Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pilnā sparā rit uzņemšana 7.klasēs

Inita Savicka

2018. gada 10. jūnijs 07:00

1421
Pilnā sparā rit uzņemšana 7.klasēs

Gulbenes novada valsts ģimnāzijā un Gulbenes 2.vidusskolā turpinās skolēnu pieteikumu pieņemšana uzņemšanai 7.klasē.
Gulbenes 2.vidusskolas direktore Edīte Kanaviņa “Dzirkstelei” stāsta, ka nākamajā mācību gadā skolā visdrīzāk būs trīs 7.klašu komplekti. “Šobrīd uz 7.klasi no citām skolām ir pieteikušies 17 skolēni, pašiem savi, kuri ir mācījušies mūsu skolā un pabeiguši 6.klasi, ir 32 skolēni. Un vēl līdz septembrim uzņemšana turpinās,” saka E.Kanaviņa.

Gulbenes 2.vidusskolā plāno divus 1.klašu komplektus. “Esam apstiprinājuši, ka ir uzņemti 40 skolēni,” piebilst skolas direktore.

Gulbenes novada valsts ģimnāzijā jaunajā mācību gadā plāno divus 7.klašu komplektus. Arī tur skolēnu uzņemšana vēl turpinās.

“Cipars pieaug. Katru dienu ir vismaz trīs četri iesniegumi par uzņemšanu 7.klasē. Šobrīd tie ir 34 skolēni. Tie ir gan skolēni no Gulbenes sākumskolas, gan Gulbenes 2.vidusskolas. Protams, maksimums tie ir 52 skolēni, bet tāds skaitlis nebūs pie šī skolēnu skaita, pie bērnu dzimstības un iedzīvotāju blīvuma, bet katrā 7.klasē plānojam apmēram 20 skolēnus,” stāsta Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere.

Savukārt 10.klasēs uzņemšana būs vēlāk, jo 9.klašu skolēniem vēl ir eksāmenu laiks. L.Ķeķere saka, ka ģimnāzijā visdrīzāk varētu būt viena 10.klase.

“Esam apzinājuši novada iespējas, novada pamatskolas un paši savējās, jo mums ir daudz skolēnu, kuri ir talantīgi mūzikā un mākslā un vēlas savu nākotni saistīt ar savu talantu. Protams, žēl, ka talantīgi bērni dosies uz citām mācību iestādēm Rīgā, Valmierā,” stāsta ģimnāzijas direktore.

Kārtējā Gulbenes novada domes sēdē, kas notika maijā, no darba kārtības tika izņemts jautājums par 10.klašu atvēršanu Lizuma un Lejasciema vidusskolās. Gulbenes novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls “Dzirkstelei” skaidro, ka pie šī jautājuma noteikti atgriezīsies un tas saistās ar skolu tīklu gan novadā, gan valstī un ar to saistīto finansējumu, kas nāk no valsts pedagogu atalgojumam.

“Skolēnu skaits, ja tas arī tiks noteikts, tad tas būs uz turpmākajiem gadiem,” norāda A.Šķēls.