Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Augļu un ogu dārziem jauna nelaime - sausums

Mārīte Dzene
Laikraksta arhīvs

2018. gada 19. jūnijs 00:00

179
Augļu un ogu dārziem jauna nelaime - sausums

Vasarīgi karstais laiks lika maijā strauji noziedēt visiem augļu kokiem un ogu krūmiem. Pēc sliktā ražas gada pērn dārzu saimnieki ar cerībām sprieda, ka šis varētu būt bagāts augļu un ogu gads. Taču ieilgušais sausums ievieš savas korekcijas, tāpēc šobrīd vēl neko nevar prognozēt, bet situācija raisa pamatotu satraukumu.

Pēc pārliekā mitruma – karstums un sausums
“Augļu koki ziedēja skaisti un bagātīgi, tāpēc aizmetās daudz augļu. Taču viss noziedēja divu trīs dienu laikā. Tagad aizmetušies augļi - āboli, plūmes, ķirši - no sausuma nobirst. Lielākie āboli vēl turas, bet, ja nelīs un valdīs plus 30 grādu karstums... Tikai otrdien kādas piecas minūtes bija neliels lietus. Ja kārtīgi nolītu, tad būtu labi,” stāsta Stāmerienas pagasta “Blāzmu” saimniece Līga Brosova. Viņa ir sarūgtināta, ka rudens avenes lēni stiepjas augumā. Turklāt šogad stādītās izkalta, lai gan tika laistītas. “Varbūt vajadzēja vēl vairāk laistīt, bet dīķis ir tukšs,” atzīst L.Brosova. “Blāzmas” atrodas uzkalniņā, pavasarī tā pakājē viss pludoja, tāpēc nācās rakt grāvi ūdeņu novadīšanai.
Arī Daukstu pagasta zemnieku saimniecības “Pļavnieki” īpašnieks Guntars Sebris norāda, ka augļu koki bija stipri cietuši mitrākajās vietās. Iespējams, tāpēc pagaidām sausums augļu nobriešanu nav sevišķi ietekmējis, koki vēl ir zaļi. “Āboli tikko sākuši briest. Tā kā sola lietu, domāju, ka viss būs normāli. Ja nebūs lietus, tad gan ābolu veidošanās apstāsies. Pašlaik sāk gatavoties ķirši, pēc laika varēs redzēt, vai tie būs normāla lieluma. Krusa maijā sevišķi neietekmēja, tomēr ābolīšiem pumpiņas atstāja,” spriež G.Sebris. 
Viņš uzsver, ka augsne šobrīd ir īpatnēji sausa – daudzviet zemes virsējā kārta ir izkaltusi, bet zemākās vietās ūdens joprojām nepazūd. Tas nozīmē, ka augļu koku saknēm mitruma pietiek. “Šķiet, ka tās vēl nav īsti atdzīvojušās no pārliekā slapjuma pērn. No tā nācās vairāk ciest nekā no sausuma perioda šogad. Kad jūnijā daļa augļu nobirs, varēs kaut ko spriest par ražu. Pagaidām augļi ir tikko aizmetušies. Ja būs liels sausums, tad nobirs daudz ābolu, bet pretējā gadījumā viss būs normāli,” atzīst G.Sebris. Viņš norāda, ka ķirši jau daudz ir nobiruši – apmēram puse. Ja koki jūt, ka nespēs visus “pabarot”, tad daļu augļu nomet. Ja sausums turpināsies, tad palielināsies nobirums. “Augļu kokiem nākas piemēroties klimatam, tad jau redzēsim, kas paliks dzīvi. Tagad daudz kas notiek ne tā, kā vajadzētu. Acīmredzot jāsāk domāt, kā mainīt to audzēšanu,” secina G.Sebris.

Laistīšana maz ietekmē avenes un vīnogas
Rankas pagasta zemnieku saimniecībā “Vecpāpani” zied vīnogas. Saimnieks Māris Brencis secina, ka dažai šķirnei ir vairāk ogu, citai – mazāk. “Par āboliem pagaidām neuztraucos. Ir ābeles, kurām ir ļoti daudz ābolu, bet visi noteikti nenogatavosies. Ābeles pašas izdara atlasi. Tā tas notiek katru gadu. Grūtāk ir ar avenēm. Ogas ir aizmetušās, tāpēc šis ir periods, kad avenēm vajadzīgs mitrums. Diemžēl tā ir pamaz. Dārzā ir ierīkota laistīšanas sistēma, bet upītē, no kuras sūknē ūdeni, tas ir stipri izsīcis,” stāsta M.Brencis.
Viņš salīdzina, ka G.Sebra saimniecībā ir smagāka zeme, tāpēc tur augšanas apstākļi mālainā augsnē ir atšķirīgi. Savukārt “Vecpāpani” atrodas netālu no Gaujas, kur vairāk ir smilts, tāpēc tur izjūt ūdens trūkumu bezlietus periodā. “Ābelēm saknes ir dziļi, bet avenēm tās ir tuvu augsnes virskārtai. Ja tās sažūst, tad ir grūti uzņemt mitrumu. Vīnogas ir gudras. Ja tās laista, tad vīnogas sakni nelaiž dziļumā, bet veido augstu. No vienas puses tas nav slikti, bet tādējādi mazinās šo dienvidnieču izturība pret salu, tāpēc necenšamies tās laistīt. Kādi 100 vīnogu stādi mums ir, bet laistām tikai šogad iestādītās,” pamato M.Brencis.
Protams, karstās saulainās dienas vīnogām patīk. Pērn tika iegūti apmēram 10 kilogrami vīnogu, šogad tām šķirnēm, kuras ir labi pārziemojušas, varētu būt vairāk ogu. Saimniecībā nelielā platībā aug arī krūmmellenes. Tās tiek laistītas. “Dažādu šķirņu krūmmellenēm ir atšķirības. Piemēram, ‘Patriots’ sola mazāk ogu. Rankā zemākās vietās bija jūtamas salnas, bet “Vecpāpani” ir kalna galā, tāpēc krūmmellenes tās neskāra,” norāda saimnieks.

Mudina saglabāt mitrumu augsnē
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils uzsver, ka, turpinoties līdzšinējiem sausajiem un karstajiem laika apstākļiem, pastāv lielāka varbūtība negatīvākai ietekmei uz augļu kokiem, nekā tas būtu normālos apstākļos. Vienlaikus augļaizmetņu straujā attīstība liecina, ka ogu un augļu raža varētu ienākties pāris nedēļas agrāk. Paredzams, ka jau drīz ienāksies agrie saldie ķirši, kas citus gadus bija baudāmi vien jūnija beigās, jūlija sākumā. Arī skābie ķirši var būt jūnija otrajā pusē.
“Sausuma dēļ ogas šogad nebūs ierastajā lielumā, bet mazākas. Turklāt, piemēram, agrākajām sausseržu šķirnēm ogas jau birst. Arī ērkšķogas aizmetušās labi, bet ogas ir sīkākas,” secina M.Narvils. Agrīnās augļkoku šķirnes sausums ietekmē mazāk, bet vēlīnās šķirnes cieš vairāk. Dārzkopības speciālists iesaka aizkavēt esošā mitruma iztvaikošanu, nepieļaut, lai apdobju zonā zeme plaisā. “Jāmēģina aiztaisīt spraugas vai uzrušināt zemi, lai mitrums nezūd. Ideāli būtu mulčēt, lai nezaudētu mitrumu,” iesaka M.Narvils.
Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes biroja vadītāja Inga Freimane atzīst, ka ir acīmredzams – augļi un ogas neattīstās tiem raksturīgajā lielumā. “Augļi būs sīki un mazi, turklāt liela daļa nobirst. Arī ogām ir tas pats. Tāda situācija un tik lieli zaudējumi augļu un ogu audzētājiem nekad nav bijuši. Par iespējamām kompensācijām varētu runāt ar Augļkopju asociācijas starpniecību. Tāpat vien neviens neko nepiedāvās,” informē I.Freimane. Viņa norāda, ka ārkārtas situāciju var izsludināt pašvaldība, tomēr šaubās, ka kāda to darīs. “Augļkopju asociācija varētu iestāties par kādu maksājumu vai kredītsaistību termiņu atlikšanu. Tāda iespēja reģionā varētu būt, pamatojoties uz informāciju par meteoroloģiskajiem laika apstākļiem. No Gulbenes novada Augļkopju asociācijā ir vismaz četri biedri, kuri varētu iesaistīties šo jautājumu kārtošanā,” norāda I.Freimane.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzīst, ka diemžēl augļu dārzi nav ne sējumi, ne dārzeņi, kas viegli pārsējami, izvēloties citu kultūru un tādējādi mazinot zaudējumus. Atjaunojot sausuma dēļ izkritušos kokus, krūmogulājus, līdz nākamajai ražai jāgaida gadi. Tas nozīmē, ka augļkopji vairākus gadus tikai iegulda līdzekļus, negūstot ienākumus.

Aktuāli
Pēc pagājušā gada pavasara salnām un rudens lielajām lietavām Latvijas augļkopji cieta ievērojamus zaudējumus. Siltais pērnā gada decembris aktivizēja melleņu ziedpumpuru plaukšanu, bet pēc tam salā tie ļoti cieta. “Sākot ar šā gada maiju, iepriekšējā gadā bojātos augus turpina iznīcināt viens no sausākajiem laika periodiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Dārzi izkalst, bet tiem augiem, kas vēl spēj turēties pretī sausumam, birst augļi. Savukārt palikušie ir nelieli un nav paredzama to kvalitāte. Sausais un karstais laiks aktivizē arī dažādu insekticīdu savairošanos. Tādējādi nozare cieš ievērojamus ražas zudumus jau otro gadu pēc kārtas. Latvijas augļkopji lēš, ka pat tad, ja sausums strauji beidzas, ir nodarīti zaudējumi vairāk nekā 40 procenti, atsevišķām kultūrām pat vēl lielāki,” komentē Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.
Neatkarīgi no Latvijas reģiona cieš visas kultūras, salīdzinot ar normālu sezonu, paredzami ražas zudumi: dzērvenēm – 90 %, ābelēm, bumbierēm – 40 līdz 50 %, saldajiem ķiršiem – 50 līdz 80 %, krūmmellenēm – 40 %, zemenēm – 60 %, ogulājiem (jāņogas, upenes, ērkšķogas, avenes) – 70 %.


Kategorijas

Kategorijas