Gulbenieši vēlas vairāk veloceliņu

2018. gada 29. maijs 00:00

833

Kad ārā silts un jauks laiks, cilvēkiem parādās vēlme to pavadīt pie dabas un arī nodarboties ar dažādām aktivitātēm, kas var būt paredzētas gan atpūtai, gan sava ķermeņa uzturēšanai labā formā. Fiziskās aktivitātes, kas norisinās brīvā dabā, uz cilvēka ķermeni atstāj labu iespaidu. Viena no šādām aktivitātēm ir riteņbraukšana.
Katrā Latvijas reģionā ir izveidoti vairāki velomaršruti, arī Vidzemē. Tomēr, pārvietojoties ar velosipēdu, cilvēki mēdz izmantot ne tikai speciāli velobraukšanai izveidotas vietas, bet arī lauku ceļus ar grants segumu un pilsētas teritorijā esošos ceļus.
Arī Gulbenes novadā velosezona rit pilnā sparā. Uz ielām aizvien vairāk manāmi riteņbraucēji, un katram ir savs mērķis. Kādam tas ir veikala apmeklējums, cits gatavojas kārtējām sacensībām. Kādas ir mūsu novada iedzīvotāju iemīļotās braukšanas vietas un vai mūsu novads ir riteņbraucējiem draudzīgs?

Kopējais garums – 4500 metri
Gulbenes novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Kalmane “Dzirkstelei” stāsta, ka veloceliņi Gulbenē ir: O.Kalpaka ielā posmā no Blaumaņa līdz Parka ielai, Miera ielā posmā no kapličas līdz Zvaigžņu ielai, Blaumaņa ielā divos posmos gar vienu ielas pusi: no Rīgas un Blaumaņa ielas krustojuma līdz Skolas un Nākotnes ielas krustojumam; no Skolas un Nākotnes ielas krustojuma līdz aptuveni pilsētas robežai, Nākotnes ielā posmā no Blaumaņa ielas līdz Litenes ielai, Parka ielā posmā no O.Kalpaka un Parka ielas krustojuma līdz Parka un Litenes ielas krustojumam, Rīgas ielā posmā no Brīvības ielas līdz Blaumaņa ielai, Baložu ielā visā ielas garumā. To kopējais garums – 4500 metri,” stāsta G.Kalmane un piebilst, ka veloceliņi ir tapuši dažādu projektu gaitā dažādos laikos. Vidējās izmaksas veloceliņam ar ietvi ir 60 eiro kvadrātmetrā.
Pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš “Dzirkstelei” stāsta, ka veloceliņi un gājēju ietves tiek izbūvētas katru gadu, ja notiek ceļu remontdarbi, rekonstrukcijas vai pārbūves. “Vienmēr tiek domāts par gājējiem un velosipēdistiem. Šobrīd norisinās Brīvības ielas rekonstrukcijas darbi. Pagaidām tur nav ietvju un veloceliņu, tāpēc tos ir paredzēts izveidot. Šis projekts tiks realizēts līdz 2019.gada beigām. Atsevišķu veloceliņu būvēšana netiek praktizēta, tas tiek darīts remontdarbu laikā. Tas ir tikai normāli, ka no pilsētas vienas daļas līdz otrai var pārvietoties pa veloceliņu,” saka G.Āboliņš.

Kvalitāte nav teicama
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis uzskata, ka izbūvēto veloceliņu kvalitāte ir apmierinoša, bet ne teicama. “Man pašam braucot nepatīk augstuma starpība - tā vietām ir centimetru vai pusotru. Tāpat kā gājēju pārejām pie bortu maliņām ir kritums un cēlums, kas nav visai iepriecinoši, tas novērojams uz O.Kalpaka un Blaumaņa ielas. Tomēr arī tik perfekti visu nevar izbūvēt. Nevaru nosaukt kādu Latvijas pilsētu, kura būtu izcils piemērs,” saka A.Caunītis.
Ir riteņbraucēji, kuri atzīst, ka labāk brauktu pa asfaltētiem veloceliņiem, nevis bruģētiem. A.Caunītis skaidro, ka bruģim kalpošanas laiks ir pavisam citādāks. Ja būvē kopā gājēju celiņu ar veloceliņu no viena materiāla, tad nav nepieciešama norobežojošā daļa starp segumiem, bet, ja materiāli ir dažādi, tad ir nepieciešams borts, un tās atkal ir papildu izmaksas. “Reizēm mēs nelietderīgi iztērējam naudu, piemēram, starp ceļu un stāvvietu ir norobežojošā betona konstrukcija, kaut gan abi segumi ir vienādi. Turklāt borta novietošana starp veloceliņu un gājēju celiņu ar dažādiem segumiem prasa krietni lielākas izmaksas. Arī ekspluatācijas ziņā asfalta segums var “uzvesties” sliktāk nekā bruģis. Ja bruģim bojājas kāda vieta vai tā izcilājas, to ir iespējams remontēt. Es nebūt neesmu sajūsmā par asfalta segumu. Manuprāt, pat pilsētā ielas vajadzētu bruģēt,” saka A.Caunītis.

Velomaršrutu deficīts ārpus pilsētas
Sporta kluba “VeloRīts” vadītājs Imants Kublačovs uzskata: “Gulbenē veloceliņu ir tik, cik viņu ir - to ir ļoti maz, kā arī tie nav noslogoti. Velobraucēju, kuri vēlētos pārvietoties pa pilsētu, būtu ļoti daudz, tomēr mūsu pilsētas infrastruktūra un ceļi nav apmierinoši, lai pārvietotos pa pilsētu. Turklāt šos celiņus nav arī tik vienkārši izveidot. Uzskatu, ka vairāk uzmanības vajadzētu pievērst ārpus pilsētas teritorijai. Veidot vairāk velomaršrutus lauku teritorijās, piemēram, turpināt velomaršrutu uz Liteni, pa veco dzelzceļu uz Lizumu, Druvienu. Šādu velomaršrutu būtu nepieciešams izveidot arī uz Jaungulbeni. Veloceliņi Gulbenē ir piemēroti tikai tam, lai nokļūtu līdz veikalam, tomēr, lai pa tiem pārvietotos velobraucēji, kuri to dara fizisku aktivitāšu labā, labākais variants pilsētā ir ceļa braucamā daļa.”

Uzlabojumus vēl var paveikt

Gunita Zvirgzdiņa, gulbeniete
- Ar velosipēdu pārvietojos ļoti bieži, varētu pat teikt, ka katru dienu. Velosipēdistu celiņus izmantoju, ja tie sakrīt ar manu braukšanas maršrutu. Pārsvarā tiek izmantos Nākotnes ielas celiņš un O.Kalpaka ielas celiņš gar stadionu. Protams, kājāmgājējiem un velosipēdistiem ir izveidojušās arī savas attiecības. Turklāt ne reizi vien šogad esmu domājusi par to, ka tās uzlabojušās. Cilvēki ir kļuvuši saprotoši - vairs nedusmojas par to, ka kāds jāpalaiž garām, ja nu ir nokļuvis nepareizajā ietves pusē. Tāpat arī autovadītāji spēj saskaņoties ar velosipēdistiem, jo pēdējā laikā arī pamanīts tas, ka autovadītāji ir iecietīgi un palaiž riteņbraucējus arī pa gājēju pāreju. Runājot par veloceliņiem, uzskatu, ka uzlabojumus var veikt un tas ir nepieciešams, kā arī redzu, ka tas jau tiek darīts. Tāpat arī uzskatu, ka velobraucēju šajā sezonā Gulbenē ir kļuvis vairāk – kā mazu, tā lielu, un tas ir tikai pozitīvi.

Vēlas vairāk veloceliņu

Marina Vīksniņa, gulbeniete
- Lai gan ir sākusies velosezona, ar velosipēdu nepārvietojos, tomēr to daru ar skrituļslidām. Es būtu apmierinātāka, ja Gulbenē tiktu izbūvēts vairāk veloceliņu, jo pagaidām tie ir tikai uz ielām, kuras reti iekļaujas manā maršrutā, un to nav pietiekami. Manuprāt, riteņbraucēju celiņi būtu noderīgi uz Rīgas un Brīvības ielas. Kad pārvietojos ar skrituļslidām, gājēji ir atsaucīgi un mani palaiž garām, ja tas nepieciešams. Reiz bija gadījums, kad policists aizrādīja par to, ka pārvietojos pa braucamās daļas malu, tomēr pa trotuāru pārvietoties arī nav iespējams. Ja tiktu uzstādīti vairāki veloceliņi, man kā skrituļslidu izmantotājai būtu svarīgi, ka tā puse, pa kuru pārvietošos, ir ar gludu virsmu.

Gājēju un riteņbraucēju nesaskaņas

Sigita Bukovska, Tirzas pagasta iedzīvotāja
- Ar velosipēdu pārvietojos brīvajās dienās un siltā laikā. Pilsētā ierīkotos velosipēdistu celiņus neizmantoju, jo dzīvoju laukos, tāpēc tiek izmantoti lauku ceļi. Diemžēl šo ceļu stāvoklis nav visai iepriecinošs. No vienas puses arī laukos būtu nepieciešami kādi riteņbraucēju celiņi vai vietas, pa kurām pārvietoties, tomēr no otras puses - iedzīvotāju laukos nav daudz, un tas, ka celiņu nav, man netraucē. Pati pagaidām strādāju Rīgā, un tur var novērot gājēju un riteņbraucēju nesaskaņas, kad, piemēram, gājēji iet pa velosipēdistiem gatavotajiem celiņiem. Tāpat arī šādas problēmas esmu novērojusi Gulbenē, jo ir redzēti gadījumi, kad gājēji nedzird riteņbraucēja brīdinājumus ar zvaniņu. Madonā ir ierīkots riteņbraucēju celiņš uz braucamās daļas, kas no vienas puses ir bīstami, tomēr, skatoties uz Gulbenes ceļu satiksmes intensitāti, šāds celiņš būtu noderīgs. Kopumā veloceliņus vērtēju pozitīvi, jo tie tāpat kaut kādā veidā atvieglo sadzīvi – ir mazāk konfliktu, domstarpību un vairāk smaidu.

Veloceliņu kvalitāte ir graujoša!

Ginta Alberte, laikraksta “Dzirkstele” redaktore un velobraucēja:
- Neesmu politiķe, tādēļ skaidri un gaiši varu pateikt, ka velosipēdu celiņi mūsu pilsētā ir graujoši un pa viņiem cilvēki negrib braukt. Nezinu, kāda tiem bruģa licējiem ir kvalifikācija, bet, visticamāk, nekāda, jo kā var strādāt tik briesmīgi? Varbūt gājuši sliktos pavāru kursos. Tieši tā ir tie celiņi “sabrūvēti”: viens akmens augstāk, viens - zemāk, apmales - kā sanāca, tā sanāca. Kas tos celiņus vispār ir pieņēmis? Es patiešām gribētu uzaicināt pavizināties ar velosipēdu tos sasodītos celtniekus, piemēram, pa visbriesmīgākās kvalitātes celiņu ar “tramplīniem” Nākotnes ielā. Lai taču bruģa licēji paskatās uz sava darba rezultātiem! Bet viņi, visticamāk, paši nebrauc ar riteni, jo citādi taču tāds nebūtu darba rezultāts.

Jā, varbūt ir bijusi politiķu labā griba veidot veloceliņus pilsētā, bet ar to tas arī ir beidzies, jo neviens bruģētais celiņš pilsētā nav labas kvalitātes. Katrs riteņbraucējs arī pateiks, ka labāk ir braukt par asfaltētu celiņu. Uzskatu, ka tā vispār ir pilnīgi zemē nomesta nauda, un pieļauju, ka tā nav maza. Un pašvaldībā kādam par to ir jāuzņemas atbildība, kaut vai tam, kurš tos pieņēma. Arī pēdējais veloceliņš uz Baložu ielas nav labāks, tur nobrauciens ir samērā līdzens, bet arī bruģakmeņi drīz vien izveidos savu purva taciņu – viens augstāk, viens zemāk. Šī iela gan nemaz nav vēl pieņemta ekspluatācijā, un man pašai vairākkārt nācās redzēt, kā bruģi šeit lika. Nevar noliegt, ka bieži vien celtnieki bija “saostījušies” Gulbenes svaigo purvaino gaisu un vienkārši streipuļoja. Bet ar valsts ceļu izbūvētajiem veloceliņiem jau nav daudz labāk. Arī uz tik ilgi gaidītās Madonas jaunās skaistās šosejas, kur kilometrs izmaksā miljonu, vairākās vietās asfaltētais veloceliņš šopavasar jau ir ar lietusūdeņu izgrauztiem robiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenieši vēlas vairāk veloceliņu

Kategorijas