Caur ērkšķiem mēģinājām iet uz rozēm

2018. gada 15. maijs 00:00

763

“Gulbenes Buku” treneris Artūrs Brūniņš: - Sezona kopsummā bija ļoti, ļoti smaga - ar to, kā tā sākās, proti, peripetijas ap komandas veidošanu. Pirms sezonas mēs nezinājām, vai komanda kā tāda vispār būs, un, ja būs, nezināju, vai es būšu treneris. Beigās viss sakārtojās, un caur visiem šķēršļiem, caur ērkšķiem mēģinājām iet uz rozēm. Un beigās tomēr sanāca.
Būtībā, ja nebūtu jauno spēlētāju, mēs nesasniegtu šo rezultātu. Pateicoties jaunajiem, notika treniņi. Ja nebūtu viņu, mums nebūtu Gulbenē komandas, visi pārējie būtu Rīgā. Bet, tā kā bija jaunie, tad mēs varējām aizvadīt pilnvērtīgus treniņus Gulbenē, tādēļ jaunajiem vislielākais paldies. Varbūt viņi netika laukumā tik daudz, cik viņi vēlētos - kāds vairāk, kāds mazāk, bet tas darbs, ko varbūt pārējie cilvēki neredzēja, ir tas jauno ieguldījums, proti, ka viņi palīdzēja mūsu komandai sasniegt to mērķi, ko sasniedzām. Katrs ir devis savu ieguldījumu.
Ceturtdienas spēlē uzvaru palīdzēja izcīnīt pieredze. Varbūt daudzi norakstīja mūs, sakot, ka tiekas jaunība pret pieredzi un jaunība to pieredzi noskries, bet Valmieras spēlē mēs jau pierādījām pretējo, ka mēs esam fiziski spēcīgi un ar raksturu, ar cīņas sparu, ka mēs varam salauzt jaunību. Valmierieši bija pārņēmuši iniciatīvu, bet kaut kā mēs to tempu nedaudz paraustījām, uzspiedām to spēli, kas viņiem ne pārāk patika, un tas iznākumu nosvēra par labu mums.
Sezonas garumā ir bijis ieguldīts gan milzīgs darbs, gan sirds, gan emocijas. Pārskatot video no ceturtdienas spēles, pats lielākais prieks, ko citiem teicu, nav jau par to pašu bleķa gabalu. Lielākais prieks ir redzēt, ka tribīnes ir pilnas un, kad spēle ir beigusies, skatītāji neiet prom, nāk laukumā un apsveic. Tas bija mērķis, ko mēs vēlējāmies šosezon sasniegt, lai mums cilvēki atgrieztos uz basketbola spēlēm.
Arī es pats gāju laukumā spēlēt. Pirms sezonas kopā ar vadību tika pieņemts lēmums, ka uz “play-off” es gatavošos kā spēlētājs, jo nevar riskēt ar jaunajiem, jo tās spēles ir pārāk svarīgas. Es spēlēju 10 līdz 15 minūtes, lai iedotu tiem mūsu vadošajiem spēlētajiem nedaudz atpūsties, lai viņi varētu pilnvērtīgi aizvadīt visu garo “play-off” sēriju.
Spēlētāja karjera ir pabeigta uz skaistas nots un pie savu skatītāju pilnām tribīnēm. Neko vairāk es nevarētu vēlēties. Vēlreiz es sirsnīgi pateicos mūsu Gulbenes iedzīvotājiem, jo šīs spēles pierādīja, ka basketbols ir mūsu pilsētas sirdslieta. Tie ir svētki! Liels paldies par atbalstu un paldies arī varbūt kādreiz par kādu skarbāku vārdu. Tas mūs ir tikai stiprinājis. Tas ir kopīgais rezultāts, ko mēs visi kopā paveicām!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Caur ērkšķiem mēģinājām iet uz rozēm

Kategorijas