet samanāmas plaisas. “Ja neko nedarīsim, no velvēm var sākt atdalīties ķieģeļi. Mēs mērām plaisu dinamiku: katras divas stundas dators savāc informāciju no vairāk nekā 20 vietām ar trīs mikronu precizitāti. Un mēs zinām, ka plaisas staigā – gan atveras, gan aizveras. Dažās vietās gan tikai atveras - ir jau vairākas mērierīces sarautas, jo maksimālo robežu, kas ir divi milimetri, optiskais kabelis nav izturējis. Tas nozīmē, ka kustība notiek diezgan strauji. Principā šīs problēmas nav novērstas. Daudzas baznīcas sāk restaurēt no jumta, nevis no pamatiem, kā tam vajadzētu būt normāli,” saka K.Upītis. Sienas bojā arī sāls, jo savā laikā, lai norobežotu gruntsūdeņus, sienām tika uzlikts stikla apmetums. Tagad šis sāls kāpj augšā pa sienām - uz kvadrātmetru puskilogramu sāls gadā sanākot. K.Upītis arī piebilst, ka nākotnē ir plānots apbūvēt Doma padziļinājumu un galveno ieeju pārvietot pazemes līmenī, kur tā atradusies vēsturiski un kur atklāsies unikālais Doma gleznojums.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar jaunu ietērpu un tīru skanējumu

Kategorijas