“Namejs” skanīgi nosvin jubileju

2018. gada 25. maijs 14:09

Gulbenes kultūras centra paspārnē vīru vokālais ansamblis “Namejs” darbojas jau 20 gadus. 20.maijā kolektīvs visus, kam tuva dziesma, ielūdza uz jubilejas koncertu. Piedalījās šajā pasākumā arī citi dziedošie kolektīvi: vīru vokālais ansamblis no Gaujienas, jauktais senioru ansamblis “Dziesmotā senatne” no Valmiermuižas, sieviešu ansamblis no Apes, kā arī Gulbenes vokālais kolektīvs “Latgalīte”, Stradu - “Baltābele” un “Pieskāriens”, Jaungulbenes - “Kamenes”. Uzstājās arī Gulbenes līnijdeju grupa “Raganiņas”.

Svinīgi pasniedza pašvaldības Pateicības rakstus kolektīvam un tā vadītājam Emīlam Rusovam, ilggadējam “Nameja” dziedātājam un par menedžeri dēvētajam Jurim Slaucītājam par ieguldījumu kolektīva saliedēšanā.

Koncertā izveido improvizētu vīru kori
“Koncerts bija ļoti emocionāls,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes kultūras centra darbiniece Ineta Meldere. Arī citi koncerta skatītāji laikrakstam saka to pašu un atzīst, ka “Namejā” joprojām ir jūtams tā dibinātāja un pirmā vadītāja Edgara Mārtinsona gars. Tieši viņa vadībā vīru vokālo ansambļu republikāniskajās skatēs kolektīvam bija izdevies ierindoties pat godalgotajās vietās. “Nameja” vīri mūždien slavēti par skatuvisko stāju un attieksmi. Tādi viņi ir arvien.

“E.Mārtinsona lielais sapnis bija izveidot vīru kori Gulbenē. “Nameja” 20 gadu jubilejas koncertā tas tika atgādināts. Daļēji šis sapnis uz vienu mirkli realizējās koncerta noslēgumā, kad trīs kolektīvu vīri apvienojās kopīgai dziesmai,” stāsta I.Meldere.

“Uz vietas izveidojām 27 vīru kori. Kopīgi nodziedājām dziesmu “Skaistākie mirkļi”. Daira Karole spēlēja pavadījumu,” “Dzirkstelei” stāsta J.Slaucītājs.

Kopā dziedājuši gan bijušie, gan esošie “Nameja” dalībnieki, pievienojušies arī dziedošie vīri no Gaujienas un Valmiermuižas. “Emocijas sita tik augstu vilni, ka visa zāle bija piecēlusies kājās. Vai nu dziesma patika, vai tas notika, godinot E.Mārtinsonu, bet visi piecēlās kājās. It kā mēs kādu himnu dziedātu,” stāsta J.Slaucītājs.

Dziesma “Skaistākie mirkļi” jau sen esot “Nameja” repertuārā. Pavisam, kopš vokālajā ansamblī dzied J.Slaucītājs, viņš zina uzskaitīt apmēram 100 dziesmas, kuras apgūtas un dziedātas. Tagadējais kolektīva 9 cilvēku sastāvs varot izpildīt kopā apgūtās vairāk nekā 30 dziesmas.

Nodzied arī sava vadītāja sacerētu dziesmu
No tiem, kuri savulaik sākuši darboties vokālajā ansamblī līdz ar tā izveidi, šodien kolektīva aktīvajā sastāvā vairs nav palicis neviens. J.Slaucītājs ir no vecākajiem dziedātājiem, kuri kopā ar “Nameju” ir apmēram 15 gadus. Viņš ir dziedājis pie visiem ansambļa vadītājiem – pie dibinātāja E.Mārtinsona, kurš kopā ar kolektīvu bija 15 gadus, pēc tam pie Ritas Vēverbrantes, Santas Kalniņas, Ligitas Plešanovas-Jarusovas un tagad pie E.Rusova. “Katram no viņiem ir sava pieeja darbam. Par E.Mārtinsonu varu teikt – bija ļoti stingrs, pedants. Jaunais vadītājs E.Rusovs ir cilvēks ar perfektu muzikālo dzirdi. Pats komponē dziesmas. Jubilejas koncertā vienu viņa dziesmu bija iespēja visiem dzirdēt. Tā bija dziesma “Ak, Latvija!” ar Viļa Graša vārdiem. Šo dziesmu koncertā dziedājām pašu pirmo. Par godu Latvijas simtgadei, pretī kurai ejam,” stāsta J.Slaucītājs. Viņaprāt, “Namejam” ir laimējies ar jauno vadītāju.

Gribētu dziedāt priekam, ne skatēm
J.Slaucītājs saka – senioru kolektīviem diezin vai vajadzētu piedalīties skatēs. Taču valstī pagaidām ir tāda nostāja, ka jāpiedalās. “Nameja” vīri visu sezonu to vien darot, kā apgūstot repertuāru, lai godam varētu mēroties spēkiem ar citiem dziedošajiem kolektīviem. Pēc J.Slaucītāja domām, sarežģīts repertuārs aizbaida seniorus no kolektīviem. Bijuši brīži, kad arī “Nameja” pastāvēšana kļuvusi apdraudēta. “Es pateicu – būsim kaut trīs vai četri dziedātāji, bet “Namejs” būs!” savu nelokāmo nostāju pauž J.Slaucītājs. Visur un vienmēr viņš tur acis vaļā un pamana labos dziedātājus. Tā viņš starp saviem makšķerēšanas draugiem atklāja dziedamo rīkli Jānim Līnim. Paaicināja nākt uz “Nameju”. Tā ansamblim pievienojās vēl viena vīra balss. “Redziet, kas ir par lietu. Dziedot par veselību nav jādomā. Nav laika. Dziesma ir kā dakteris. Uztur veselu garu,” saka J.Slaucītājs. Svarīgi esot mēģinājumi, bet vēl svarīgākas – publiskās uzstāšanās. “Es redzu, ka vīri tiešām gaida to dienu, to brīdi. Gribas padziedāt arī citiem, ne jau sev vien,” stāsta “Nameja” menedžeris.
“Nameja” tagadējā sastāva vidējais vecums esot apmēram 60 gadu. Pēc J.Slaucītāja domām, tas nav daudz. Starp dziedātājiem vecākie vīri ir divi, kuriem ir jau 75 gadi. Viens no viņiem – J.Slaucītājs. “Mēs jau jauni! Piemēram, Valmierā ir vīru senioru koris “Baltie bērzi”. Viņiem jaunākajam dziedātājam ir 75 gadi, bet daudziem citiem – pāri 90 gadiem. Dažu dziedātāju, aiz rokām pieturot, ir jāved uzstāties. Taču viņi dzied!” uzsver J.Slaucītājs.

Emīls Rusovs par “Nameju”
- 20 gadu vecums ir vienlaikus daudz un arī maz. Kolektīvs ir, tā sacīt, ar saknēm, ar pamatīgumu. Lielu lomu tajā nosaka arī katra dziedātāja individuālā mūža pieredze. Dažu brīdi tā dīvaini pašam apzināties, ka pats vecuma ziņā esmu gandrīz vai vienaudzis “Namejam”. Ir gods strādāt ar šiem dziedātājiem un reizumis arī pamācīties no viņiem. Ar “Nameju” šī man ir otrā sezona. Mūsu kopdarbs sākās 2016. gada septembrī. Tanī laikā biju jau pierunāts kā vadītājs Stradu pagasta sieviešu ansamblī “Pieskāriens”. Ansambļa “Namejs” vecākais Juris Slaucītājs to laikam bija uzķēris, un saņēmu drīzu zvanu no viņa. Tajā brīdī “Namejs” bija palicis bez vadītāja. Pats par ansambli zināju un arī par tā atpazīstamību. Sākumā pat nedaudz bijos no atbildīgā vadīšanas procesa. Sevišķi pirmajās uzstāšanās reizēs kopā ar “Nameju”. Iesākumā repertuāru man palīdzēja veidot paši dziedātāji. Viņu repertuāru īsti nepārzināju un sākt iepludināt ko jaunu tik strauji nevēlējos. Līdz ar darbošanās sākumu no iepriekšējās vadītājas Ligitas Plešanovas-Jarusovas saņēmu veselu kaudzi ar notīm - “Nameja” repertuāru. Krietns laiks pagāja, kamēr dziesmas saliku pēc alfabēta, lai vieglāk darboties ar šo bibliotēku. Lielā daļā tas bija Edgara Mārtinsona lolotais un arī paša aranžētais repertuārs. Izmantojam šo repertuāru joprojām. Reizumis aranžējumos veicu izmaiņas, jo dziedātāju skaits ir mainījies un izpildīt dziesmas pilnīgā četrbalsībā reizumis ir grūti, un arī nav stipri nepieciešams. Esmu repertuārā ielaidis kādu dziesmu arī no sevis. Pagaidām ir viens autordarbs, ko veidojām kopā ar “Nameja” dziedātāju Vili Grasi - “Ak, Latvija!”. Ir jau vēl manas autordziesmas, kuras laižu repertuārā, bet līdz tam vēl jāpaciešas. Ir bijis arī viens eksperiments pērn, kad vienu dziesmu izpildīja abi manis vadītie ansambļi - “Namejs” un “Pieskāriens”. Tas bija 2016.gada balvas kultūrā Gulbenes novadā pasniegšanas ceremonijā. Mēģinu arī pēc iespējas biežāk abus ansambļus iesaistīt kopējos koncertos. Līdz ar to - mūsu mērķis ir jaunas dziesmas un veco celšana jaunā gaismā, jauna uzstāšanās pieredze, jaunu kolēģu guvums un nenogurstoši iet uz priekšu.

+ 8

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Namejs” skanīgi nosvin jubileju

Kategorijas