Svētkos atšķir pagasta vēstures lappuses
Krūzītes ar vēsturiskiem fotouzņēmumiem Daukstu pagasta svētkos jeb ciemu dienā Elstēs saņēma gados vecākie un cienījamākie pagasta iedzīvotāji. Tomēr atmiņā pagājušo sestdienu noteikti glabās ne tikai viņi, bet daudzi, kuri pulcējās “Mālkalnu” pagalmā. Nu jau trešo vasaru pagasta svētki notiek kādā no ciemiem.
“Mums ir daudz cilvēku, kuriem vēl būtu jādāvina krūzīte. Apdomājot veco māju saimnieku dzimtas, kuras paaudžu paaudzēs joprojām dzīvo vai arī ir cieši saistītas ar Elstēm, atcerējāmies tos, kuriem ir 70 un vairāk gadu. Uz krūzītēm ir vēsturiskas fotogrāfijas, kas raksturo šo apdzīvoto vietu. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā te bijusi attīstīta piensaimniecība, tā bija starp pirmajām lieluma un kvalitātes ziņā. Uz krūzītes attēlots arī bruģis, kas raksturo piensaimnieku turību. Tieši piensaimnieku biedrība par 3000 latiem uzbūvēja arī dzelzceļa pieturu, taču kara gados vācieši uzspridzināja gan pienotavu, gan staciju un veikalu,” stāsta Daukstu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Doņuks.
Fotogrāfijas atklāj un palīdz izzināt
Pagasta pārvaldes lietvede Sandra Otlane kopš pagājušā gada vāc cilvēku atmiņas un fotogrāfijas, kas svētkos bija izkārtotas plašā izstādē. Viņai ir prieks, ka daudzi atsaucās aicinājumam dalīties ar citiem. “Palielinājām, izkopējām un sagatavojām visas fotogrāfijas ar parakstiem izstādē. Cilvēki joprojām zvana un interesējas, jo fotogrāfijās ir atpazinuši cilvēkus, kurus ilgus gadus meklē. Pat no Rīgas zvanīja, jo kāda paziņa fotogrāfijā bija ieraudzījusi Melgaiļu dzimtas locekli, kuru nesekmīgi meklējusi arhīvos. Protams, viņi ir pateicīgi,” atzīst Sandra. Viņa pazīst daudzus, kuri savulaik strādājuši Staru sovhozā un kolhozā “Taisnība”, kuri labprāt pāršķirstīja savus albumus.
Daukstu pagasts ir vienīgais Gulbenes novadā, kas katru reizi svētkus rīko citā apdzīvotā vietā. Tie ir bijuši Daukstēs un Krapā, bet nākamvasar būs Staros. “Tagad Elstes nav ciems, bet savulaik tā ir bijusi apdzīvota vieta ar centru un daudz iedzīvotājiem. Gribam saglabāt katras vietas vēsturi, lai tā tiktu nodota no paaudzes uz paaudzi. Tagad vēl varam saņemt informāciju no cilvēkiem, kuri zina, kā te ir bijis senāk. Un tas ir interesanti! Esmu aizrāvusies ar izpēti, turklāt atklājas, ka te dzīvojuši čakli cilvēki. Viņi ar savu sīkstumu un neatlaidību ir daudz labu darbu paveikuši, nesūrojas par problēmām,” uzsver S.Otlane. Viņa secina, ka ciems no ciema ļoti atšķiras. Tagad nelielās apdzīvotības dēļ tie savu statusu zaudē, bet savulaik pagastā bijuši desmit ciemi: Briči, Daukstes, Elstes, Krapa, Lapši, Lejasandži, Līves, Stari, Šļaukas, Vienvārstes.
Bauda Šļauku gaļas zupu un atceras
“Svētki bija ļoti jauki. Tiesa, apmeklētāju varēja būt vairāk. Patika priekšnesumi mūsu skaistajā apkārtnē. Pieaugušie bija priecīgi par rokdarbu izstādi, bērniem jautrību sagādāja piepūšamās atrakcijas, kā arī interesentiem - disku golfa spēle,” vērtē “Spilvu” māju saimniece Aina Sukure. Viņa uzsver, ka krūzītes tika dāvātas, sākot ar gados vecāko elstēnieti – Alisi Lūsi, kurai ir 97 gadi. Diemžēl viņa nebija svētkos. A.Sukure uz Elstēm atnāca, kad apprecējās. Viņa strādājusi par grāmatvedi. “Uz Elstēm ved asfaltēts ceļš, kam melno segumu uzlika “Staru” direktora Blūma laikā. Tagad tas, protams, ir padrupis,“ atceras Aina. Viņa svētkos uzzinājusi daudz interesanta par Šļaukām. Savulaik “Dzirkstele” rakstīja, ka par šļaukām dēvē zālē iemītas pēdas, nevis šļūtenes, kā varētu iedomāties.
“Mālkalnu” māju saimnieks Andrejs Rubenis ilgus gadus strādājis par šoferi Gulbenes kolhozā. Viņš ir politiski represētais. “Tiklīdz radās iespēja, atgriezos tēva mājās Elstēs. Sākām ar lielām cerībām, bet ne viss ir piepildījies,” saka A.Rubenis. Viņa mājas pagalmā tika vārītas trīs veidu zupas. “Visi lielīja un slavēja saimnieces, kas vārīja zupas. Tiesa, es tikai divas zupas nogaršoju. Tās patiesi bija labas, bet arī par trešo neviens nesūdzējās, visi ēda, un nekas pāri nepalika,” secina Andrejs.
Jaunā kultūras darbiniece iztur ugunskristības
Staru kultūras kultūras nama vadītāja Kintija Andersone atklāj, ka pagasta svētki bija viņas ugunskristības, kas ir godam izturētas. Viņa darbu sākusi maijā, tāpēc šis bija pirmais lielais jaunās kultūras darbinieces rīkotais pasākums. “Gribēju, lai svētkos būtu dažādība. Dziedāja senioru ansamblis “Baltābele”, bet jaunāka gadagājuma cilvēkiem bija sava odziņa – čigānu meitenes jeb netradicionālo deju grupa “Habibi”, kas piešķīla dzirkstelīti pasākumam. Īpašu noskaņu radīja Nikolajs Puzikovs, kurš tik maza ciema estrādē nekad nav uzstājies. Viņam te ļoti patika,” atklāj Kintija.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"