Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

No jauna “atklāj” Galgauskas pareizticīgo baznīcu

Mārīte Dzene
Laikraksta arhīvs

2018. gada 18. maijs 00:00

185
No jauna “atklāj” Galgauskas pareizticīgo baznīcu

Vēl nesen Galgauskas Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcu starp pameža kokiem un krūmājiem pat zinātājiem bija grūti pamanīt. Virs koku galotnēm bija redzams tikai zvanu tornis. Taču pēc pēdējās talkas tā ir labi redzama jau pa gabalu, atgādinot par baznīcas cēlo skaistumu un greznumu.

Dievnams atkal labi saskatāms
„Tika novākti koki un apaugums. Tos sastrādāja un aizvāca, tāpat arī kritušos un kaltušos kokus. Apkārt zeme tika diskota un sastrādāta. Lai varētu iesēt zāli, savedām melnzemi. Sakoptas ir arī baronu Megdenu kapu vietas aiz baznīcas. No baznīcas iekštelpas tika izvāktas sadrupušo ķieģeļu  lauskas un citas drazas, tāpēc tagad tā ir brīvi pieejama. Jau pagājušajā rudenī tika uzlikts pagaidu jumta segums, lai nokrišņi nebojātu to, kas vēl ir palicis no vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa. Jumta segumam līdzekļi tika savākti ar ziedojumiem,” stāsta viens no talkas iniciatoriem un dalībniekiem Stanislavs Gžibovskis, zemnieku saimniecības „Lācīši” pārvaldnieks. Šīs saimniecības tehnikas līdzdalība ir liels atbalsts baznīcas apkārtnes sakopšanas darbos, kas tiek veikti talkās vairāku gadu laikā. Tajās iesaistās gan vietējie, gan Rīgas talcinieki.
Sākoties tūrisma sezonai, netrūkst interesentu, kuri vēlas redzēt baznīcu Tirzas upes labajā krastā, kuru ieskauj mežs.

Vēlas kopt un saglabāt dievnamu
Galgauskā pareizticīgo baznīca tāpat kā Stāmerienā tika celta 19.gadsimta vidū, jo muižu īpašnieki bija pareizticīgie. Kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem baznīca ir pamesta, bet savas draudzes tai nebija vēl senāk. No mitruma visvairāk cietuši apgleznotie griesti un sienas. Apmēram pirms desmit gadiem griestos virs altāra varēja saskatīt baltu balodi ar izplestiem spārniem, kas lido zilā debesjumā, un no tā līdzīgi saules stariem stiepjas gaisma. Griestu un sienu zilumā varēja arī saskatīt mākonīšus un virs tiem eņģeļus ar spārniņiem. Pavisam bija desmit eņģeļi, no kuriem viens – virs ieejas durvīm. Vēl ir saglabājusies viena eņģeļa seja virs altāra, kura acis, šķiet, raugās tieši pretim vērotājam. Interesanta nianse ir griestu apmetuma stiprināšanai izmantotais niedru klājums, zem kura ir dēļu griesti. Zāles griestu vidū, kur bijusi lustra, saskatāmas melnas, starainas zvaigznes. Saglabājušies baznīcas sētas akmens stabi un baronu dzimtas kapakmeņi, uz kuriem lasāms, ka barons Ivans miris 47 gadu vecumā, bet otrs barons Marijs – 61 gada vecumā, savukārt abām baronesēm - Natālijai un Jekaterinai - bija tikai 18 gadi katrai. 2007.gada rudenī tika atraktas baroneses Natālijas un barona Ivana kapavietas.

Veidos atpūtas vietu Tirzas krastā
„Dzirkstele” jau vairākkārt ir rakstījusi, ka Galgauskas pareizticīgo baznīca ir bezsaimnieka īpašums. Savukārt baznīcas zemes īpašnieks dzīvo Rīgā. Diemžēl nesakārtotie īpašuma jautājumi ilgus gadus bija šķērslis vēlmei un centieniem saglabāt vai pat atjaunot baznīcu. Tagad tas tiek darīts ar vietējo entuziastu iniciatīvu un spēkiem. Tiesa, baznīca nav vienīgā, ko Galgauskā ir vērts apskatīt. Tirzas stāvkrasti no Galgauskas HES līdz Tirzas tiltam ir īpaši skaisti, bet labāk vērot, laivojot pa upi. “Ir iecere veidot atpūtas vietu ar laivu nomu upes krastā pie sagruvušā gājēju tilta. Man te ir neliels zemes īpašums. Blakus atrodas “Latvijas valsts mežu” īpašums, viņi varētu iesaistīties atpūtas vietas izveides projektā,” spriež S.Gžibovskis. Savulaik vienīgais ceļš uz baznīcu bija gājēju tilts pāri Tirzai, kas sen ir sagruvis. Tagad ērtākais ceļš uz baznīcu ved, nogriežoties no Smiltenes šosejas.


Kategorijas

Kategorijas