Attīstība nav iespējama bez finansēm

2018. gada 15. maijs 00:00

382

Arvien biežāk Gulbenes novada domes deputāti publiski pašvaldības administrācijai sākuši jautāt vienu un to pašu – vai budžets izturēs vēl viena kārtējā kredīta ņemšanu?
8.maija novada domes sēdē deputāts Guntis Princovs vaicāja: “Cik liels ir mūsu kredītportfelis?” Jau rakstījām, ka šajā domes sēdē ar balsu vairākumu tika nolemts aizņemties no Valsts kases kārtējo summu – gandrīz 100 000 eiro, lai varētu pielāgot telpas Rankas pamatskolas vajadzībām jaunajā mājvietā, kas ar 1.septembri būs arodvidusskolā.

Var nākties kaut ko optimizēt
Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs uzsvēra, ka “tas ir ļoti normāls jautājums” par pašvaldības kredītportfeli. Viņš akcentēja, ka situācijai ar kredītiem tiek sekots līdzi ne tikai novada pašvaldības Finanšu un ekonomikas nodaļā, bet arī Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē. Šobrīd riska situācijas neesot.
Šis jautājums ir jāvērtē ilgtermiņā, izejot no pašvaldības prioritātēm, - uzsvēra novada pašvaldības Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Lienīte Reinsone. Viņa akcentēja, ka pirms katra lēmuma pieņemšanas par jauna aizdevuma ņemšanu “ir jāizvērtē, ko mēs iegūstam un vai tiešām ir pamatojums”. Sakarā ar tiem projektiem un aizņēmumiem, kas jau ir ieplānoti, kas ir realizācijas procesā, ir paredzams, ka nākamgad palielināsies pašvaldības atmaksājamā aizņēmumu pamatsumma par aptuveni 230 000 eiro. Precīzāk pateikt vēl nevarot, jo summas tiks precizētas publisko iepirkumu organizēšanas laikā. L.Reinsone norādīja – palielinoties atmaksājamo aizņēmumu pamatsummai, ir jāmeklē iespēja atrast šo naudu pašvaldības budžetā. Runa esot par izmaksu optimizēšanu, ekonomējot vai samazinot izdevumus. Esot svarīgi domāt jau par nākamā gada un turpmāko gadu pašvaldības budžetu. “Pie tā mēs arī strādājam dažādās darba grupās,” skaidroja L.Reinsone.

Domā, kā pašvaldībai nopelnīt
L.Reinsone uzsvēra: “Tas vien, ka mums ir līdz 7 procentiem aizņēmumu pamatsummas atmaksa no pašvaldības budžeta ieņēmumiem, nav vēl rādītājs, ka mēs varam nest šādu slogu ilgtermiņā.” Novada pašvaldības izpilddirektore Guna Švika sacīto papildināja, atgādinādama, ka kredīti galvenokārt tiek ņemti projektiem, kuriem tiek piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums. Kredīts šādos gadījumos tiek ņemts par pilnu summu, taču vēlāk investīciju daļa tiek atmaksāta pašvaldībai atpakaļ. Būtiski esot arī tas, ka pagaidām Valsts kase aizdod naudu faktiski bez kredītprocentiem vai tie ir mazi.
N.Audzišs sacīja: “Par budžeta ieņēmumiem mums tiešām ir jādomā no visām pusēm. Mēs arī pie tā cītīgi strādājam. Runa ir par optimizāciju. Vēl mums ir jāskatās iespējas caur savām kapitālsabiedrībām, kādus līdzekļus varam piesaistīt vai nopelnīt. Šajā ziņā nav veicies, summas dividendēs nav tik lielas. Citas lielās pašvaldības šādā veidā reālas naudas summas piesaista. Protams, jāskatās uz savu īpašumu apsaimniekošanu. Mums ir meži. Kā mēs tos apsaimniekojam? Vai mēs no tiem varam saimnieciskā veidā iegūt apgrozāmos līdzekļus? Pastāvīgi apgrozāmos līdzekļus! Tas arī mums ir lemšanas jautājums, par kuru jau esam runājuši un kas ir jālaiž realizācijā.”

Svarīgi!

Gulbenes novada pašvaldībai pieder kopumā aptuveni 6500 hektāri zemes. Tajā skaitā – aptuveni 700 hektāru meža zemes.
(Novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas informācija)

Gunārs Ciglis, Gulbenes novada domes deputāts, tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs: - Valstī notiek ekonomiskā izaugsme. Gadā – par 3 līdz 4 procentiem. Tas nozīmē, ka valstī kopumā naudas apjoms kļūst lielāks. Tas nozīmē, ka Gulbenes novada pašvaldības budžetā pie esošajiem miljoniem eiro būtu jānāk 3 līdz 4 procentiem. Bet pašvaldības budžets tiek rēķināts pēc formulas, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu. Ja mums gadā novadā kļūst, piemēram, mazāk par 400 iedzīvotājiem, automātiski arī budžeta palielinājuma nebūs. To, ka reģionos šis process ir tāds, saprot arī valdība. Risinājumi būs jāatrod. Bet pašlaik risinājumu nav.
Ja paņemsim aizņēmumu Gulbenes lielā stadiona rekonstrukcijas otrajai kārtai, īstenosim projektu un pēc gada pašvaldībai aizņēmumu atmaksas pamatsumma palielināsies par aptuveni 70 000 eiro. Kur mēs ņemsim šo naudu? Tā ir atbilde, kas ir vajadzīga. Vai atkal būs kaut kur jāoptimizē štati vai kaut kas būs jālikvidē? Esam sākuši runāt par iespēju iegūt naudu no pašvaldības mežiem. Vai tas var būt īstermiņa vai vai ilgtermiņa risinājums, to es nezinu. Bet pirmais labais piemērs, kas mudināja par to aizdomāties, bija pašvaldības projekts par meža kopšanu Lejasciemā. Pašvaldība, izkopjot izcirstos mežus, var pretendēt uz Lauku atbalsta dienesta finansiālo atbalstu projektiem, kas vēsti uz mežu ekonomiskās vērtības paaugstināšanu. Kopšana garantēs to, ka dabiski atjaunojušies meži pēc 5-10 gadiem atkal var būt izstrādājami. Pašvaldība ar saviem mežiem varbūt nevar gluži pelnīt, bet var gūt pietiekami normālus ienākumus, kas var noderēt projektu līdzfinansēšanā.

Intars Liepiņš, Gulbenes novada domes deputāts: - Jāņem vēlā, ka novada pašvaldības budžets var nepalielināties un var pat samazināties sakarā ar to, ka samazinās iedzīvotāju un līdz ar to nodokļu maksātāju skaits. Pašvaldībai naudas apjoms var samazināties, bet jau ņemto kredītu saistības nesamazināsies, var pat palielināties kredītprocenti. Ja tā notiek, tad vairāk ir “mālu” nekā jēgas.
Līdz tam nedrīkst nonākt, pašvaldības ekonomisti seko līdzi situācijai. Jāsaprot, ka visu Eiropas Savienības fondu naudu mēs nepaņemsim, un tas nav arī vajadzīgs. Jāpadomā, ko paši tepat varam izdarīt ar darbu, ar savām rokām. Ir vērts padomāt arī par pašvaldības mežiem kā finanšu resursu. Es pat ierosinātu sākt ar Gulbenes Spārītes un Emzes parku izkopšanu. Tie taču nemaz neizskatās pēc parkiem. Tie ir meži, kuriem cauri nevar redzēt! Nav vērts turēt pilsētā “džungļus”, kuros krīt un bojājas koki. Izkopjot šos parkus, varētu kaut vai iegūt kokmateriālus, no kuriem izveidot kaut vai jaunu rotaļu laukumu bērniem.

Ainars Melders, Alūksnes novada domes deputāts: - Mēs tikai sakām, ka ejam uz augšu. Patiesībā esam parādu jūgā. Alūksnes novadam kredītportfelis ir 19 procenti no budžeta, kādreiz bija 12 procenti (aizņēmumu pamatsummas atmaksa no pašvaldības budžeta ieņēmumiem – red.). Senāk, sasniedzot 13 procentus, tālāk jau Finanšu ministrija bremzēja un neļāva ņemt jaunus kredītus. Tagad tikai ņemam naudu, gan jau dzīve tālāk parādīs. Tas ir vai nav pareizi, laiks rādīs. Bet ja pašvaldībai kredītportfelis ir tāds, ka nauda būs jāatdod līdz pat 2040.gadam? Tā ir sava veida politika, jo pašvaldības reāli tiek pie Eiropas Savienības fondu naudas. Tas piesaista. Rezultātā Madona – plaukst, Alūksne – plaukst, Gulbene “sēž” un neattīstās, jo Gulbenes novada pašvaldībai kredītportfelis ir salīdzinoši mazs.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Attīstība nav iespējama bez finansēm

Kategorijas