Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Gulbenē un Litenē piemin tautas traģēdiju

Inita Savicka, Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2018. gada 15. jūnijs 00:00

3262
Gulbenē un Litenē piemin tautas traģēdiju

14.jūnijā, pieminot traģiskos 1941.gada notikumus, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika arī represijas pret Latvijas armijas karavīriem, Gulbenē, Litenē un citviet Latvijā notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi.

Jābūt divtik gudriem
Piemiņas pasākums sākās Gulbenes dzelzceļa stacijā ar amatpersonu uzrunām. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzsvēra, ka mēs stāvam pie sliedēm, no kurām pirms 77 gadiem sākās civiliedzīvotāju un karavīru izsūtīšana uz Sibīriju.
“Tie cilvēki, kurus svešā vara izsūtīja no Latvijas, bija mūsu nācijas zieds. Svešā vara šādi gribēja iznīcināt Latvijas valsts un nācijas garu, iznīdēt pretošanās iespējas, bet tas neizdevās. Tautas gara spēks izrādījās stiprāks par karaspēku, kas okupēja Latviju. Ir pagājis krietni vairāk par pusgadsimtu, un mēs nākam kopā, lai pieminētu, lai atgādinātu un lai nekad neaizmirstu šo mūsu tautas traģēdiju. Tā ir sava veida vēstures zināšanu atkārtošana, bez kuras mēs nevaram dzīvot tālāk un celt Latvijas nākotni. Tauta, kas nezina savu vēsturi, ir lemta iznīcībai,” teica R.Bergmanis.
Viņš arī uzsvēra, ja kādreiz mūsu ticība savai valstij un savām spējām tika iznīcināta ar ieročiem, tagad tas tiek darīts ar klaju melu, viltus un dezinformācijas palīdzību. Tas ir pārbaudījums katra indivīda vērtību skalai, kritiskajai domāšanai un spējai atšķirt pelavas no graudiem. “Laiki un tehnoloģijas mainās, bet tikumi un uzstādījumi nemainās. Mums ir jābūt divtik gudriem un divtik tālredzīgiem, jo simts gadu laikā mums ir tikusi dota otra iespēja atgūt neatkarīgu Latviju, atgūt savu valsti,” teica R.Bergmanis.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs uzsvēra, ka esam pulcējušies šajā skarbajā dienā, lai godinātu tos cilvēkus, kas cieta 1941.gada 14.jūnijā. “Cieta nevainīgi cilvēki, jo agresors gribēja vājināt Latviju un Latvijas garu, gribēja iznīcināt inteliģenci, kas bija spējīga vadīt valsti un procesus tajā. Agresors uzvedās tā, lai iebiedētu Latvijas tautu, lai katrs cilvēks būtu bailēm pārņemts. Šī bija necilvēcības paraugstunda,” teica N.Audzišs. Viņš aicināja šodien un turpmāk pieminēt šo dienu, nepieļaut notikumus, kas norisinājās pirms 77 gadiem. “Mums ir stipra armija. Mums ir stipri sabiedrotie. Domāju, ka mēs varam justies daudz drošāk. Esam guvuši šo vēstures stundu, un mēs esam gatavi nostāties pret jebkuru agresiju,” teica N.Audzišs.
Piemiņas pasākumā sastaptā galgausniete “Dzirkstelei” teica, ka viņas vīra vecākus skāra 14.jūnija traģiskie notikumi - viņus izsūtīja. Apliecinot cieņu, viņa atbraukusi uz Gulbenes dzelzceļa staciju. Par pagātnes notikumiem viņai bija grūti runāt, acīs - asaras. Nebija vārdu, vien piebilde: “Nav jau vienmēr nepieciešams braukt uz šo vietu, citreiz mēs vienkārši mājās iededzinām svecīti, lai pieminētu un atcerētos. Tas ir galvenais.”

Latvijai vēsturiska vieta
Pēc tam Litenē atceres pasākums tradicionāli notika kapos Latvijas armijas karavīru piemiņas vietā. Tur skanēja vairākas oficiālas uzrunas, kas mijās ar patriotiskām ziņģēm, kuras skandēja formās tērptu sirmu karavīru vokālais ansamblis. Kopējā noskaņa bija cieņas pilna, svinīga un reizē optimistiska, kas ir kaut kas jauns šajā tradicionālajā pasākumā. Godināt 1941.gada vasarā Litenē bojā gājušos Latvijas armijas karavīru vasaras nometnes dalībniekus bija sapulcējušies dažāda vecuma cilvēki, tomēr galvenokārt cilvēki ar sirmām galvām. Taču atnākušo vidū bija redzamas arī ģimenes ar bērniem. Šķiet, visvairāk visi gaidīja, ko sacīs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš uzsvēra, ka baigajā gadā notikušās slepkavības ir visas tautas un valsts traģēdija. Vēl jo vairāk tāpēc, ka politiskā situācija tolaik neļāva Latvijas patriotiem aizstāvēt savu dzimteni, bet piespieda stāvēt malā. Valsts prezidents uzsvēra, ka Litene ir Latvijai vēsturiska vieta, kura stāsta par brīvības cenu. “Stāsta  bez vārdiem,” pauda R.Vējonis, piebilzdams, ka 1941.gada traģēdiju nevar pilnībā apjaust ne no grāmatām, ne publiskajām runām. Viņš aicināja pieminēt upurus, stāvēt par dzimteni.
Savukārt aizsardzības ministrs R.Bergmanis sacīja, ka 1941.gads Latvijas tautas ozolā ir iecirtis dziļu rētu, kura paliks mūžīgi. Runājot par Latvijas simtgadi, viņš atgādināja, ka ir bijuši 50 okupācijas un 50 brīvības gadi. Viņš izteica pārliecību, ka kopības sajūta ļaus nosargāt šodien to, ko senči ir mums uzticējuši.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš sacīja: “Mēs uz piemiņas pasākumu atnākam un sakām: “Mēs neraudam.”” Smags darbs un treniņi ikdienā ir šodienas karavīru atbilde un cieņas apliecinājums Latvijai un visiem, kas par to atdevuši savas dzīvības. Viņš uzsvēra optimismu un apņēmību, jo karavīri apzinās savu misiju un to, ka arī ar maziem resursiem var godam pildīt savus uzdevumus. Stiprs garaspēks ir, un patriotisms, kā uzsvēra L.Kalniņš, ir visam pamatā.
Litenes vēstures pētnieks un Latvijas patriots Jānis Zvaigzne izteica gan bažas, gan cerību, uzdodot jautājumus: “Vai mūžīgs būs šis mūsu piemiņas nāciens uz šejieni? Vai, novecojot politiski represētajiem, aizejot no dzīves, būs, kas šeit nāk? Vai klusos vakaros, klausoties vilcienu sliežu dunoņu, mūsu jaunatne saklausīs to 15 000 aizvesto sāpi?” J.Zvaigzne pauda, ka šodien daudzi aizraujas, cenzdamies visu nofotografēt, bet vai Dzimtenes, Tēvzemes, tautas jēdzieni viņiem ir saprotami?
Nacionālo bruņoto spēku kapelāns Uģis Brūklis aizlūdza par Latviešu tautas genocīda upuriem. Visi klātesošie piedalījās tēvreizes skaitīšanā. Pēc tam sagūla ziedi bojā gājušo piemiņai.
 
+ 3
Kategorijas

Kategorijas