Dzirkstele.lv ARHĪVS

Policija pēta Baltās pils degšanu

Diāna Odumiņa

2018. gada 18. maijs 00:00

777
Policija pēta Baltās pils degšanu

Sakarā ar 20.aprīlī Vecgulbenes muižas Baltās pils drupās notikušo ugunsgrēku Valsts policijā ir vērsusies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Iesniegumu tā ir uzrakstījusi maija sākumā.
“Ir uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma pantu 229.panta 2.daļu,” “Dzirkstelei” saka Valsts policijas Gulbenes iecirkņa priekšnieks Ilmārs Ginevičs. Šis pants paredz saukšanu pie atbildības par nelikumīgām darbībām ar valsts aizsardzībā esošu kultūras pieminekli. Krimināllikums par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa iznīcināšanu, bojāšanu vai apgānīšanu, ja tas izdarīts ar dedzināšanu, spridzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai ja to izdarījusi personu grupa, paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
“Norit pirmstiesas izmeklēšana šajā kriminālprocesā. Mēs skaidrojam apstākļus, pratinām cilvēkus, iegūstam datus. Notiek pierādījumu savākšana. Prognozēt laiku, kad tiks pieņemts lēmums un kāds tas būs, šajā stadijā nevaram. Virzību nevar prognozēt. ,”  “Dzirkstelei” saka izmeklētāja Dana Priedeslaipa, kuras pārziņā ir šis kriminālprocess. Viņa arī piebilda, ka vēsturiskā objekta - Baltās pils – tagadējais īpašnieks nav ar iesniegumu vērsies policijā un nelūdz izmeklēt ugunsgrēka apstākļus.
Pils īpašnieces – SIA “A.S.I.M.” - valdes priekšsēdētājs Ainars Melders “Dzirkstelei” jau iepriekš tika paudis, ka necer atrast vainīgo, kurš 20.aprīlī pēc pils kopšanas talkas aizdedzinājis atkritumus, kurs bija plānots izvest.  Turklāt Baltā pils ir sava veida dilemma – nenovērtējama kultūrvēsturiska vērtība un reizē tikai drupas ar nulles bilances vērtību. Tāpēc zaudējumu apmēru formulēt ir grūti.
Jau rakstījām, ka ugunsgrēks neskaidros apstākļos izcēlās saistībā ar Baltās pils drupu sakopšanas darbiem. Šādu valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorijā notiekošu kopšanas darbu saskaņošanu nevajadzēja ne novada būvvaldē, ne Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Talkā vienā vietā, kura pēc A.Meldera domām bija droša, atkritumi patiešām tikuši dedzināti. Taču šis ugunskurs netiek uzskatīts par vainīgo. Tiek lēsts, ka nelaime izcēlās no diviem citiem atkritumu vākumiem, kurus kāds pārpratuma vai ļaunprātības dēļ uz savu roku ir aizdedzinājis. Sava loma varēja būt arī vējam, kas pieņēmās spēkā. Ugunsdzēsējus uz notikuma vietu izsauca A.Melders.
SIA “A.S.I.M.” par Baltās pils īpašnieci kļuva pēc tam, kad pagājušā gada 28.decembrī Gulbenes novada deputāti nolēma – pašvaldība nepirks pili. A.Meldera vadītās firmas mērķis bija Vecgulbenes muižā nopirkt manēžas un siernīcas ēkas ar piesaistīto zemi, ko jau nomāja un kur saimniekoja. Taču pārdevēji - akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” un maksātnespējīgā SIA “Gulbenes Baltā pils” - izvirzīja noteikumu, ka pārdos vai nu visu muižas īpašumu kopumu vai neko. SIA “A.S.I.M.” bija spiesta nopirkt to, no kā atteicās Gulbenes novada pašvaldība. Tādējādi firma kļuva par Baltās pils un Pils parka daļas īpašnieci par 123 000 eiro. Baltās pils ēka, kas 20.aprīlī ir cietusi gan no uguns, gan no pieliešanas ar ūdeni, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet ēkas dekoratīvā apdare – valsts nozīmes mākslas piemineklis. Turklāt pils ir būtiska sastāvdaļa Vecgulbenes muižas apbūvē, kas arī ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.