Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā apburti ar motokrosu

Inita Savicka

2018. gada 1. jūnijs 00:00

857
Kā apburti ar motokrosu

Kļaviņu ģimene no Stāmerienas ir kā apburta uz motokrosu. Pozitīvā nozīmē. Tēvs Uģis, viņa abas meitas Sonora un Sindija, kā arī Uģa tēvs Andrejs ir tiesneši motokrosos! Un izrādās, ka Uģa tēvs, kuram ir 70 gadi, ir viens no vecākajiem motokrosa tiesnešiem Latvijā. Pats Uģis svētdien, 3.jūnijā, jau atkal būs trasē, šoreiz Staru mototrasē, jo būs tiesnesis Latvijas čempionātā junioriem un amatieriem.
Uģis atzīst, ka motokross viņu interesē jau sen. Tas ir sirdī kopš jaunības. Arī pats kādreiz vēlējies braukt motokrosā, bet nav sanācis. “Benzīns asinīs ir. Pašam nesanāca braukt, tad vismaz tiesāt varu,” saka Uģis un piebilst, ka kopumā ir 19 motokrosa tiesneši tikai no Gulbenes, un tas nav maz. “Gulbeniešiem motosports ir asinīs jebkādā veidā - kurš brauc kā dalībnieks, kurš kā tiesnesis, citi ir skatītāji. Ir arī sievietes, kas tiesā, un viņu ir samērā daudz, turklāt viena otra ir tīri azartiska, nevienu motokrosu nepalaiž garām,” stāsta Uģis.

Lieliska iespēja
Arī Sindija stāsta, ka viņu ģimenei motokross ir paticis vienmēr – arī tad, kad vēl netiesājuši un braukājuši uz motokrosiem kā skatītāji. “Kad uzzināju, ka ar tiesāšanu nodarbojas mani draugi, mēs ar tēti arī nolēmām iesaistīties, jo tā bija lieliska iespēja tikt uz pasaules līmeņa motokrosa sacensībām. Gadu vēlāk iesaistījās māsa un vēl gadu vēlāk opis. Es tiesāju jau četrus gadus, lai gan vienu gadu darba dēļ nācās izlaist. Arī šogad ir pašvaki, jo ar māsu dejojam tautiskās dejas un un kopā ar mūsu deju kolektīvu “Poga” aktīvi gatavojamies svētkiem, tāpēc netiekam uz daudziem motokrosiem. Bet pēc svētkiem noteikti atkal aktīvi pievērsīsimies motokrosu tiesāšanai. Laikam jau tā patika pret motocikliem un motokrosu ir stimuls braukāt un tiesāt motokrosus,” stāsta Sindija un piebilst, ka motokrosu, kuros viņa ir bijusi, ir daudz un arī dažādu spilgtu momentu ir daudz.

Tā ir sava pasaule
Uģis nenoliedz, ka reizēm prātā ir pazibējusi doma tam visam mest ar roku, jo motokrosi notiek brīvdienās, bet tomēr, kad pienāk piektdiena, “sāk niezēt visas malas, kā atkal gribas uz motokrosu”. Uģis stāsta, ka reizēm uz motokrosu dodas jau piektdienas vakarpusē, tiek ierīkota telšu pilsētiņa, sabrauc sportisti. “Tur ir citādāka atmosfēra. Tā ir sava pasaule,” saka Uģis.
Viņš skaidro, lai būtu tiesnesis, jānokārto licence, katru gadu pirms sezonas jāapmeklē semināri. “Pasaules čempionātos mēs esam distances tiesneši. Distances tiesnesis ir sportista acs, jo stāv uz tramplīniem, līkumiem. Piemēram, kad sportists brauc, pirms tramplīna viņš neredz, kas notiek aiz nākamā līkuma, tāpēc ir distances uzraugi un tiesneši, kuri brīdina sportistu, izmantojot karogus, vai tur kādam pirms tam ir bijis kritiens, vai uz trases ir kaut kas. Sportistam tas ir jāievēro. Darbs mums ir atbildīgs, īpaši pasaules čempionātos, kur ir ļoti lieli ātrumi. Jāpaspēj momentā noreaģēt uz kritienu un tā tālāk. Bet mums visiem tā ir sirdslieta, ja tā nebūtu sirdslieta, tad mēs to nedarītu,” saka Uģis.
Viņš arī min, ka motokross ir bīstams sporta veids gan pašiem braucējiem, gan arī tiesnešiem, un jārēķinās, ka var gūt traumas. Piemēram, meitai Sonorai pirmais motokross, uz kuru viņa ieradās kā tiesnese, esot bijis smags. “Uz tramplīna viņai nejauši uzbrauca virsū. Protams, ne jau tīši tas notika. Es to neredzēju, man tikai to pēc tam pateica, jo braucienu laikā nevaram lietot mobilos telefonus, lai sazinātos. Bet meita ir malace – viņa motokrosu turpināja tiesāt tālāk,” atceras Uģis.


Uzziņai
Aktīvākie motokrosa tiesneši no Gulbenes novada:
Raimonds Keišs, Artis Timenieks, Viesturs Zemnieks, Agris Smirnovs, Sandra Kikuča, Gunārs Kikučs, Mikus Vaivars, Edgars Broks, Emīls Broks, Intars Magone, Rainers Ivanovs, Andrejs Kļaviņš.