Evolūcija, ne revolūcija

2018. gada 12. jūnijs 00:00

Informācijas sabiedrībā, kad dzīve nav iedomājama bez interneta un gudrām viedierīcēm, jauns regulējums ir likumsakarīga evolūcija, nevis revolūcija, uzsver Jekaterina Macuka. Viņa kā Tieslietu ministrijas pārstāve darbojusies Eiropas Savienības Padomes darba grupā, kura bija atbildīga par Vispārīgās datu aizsardzības regulas izstrādi, kā arī piedalās nacionālā regulējuma izstrādes procesā. Vispārīgā datu aizsardzības regula spēkā stājās 25. maijā.
Kas ir personas dati?
Personas dati ir jebkas, kas ļauj identificēt personu. Tā ir arī IP adrese mūsu datoram. Personas dati ir mūsu tautība, politiskie uzskati, atalgojums, vai mums ir bērni, esam precējušies vai neesam. Tā ir visa informācija, kuru saliekot kopā var saprast, kas esam. Pat ja nav zināms cilvēka vārds un uzvārds, kā ļoti bieži notiek internetā, jums ir noteikta IP adrese. Tad, kad internetā meklējat vai ievadāt kaut kādu informāciju vai darbojaties sociālajos tīklos, attiecīga sistēma sāk vākt par jums datus. Lai gan tā nezina vārdu un uzvārdu, tai par jums ir zināms ļoti daudz, piemēram, kādi ir jūsu paradumi, ko pērkat, ko nepērkat, kas jums patīk vai nepatīk. Šajā gadījumā, veidojot profilu, arī parādās personas dati un personīgā informācija, pēc kuras cilvēku var identificēt. Tad, kad nākamreiz ieiesit internetā ar noteiktu IP adresi, sistēma atpazīs, ka jūs esat tas cilvēks, kurš te bija pirms noteikta laika. Tātad personas dati ir viss, kas palīdz identificēt cilvēku.
Kāpēc ir svarīgi datus aizsargāt?
Tāpēc, ka tā ir daļa no mūsu privātās dzīves. Arī Satversmē un starptautiskajos dokumentos katram paredzētas tiesības uz privāto dzīvi – domāt to, ko gribam, darīt to, ko gribam, un būt tādiem, kādi esam. Tad, kad kāds cits sāk analizēt, ko mēs darām, kā uzvedamies, cik mums ir bērnu, vai esam precējušies vai ne, viņš iejaucas mūsu privātajā dzīvē. Tāpēc arī ir svarīgi aizsargāt personas datu apstrādi un cilvēka tiesības uz privātumu, lai ne viss, ko viņš dara, būtu atklāts, kā arī lai viņš zinātu, kas ar viņa datiem notiek. Piemēram, cik jāmaksā par apdrošināšanu, vai mūs pieņemt darbā vai nepieņemt u.tml. Joprojām daudzi neapzinās, ka, izsekojot viņu paradumus internetā, šos datus var analizēt un precīzi noteikt, kurā brīdī, parādot kādu preci vai pakalpojumu, būs lielāka iespēja, ka viņš to pasūtīs. Ja cilvēks to apzinās, iespējams, viņa darbība un rīcība ir citāda.
Kādas no 25. maija ir galvenās izmaiņas?
Iepriekšējais regulējums, kas noteica personas datu aizsardzību, bija ES Direktīva 95/46/EK par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi. Šis normatīvais regulējums kopumā bija radīts laikā, kad vēl nebija interneta, kad pēc būtības viss balstījās vai nu uz ļoti lielām informācijas sistēmām, kuras apstrādāja valsts, vai kartotēkām, kas bija veidotas papīra formātā. Līdz ar to arī regulējumam bija jāmainās, lai pielāgotos jaunai tehnoloģiju situācijai.
Pirmais, ko Datu regula paredz – piešķirt cilvēkam daudz vairāk kontroles pār to, kas notiek ar viņa datiem, un tiesības prasīt pārziņiem, kuri uztur datubāzes vai vāc personas datus, paskaidrot, kāpēc viņi to dara, un noteiktos gadījumos pret šādu datu vākšanu iebilst, aizliegt to vākšanu vai lūgt datus dzēst.
Otrais – regula uzliek daudz vairāk pienākumu pašam pārzinim domāt un pamatot, kāpēc viņam konkrēti dati ir vajadzīgi un kāpēc tas ir tiesiski. Piemēram, iepriekš bija paredzēts, ka gadījumā, ja kāds vēlas apstrādāt datus, viņam bija jāreģistrē datu apstrāde Datu valsts inspekcijā. Vairākums pārziņu uzskatīja, ka tad, kad ir iesniegti visi prasītie dokumenti, ar to viss aprobežojas un vairāk nav jādomā par to, ko ar šiem datiem darīt un kāpēc. Regula atceļ šāda veida reģistrāciju.
Kas ir datu pārzinis?
Pēc būtības datu pārzinis var būt jebkas. Jebkurš uzņēmums, biedrība, valsts iestāde, arī fiziska persona var būt datu pārzinis. Viss ir atkarīgs no nolūka, kādam tiek apstrādāti dati. Pārsvarā fiziskas personas kļūst par datu pārziņiem tikai tādos gadījumos, kad personas datus apstrādā komerciālos nolūkos vai cita veida nolūkos, kas ir noteikti likumos. Arī fiziskai personai mājās ir ļoti daudz citu cilvēku datu – piemēram, telefons, kur ierakstīti kontakti, bilžu albums. Jūs varat pierakstīt draugu adreses, mājas kāpņu telpu ieejas kodus u.tml. Tie arī ir dati, ko apstrādājat, bet, ja jūs kā fiziska persona tos apstrādājat tikai savām vajadzībām, tad uz jums regula neattiecas. Taču, ja nolemsit veidot kaimiņu kartotēku, aprakstīt viņu dzīvi un to visu publicēt internetā, tādā gadījumā regula uz jums attieksies.
Kādos gadījumos ir nepieciešama datu subjekta piekrišana personas datu apstrādei?
Ir jānošķir piekrišana regulas izpratnē no piekrišanas vispārīgā izpratnē. Tajā brīdī, kad es noslēdzu pirkuma līgumu, aizdevuma vai cita veida pakalpojuma līgumu, es piekrītu līgumam. Tas nozīmē, ka mani dati tiek apstrādāti uz līgumiska pamata. Tas nenozīmē, ka kāds man liek līgumu noslēgt. Es to daru brīvprātīgi, tomēr datu apstrādes (tiesiskais) pamats ir cits – līgumiskais. Tāpat ir ar likumu – ir noteikti nosacījumi, ka gadījumā, ja es vēlos saņemt pabalstu, man ir jāiesniedz attiecīga informācija valsts iestādei. Tādā veidā es izsaku savu gribu saņemt pabalstu, līdz ar to sākas manu datu apstrāde, bet tas arī nenozīmē, ka tā sākas uz piekrišanas pamata. Tā sākas tāpēc, ka likumā ir noteikts, kāda veida dati man ir jāiesniedz.
Piekrišana regulas izpratnē ir nepieciešama gadījumos, kad ne likums, ne līgums neliek cilvēkam sniegt savus personas datus, bet viņš to var darīt brīvprātīgi. Piemēram, telefona aptaujas – kāds jums zvana un prasa, vai vēlaties piedalīties aptaujā. Brīdī, kad cilvēks saka: “Jā, es gribu piedalīties aptaujā!”- viņš sniedz savus datus, un kompānija tos apstrādā uz piekrišanas pamata. Tāpat arī klienta kartes. Ja veikals piedāvā iegūt klienta karti, tā ir mana izvēle, vai es vēlos saņemt klienta karti. Ja rīt sapratīšu, ka vairāk negribu būt šīs kartes īpašnieks, es atsakos no tās, un manu datu apstrāde tiek pārtraukta. Tas nenozīmē, ka veikals var aizliegt man ienākt un aizliegt kaut ko pirkt.
Saīsināti no “Latvijas Vēstneša” mājaslapas lvportals.lv

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Evolūcija, ne revolūcija

Kategorijas