Vai latvāņu paliek mazāk?

2018. gada 12. jūnijs 00:00

1214

“Cīņa jau ir apnikusi, un dūša ir papēžos. Ja nekaro visi, tad tā iznāk kā cīņa ar vējdzirnavām,” “Dzirkstelei” par latvāņiem saka Māris Ratseps no Kalnienas.

Rezultāts - minimāls
Kad M.Ratseps ticis pie sava zemesgabala, tas viss bijis latvāņos. It kā savulaik tur esot bijusi bišu drava, kur speciāli iesēti latvāņi. “Jau “padsmit” gadus cīnos ar latvāņiem, bet rezultāts minimāls. Ja kaimiņi neko nedara, tad viss velti. Aptuveni kilometra attālumā no manas mājas ir mežs, kurš ir pilns ar latvāņiem, un viss sējas tikai tālāk. Tīrumā, kuru aru, latvāņi ir dabūti ārā. Aršana ir laba lieta, efektīva, bet saknes tāpat ir jāizlasa. Sākumā mēģināju tos iznīcināt ar pļaušanu, bet nekā. Tad ar lāpstu mēģināju tos iznīcināt, durot zemē. Līdz Jāņiem var cīnīties, un galvenais nepieļaut, lai tie uzzied. Bet, ja manā zemē nav ziedkopu, bet blakus ir, tad sēklu ir tūkstošiem un tie atkal aug no jauna,” stāsta M.Ratseps.
Viens no viņa kaimiņiem ganot liellopus pļavās, kur ir latvāņi, jo, kamēr latvāņi jauni, viņi tos ēd. Arī Lauku konsultāciju centra Gulbenes nodaļas augkopības speciāliste Ingrīda Šteinberga piebilst, ka tā ir viena no metodēm, kā cīnīties ar latvāņiem. “Labi, ja pavasarī var palaist liellopus ganīties tur, kur ir latvāņi. Lopiem tie nekaitē. Tas ir labs variants. Latvānis ir labs kā skābbarības augs,” viņa saka.
M.Ratseps mēģinājis latvāņus iznīcināt arī ar “Raundapu”. Tas līdzot, bet, ja sēklas jau ir piebirušas zemē, tad tik un tā tie aug no jauna. Arī viņš pagājušajā gadā no Gulbenes novada pašvaldības saņēmis brīdinājumu par to, ka jāapkaro latvāņi. “Tajā bija norādīts - ja neko nedarīs, tad būs administratīvais sods. Šogad tādu vēstuli ar brīdinājumu neesmu saņēmis,” saka M.Ratseps.

Vairāk ir Stradu pagastā
Pirms dažiem gadiem pašvaldībā tika izveidota latvāņu izplatības ierobežošanas darba grupa, bet šogad tā nav sanākusi kopā. Viena no šīs darba grupas loceklēm ir I.Šteinberga, kura stāsta, ka katrs pagasts tika rūpīgi apsekots, izsūtītas informatīvas vēstules, kurās bija minēts, kāds sods paredzēts, ja necīnīsies ar latvāņiem. “Ja ikdienā latvāņus neredzam, tad liekas, ka to paliek mazāk, bet, kad pabrauc pa tiem ceļiem, kur viņi ir, piemēram, Zeltalejā, tad saproti, ka ar tiem cīnīties ir grūti,” saka I.Šteinberga.
Viņa min, ka Lizumā ir mazāk latvāņu, bet vairāk – Stradu pagastā, taču vistrakāk, kad pabrauc uz Barkavas pusi. Tur to ir ļoti daudz. “To savulaik ieveda kā skābbarības kultūru, un tad tie savairojās. Redz, cik traki, ja neizpēta auga bioloģiju!” uzsver I.Šteinberga.
Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas nekustamā īpašuma speciāliste Rita Cinkuse, kura arī ir šajā darba grupā, saka, ka pašvaldības mērķis ir panākt, lai tos nopļauj tur, kur tie tiek konstatēti. Tiek uzrunāti zemju īpašnieki, lai sakopj. Lielākā daļa nopļauj, un tur, kur zemi apstrādā, latvāņu paliek mazāk, sliktāk ir ar tām zemēm, kas, piemēram, ir mantojumā, jo tās nav kam apstrādāt.
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis “Dzirkstelei” skaidro, ka latvāņu iznīcināšana norisinās, tomēr pirms laika nevar priecāties, jo latvāņi ir grūti apkarojama suga, un pagaidām Gulbenes novada teritorijā latvāņu populācija ne palielinās, ne samazinās. Tāpat arī ir teritorijas, kurās latvāņu iznīcināšanai var pastāvēt kādi šķēršļi, piemēram, upju teritorijās un krastos, kur ir izveidotas aizsargjoslas, jo tajās ir aizliegts lietot jebkāda veida ķīmiskās vielas latvāņu apkarošanai. Viņš piebilst, ka šogad par latvāņiem neviens administratīvi sodīts nav.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai latvāņu paliek mazāk?

Kategorijas