Uzdevumi eksāmenā bija āķīgi

2018. gada 1. jūnijs 00:00

1053

Vai tiešām šāgada centralizētais eksāmens matemātikā ir bijis tik grūts, kā tas ir izskanējis masu medijos? To centās noskaidrot “Dzirkstele”.
Matemātikas skolotāja un metodiskās apvienības vadītāja Iveta Roziņa “Dzirkstelei” uzsver, ka matemātikas eksāmens vienmēr ir grūts, un tas rada stresu, bailes un nepatiku pret matemātiku jau no tās pieredzes, kas bijusi iepriekšējos gados. “Un tad jūnija beigās mēs brīnāmies, cik valstī slikti rezultāti matemātikā, un meklējam vainīgos. Kamēr būs šī plaisa starp matemātikas eksāmenu un citiem un kamēr matemātikas centralizētais eksāmens nebūs diferencēts (piemēram, profesionālajās vidusskolās, ģimnāzijās eksāmens atšķiras ar grūtības pakāpi), tikmēr šie rezultāti tādi arī būs. Matemātikas eksāmens ir vislabākais instruments skolēnu sarindošanai (kam pienākas budžets, kam nepienākas) uz iestāšanos augstskolās. Acīmredzot pagājušajā gadā tas īpaši labi nav izdevies, tāpēc šogad eksāmens ir grūtāks. Manuprāt, grūtības pakāpe un neskaidrāki uzdevumu formulējumi ir pasūtījums – tā vajadzēja. Kam? Minējumi ir vairāki! Izskatās, ka par “vidējo skolēnu” domāts vismazāk,” saka I.Roziņa.
Viņa stāsta, ka eksāmena otrajā daļā tikai puse no uzdevumiem veidota tā, lai skolēns parādītu zināšanas, otra puse – ar samudžinātiem formulējumiem, reti lietotām funkcijām, ar augstu grūtības pakāpi. Eksāmenā apmēram 20 procentiem skolēnu pietrūka laika.
“Ja domājam par aizrautīgiem matemātiķiem, tad viņiem šie uzdevumi noteikti patika. Trešajā daļā tiešām skolēniem bija iespēja demonstrēt matemātiski skaistu domāšanu, zināšanu lietošanu nestandarta situācijās, augstas loģiskās spriešanas spējas. Ja gribam atrunāties, ka šādā veidā ejam uz kompetencēs balstītu izglītību, tad vēl taču nekur neejam, vēl tikai spriežam un domājam. Un atkal varēsim veidot reitingus valstī, slēgt skolas, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, slēpjoties aiz lozungiem “Galvenais ir skolēns!”” norāda I.Roziņa.

Talantīgiem skolēniem tas problēmas neradīja
Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktore un matemātikas skolotāja Lidija Ķeķere “Dzirkstelei” atzīst, lai tiktu galā ar šāgada matemātikas eksāmena uzdevumiem, bija vajadzīgs ļoti liels darbs, arī individuālais darbs, ne tikai 40 minūtes stundā skolotāja vadībā, jo uzdevumi bija āķīgi, bija jāprot ļoti labi darboties ar formulu lapām un jāpārzina teorija. “Mācību procesā atvēlētais laiks matemātikā ir samērā liels, bet vienalga tas ir nepietiekams, lai vidēja līmeņa skolēns šo darbu uzrakstītu labi. Skolēnam, kuram jau ir dabas dots talants, loģika, izpratne un kurš jau redz trīs soļus uz priekšu, protams, šis eksāmena darbs problēmas neradīja, bet vidējam skolēnam tas bija pasmags,” secina L.Ķeķere un piebilst, ka eksāmenu, arī šī matemātikas eksāmena, rezultātus skolēni uzzinās 29.jūnijā. Neviens tagad nezina, cik lielā mērā viņš ir pareizi izrēķinājis un vai tur nav kaut kādas kļūdas.

Ko saka paši skolēni?
Pašu jauniešu domas par centralizētā matemātikas eksāmena sarežģītības pakāpi ir samērā vienādas – tas ir bijis grūts. Gulbenes novada valsts ģimnāzijas 12.klases skolnieks Bruno Krēsliņš saka, ka matemātikas eksāmens savā ziņā bija izaicinošs un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu darbiem bija grūts. “Bet ir jāpiekrīt izglītības ministra Kārļa Šadurska teiktajam, ka skolēniem beidzot ir jāsāk mācīties matemātika. No vienas puses skolēni paši vainīgi pie tā, ka nespēj izrēķināt uzdevumus. Eksāmenā nebija neviena uzdevuma, kurš būtu neiespējams vai neizrēķināms. Bet ir jāskatās arī uz skolēniem, kuriem matemātika nav stiprā puse. Viņiem eksāmens varētu būt licies sasodīti grūts,” stāsta B.Krēsliņš.
Lizuma vidusskola skolniece Nikola Šuļja stāsta, ka, pildot iepriekšējo gadu matemātikas eksāmenu darbus, tajos bija gan grūtāki uzdevumi, gan vieglāki. Tāpat bija arī ar šo eksāmenu. “Man eksāmena darbs šķita grūtāks nekā citos gados, bet ceru uz samērā labiem rezultātiem,” saka N.Šuļja.
Gulbenes 2.vidusskolas skolniece Guna Ankipova arī apliecina, ka matemātikas eksāmens viņai likās grūts, jo uzdevumi bija ar āķi un “bija ļoti daudz, ko domāt”. “Tā kā mēs pirms tam pildījām vairāku citu gadu matemātikas eksāmenu darbus, mums bija, ar ko salīdzināt, un citos gados uzdevumi no gada uz gadu īpaši neatšķīrās. Bet šogad bija tādi uzdevumi, kādu citos gados nemaz nebija. Es gan jau to gaidīju, ka nekas viegls jau nebūs, jo īpaši matemātikas eksāmenā, bet pirmo daļu varēja labi izpildīt, otrās daļas dažus uzdevumus arī, bet trešā daļa bija ļoti grūta. Tagad ir satraukums, ka tik ilgi jāgaida rezultāti,” saka G.Ankipova.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uzdevumi eksāmenā bija āķīgi

Kategorijas