“Litenietis” – 15 gadu jubilejas svinību gaidās

2018. gada 18. maijs 00:00

1712

“Litenietis” – 15 gadu jubilejas svinību gaidās

Jau 15 gadus Litenes pagastā rosās enerģisku un možu deju mīļi, kas sev piedēvējuši laiku laikos izdejotas tautas dejas nosaukumu – “Litenietis”. Jau kopš pirmsākumiem kolektīva dejas soli vada Zaiga Mangusa. “Litenietim” šis gads ir īpašs, jo priekšā ne vien došanās uz Dziesmu un deju svētkiem, bet tūlīt, tūlīt jau arī kolektīva 15 gadu jubilejas pasākums.
Sestdien, 19. maijā, plkst. 19.00 Litenes brīvdabas estrādē jauniešu kolektīvs svinēs 15 pastāvēšanas gadus kopā ar vidējās paaudzes tautisko deju kolektīvu “Ratenieki”, kam šogad aprit 5 gadi. Saaicināti dejojošie draugi no malu malām. “Būs, ko redzēt,” teic paši jaunieši un aicina pievienoties jubilejas svinībām.
“Deju kolektīvs “Litenietis” tika dibināts 2003. gadā. Ne tādēļ, ka es gribēju, ne tādēļ, ka vadītāja Zaiga Mangusa izdomāja, ka vajag, bet gan tādēļ, ka paši jaunieši izrādīja iniciatīvu un vēlmi dejot. Šie jaunieši jau kopš bērna kājas ir dejojuši pie Z. Mangusas, tādēļ tikai pašsaprotami, ka gribēja dejas soli turpināt. Kopā sanākšana notika vien dažus mēnešus pirms Dziesmu svētkiem, bet skatē jaunieši ieguva labus rezultātus. Veiksmīgs bija arī pats pirmais brauciens uz Dziesmu svētkiem. Tā, lūk, izveidojās un veiksmīgi pastāv joprojām šis deju kolektīvs,” stāsta Litenes tautas nama vadītāja Maija Leimane.
Arī Indra Vaska – dejotāja, kura “Litenietī” ir jau kopš pirmsākumiem – spilgti atceras pirmo kolektīva skati. Labus rezultātus iegūt izdevies, pat neskatoties uz to, ka kolektīvā bijuši vien septiņi puiši. Dejotāja teic: “Kolektīvā nekas daudz nav mainījies, vienīgi paši dejotāji. Visus vienoja un joprojām vieno kopīga aizraušanās - deja, pārējais ir risināmi sīkumi. Deja palīdz izrauties no ikdienas rutīnas. Tas ir hobijs, daļa no dzīves. Un vēl arī – patriotisma deva. Kur gan citur latviskumu smelties, ja ne tautas dejā vai dziesmā?”

Domās jau ar ceļa somām uz Dziesmu svētkiem
Jautājot, vai kolektīvs ir gatavs Dziesmu un deju svētkiem, atskan vienbalsīgs, koristu cienīgs - “Jā!”. Aprīļa sākumā arī “Litenietis” piedalījās Gulbenes novada tautisko deju kolektīvu skatē, iegūstot I pakāpi un, protams, izcīnot iespēju piedalīties Dziesmu un deju svētkos.
Jaunieši atzīst, ka gatavošanās process šai skatei bijis ļoti saspringts, jo liela daļa dejotāju brauc no Rīgas vai Jelgavas, arī no Gulbenes. “Šķiet, ka šogad arī vērtēja stingrāk, jo ir Dziesmu svētku gads. Ar izlozētajām dejām mums nepaveicās – tieši tās, kas mazāk patīk un kas arī mazāk dejotas. Bet skatē veiksmīgi nodejojām, savu latiņu noturējām, un tas ir pats galvenais! Visi jau sen esam ieplānojuši un ļoti gaidām došanos uz Dziesmu un deju svētkiem,” atzīst dejotāji.
Lielākā daļa no kolektīva dalībniekiem uz Dziesmu svētkiem jau ceļu ir mērojuši pat vairākas reizes. Kādam šajā vasarā būs trešie Dziesmu svētki, vēl kādam – ceturtie, bet gaidas un vēlme būt par daļu no šī patriotiskā pasākuma nav mazinājušās.
“Šie lielie notikumi – jubilejas pasākums, Dziesmu un deju svētki – pavisam noteikti rada vēl lielāku kolektīvo izjūtu un vēlmi dejot. Tie kolektīvi, kuriem šobrīd nav kam gatavoties, ietur pauzi. Savukārt mēs nākam, kad vien ir iespēja, un dejojam. Lielākoties tās ir brīvdienas – gan sestdienas, gan svētdienas,” stāsta kolektīva vadītāja Z.Mangusa.

Tematiskie burziņi un citas kolektīva tradīcijas
“Litenietim” ir arī tradīcijas, kas nostiprinājušās kā kolektīva svētki. Ik gadu, kad skate aiz muguras, dejotāji tiekas tematiskajā burziņā. Šogad tā bija pidžamu ballīte, kas notika nākamajā dienā pēc skates. Jaunieši teic, ka pidžamās esot izdejojuši visu repertuāru. Nu jau kolektīvā ir nostiprinājusies arī tradīcija sveikt dejotāju jaundzimušos. Sākotnēji bija tikai puisīši, bet nu ir arī viena meitenīte. Tā būs nākamā dejotāju paaudze. Puisīšu ir vairāk, jo deju kolektīvos bieži vien ir stiprā dzimuma iztrūkums.
Katru gadu kolektīvs dodas arī laivu izbraucienā. “Paldies “laivot.lv” un Maļiņinu ģimenei personīgi, kuri ik gadu vienam Litenes kolektīvam dāvina bezmaksas braucienu ar laivām. Pagājušajā gadā šo iespēju saņēma “Litenietis”, šogad – “Ratenieki”. Paldies arī atsaucīgajām dejotāju ģimenēm un Litenes pagasta pārvaldei,” teic M. Leimane.
“Šie tradicionālie pasākumi un vēl daudzas citas aktivitātes notiek, pateicoties ne vien kolektīva draudzīgajam garam, bet arī čaklām rokām. Man ir kolosāli palīgi - Indra Vaska un Aivis Poišs. Varētu teikt, ka Indra ir kolektīva brīvprātīgā prezidente ar menedžera lomu. Viņa vienmēr visiem paziņo par mēģinājumu laikiem, pārvalda “facebook” profilu, organizē pasākumus un aktivitātes. Vispirms visu saskaņojam mēs abas, un tad Indra nodod tālāk kolektīvam. Savukārt Aivis vienmēr veic apskaņošanas darbus un citas tehniskas lietas,” stāsta M. Leimane.
Pati Indra gan atzīst: “Tā kolektīva menedžēšana ir pavisam nejauša. Neviens nav mudinājis vai licis to darīt. Katram ir patīkami saņemt apsveikumu dzimšanas dienā vai māmiņu dienā, katram gribas būt gaidītam un novērtētam. Patiesībā jau visi kolektīvā ir idejām bagāti, radoši un enerģiski. Reizēm vajag tikai piešķilt dzirksteli, un viss notiek. Šajā ziņā varu uzslavēt visas kolektīva meitenes. Tā nu sanācis, ka varbūt es vairāk runāju ar Maiju un Zaigu.”

Draudzīgs kolektīvs, kas pagastā uztur dzīvību
Deju kustība Litenē pastāv jau vairāk nekā 65 gadus. 2015. gadā šeit notika deju salidojums “Ēs mācēju danci vest”, kurā piedalījās arī pati pirmā dejotāju paaudze. “Dejot ar to paaudzi, kas deju Litenē iekustināja, bija tik emocionāli un skaisti. Dejojām un raudājām,” atceras kolektīva meitenes.
Gulbenes novada apbalvošanas ceremonijā “Gada balva kultūrā 2015” “Litenietis” tika atzīts par “Gada amatiermākslas kolektīvu” un vadītāja Zaiga Mangusa – par “Gada amatiermākslas kolektīva vadītāju”. Ik gadu tas piedalās dažādos pagasta un novada pasākumos, kā arī brauc uz citiem Latvijas novadiem. Kolektīvs ir viesojies arī ārvalstīs – Polijā un Krievijā.
“Mums ir ļoti laba tautas nama vadītāja, kas dzīvo līdzi visam ar mums notiekošajam. Pateicoties viņai, esam aktīvi iesaistīti dažādos pasākumos. Citreiz viņa par mums pārdzīvo vairāk nekā paši. Un arī ar vadītāju mums ir ļoti paveicies!” sirsnīgi teic dejotāji.
“Litenietis” ir ļoti draudzīgs kolektīvs. Citos deju kolektīvos meitenes cīnās par dejas vietām, rodas visādas negācijas un intrigas, bet te nekad es neesmu to jutusi. Ja jāpasēž malā, tad jāpasēž. Bieži vien dejotāji arī paši savā starpā pamainās, viens otram ļauj padejot. Vietu dalīšana un konkurence kolektīva iekšienē nenāk par labu dejotājiem. Atmosfēra ir būtiska, un te tā ir tiešām īpaša,” atzīst vadītāja Z. Mangusa.
“Jaunieši, jubilejas pasākumam tuvojoties, saka visiem paldies, bet vislielāko pateicību jau ir pelnījuši viņi paši. Viņi ir tie, pateicoties kuriem, kultūras dzīve Litenē neapstājas. Kad jaunieši sabrauc, lai dejotu, pagastā mostas dzīvība. Tad ļaudis allaž jautā, kas svētdienās notiek tautas namā, ka tik daudzas mašīnas sabraukušas, un es lepni atbildu, ka jaunieši uz deju mēģinājumu ieradušies. “Litenietis” ir tas, kas te uztur dzīvību, un mēs esam ļoti priecīgi un pateicīgi par to,” saka tautas nama vadītāja.
“Kādreiz mēs bijām jaunāki un zaļāki. Nu visi esam pilngadīgi. Daudzi, kas dejo, ir dzīvesbiedri vai brāļi un māsas. Ir jaunieši, kuriem arī vecāki dejo vidējās paaudzes deju kolektīvā. Dejā mums visiem ir piederības un kopības sajūta, kuru negribam pazaudēt,” atzīst jaunieši un aicina sekot līdzi kolektīva jaunumiem “facebook” lapā un mājaslapā “www.jdklitenietis.id.lv.”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Litenietis” – 15 gadu jubilejas svinību gaidās

Kategorijas