Dzirkstele.lv ARHĪVS

Parādē - novada amatierteātri

Tīna Žmuida

2018. gada 15. maijs 00:00

278
Parādē - novada amatierteātri

Izrādot savus iestudējumus Gulbenes novada amatierteātru parādē jeb skatē, 11. un 12.maiju aizvadīja septiņi kolektīvi. Šogad teātru sniegumu vērtēja Gulbenes un Cēsu Tautas teātru režisore Edīte Siļķēna un aktieris, režisors Valdis Lūriņš, kurš savā noslēguma uzrunā sacīja, ka pats galvenais amatierteātrī ir atklājuma prieks, jo būt uz skatuves ir laime.
Sarunā ar “Dzirksteli” Valdis Lūriņš atzīst, ka Gulbenes amatierteātru līmenis ir ļoti augsts, jo šeit notiek festivāli, aktīvi darbojas Tautas teātris un pagastu amatierteātri, kas jau vairākkārt pierādījuši savu spēju radīt brīnišķīgas izrādes. To pierāda arī skates rezultāti, jo nevienam amatiermākslas kolektīvam šogad nav piešķirta trešā pakāpe.
 “Amatierteātrus vērtē divējādi. Viena daļa vērtē ļoti piesardzīgi, sakot, ka tie nekad nesasniegs profesionālo līmeni. Es piederu otrajai daļai. Braucot uz amatierteātru izrādēm, vienmēr gaidu pārsteigumus. Arī šoreiz tādi bija. Nekad vēl nebiju redzējis tik veiksmīgu Noliņa lomas atveidotāju kā Beļavas un Ozolkalna amatierteātru izrādē “Indrāni”! Šoreiz vistuvāk lielajam pārsteiguma mirklim bija Lizuma amatierteātra “Daiva” izrāde. Patiess prieks, ka režisore Solveiga Vilka izvēlējusies Ērika Vilsona lugu “Laimes mala”, kas paslīdējusi garām profesionālajam teātrim, bet noteikti ir iestudēšanas vērta. Ne velti Lizuma kolektīvam piešķīrām augstāko pakāpi un izvirzījām uz reģiona skati. Protams, ļoti labas teātra tradīcijas ir arī Beļavas un Ozolkalna amatierteātriem. Priecē, ka tie izvēlējušies klasiku – R.Blaumaņa “Indrānus”. Zāle bija pilna. Krasi atšķīrās Jaungulbenes amatierteātra izrāde. Tas devis priekšroku modernam dramaturģijas darbam. Šajā skatē piedalījās arī kolektīvi, kuriem ir jauni režisori. Tas ir apbrīnojami, ka viņi uzņēmušies šo sarežģīto darbu, lai kolektīvs neizzustu. Šiem režisoriem meklējumi ir tikai sākušies un noteikti vēl turpināsies,” saka V.Lūriņš.
Edīte Siļķēna atzīst, ka vērtēšana ir grūts darbs, jo katrs režisors un aktieris zina, ko grib. Vērtētājam ir jāmēģina saprast, ko katrs stāsta, cik spējīgi ir aktieri. Strādāt kopā ar Valdi Lūriņu bijis patīkami, jo viņa pieredze ir milzīga. V. Lūriņš redz un izprot, kā amatierteātri attīstās, viņš ir strādājis ar Gulbenes novada amatierteātru režisoriem, vadījis apmācības, ieguldījis savu darbu arī novada svētku tapšanā. Līdz ar to lielās pretrunās abi žūrijas pārstāvji nav nonākuši. Dažbrīd raisījušās diskusijas par režisoru iecerēm, attieksmi, rezultātiem, par režijas plānu un tā realizāciju, bet kopumā šis vērtēšanas process bijis ļoti patīkams.
“Šogad skatē pieci no septiņiem bija latviešu autoru darbi. Latviešu dramaturģija nav viegli vērtējama, jo tā var būt klasiska vai arī jauno autoru radīta. Rankas teātrim lugu speciāli rakstījis Aigars Tauriņš. Galgauskas teātra režisore atradusi man nezināmas autores darbu. Latviešu dramaturģijā saplūst daudzi ceļi – kā autors redz situāciju Latvijā, kādus viņš redz cilvēkus, kas ir palikuši dzīvot laukos, ko tie domā, ko dara, ko elpo. Būtiski, kā režisors ar savu kolektīvu to ataino skatītājam un vai skatītājs redz līdzības ar savu, kaimiņu vai draugu dzīvi. Vienmēr esmu teikusi, ka skatuve ir dzīvā glezna, kuru rada režisors. Es gan gribētu, lai vēstījums vienmēr ir pozitīvs, iedvesmojošs, apcerīgs, filozofisks. Mazliet skumdina, ka jaunie autori tos cilvēkus, kas nav aizbraukuši uz ārzemēm vai  lielpilsētām, ataino  kā rupjus, bez sapņiem un nākotnes. Bet acīmredzot tā ir sadaļa, kas mums jāapskata. Skatītājam ir jādomā, ka patiesībā mums laukos ir daudz brīnišķīgu cilvēku un veiksmes stāstu. Svarīgi, lai izrādēs var ieraudzīt cerību, ka nav tā – mēs visi esam noguruši un neko nevēlamies,” stāsta E.Siļķēna, kura amatierteātru mākslu sauc par aktieru personības izaugsmes skolu.
“Man patiešām prieks, ka mūsu novadā aktieru skaits nesamazinās. Mēs varam lepoties, jo tiek iestudēti ļoti apjomīgi darbi. Tā nav viegla lieta – iejusties cita cilvēka ādā, atklāt jaunas patiesības, saskatīt līdzības ar savu dzīvi. Lai tikai mums ir režisori, kas strādā ar šiem aktieriem!” teic E.Siļķēna.
Rezultātu paziņošana un noslēguma pasākums norisinājās pie pērnā gada skates laureātiem Beļavas tautas namā. Nākamajā gadā, turpinot tradīciju, uz teātru skates noslēguma pasākumu pulcēšanās notiks Lizumā.