Savulaik līgojuši patiešām vareni

2018. gada 22. jūnijs 00:00

Ja kāds tikai iepazīst Līgosvētku tradīcijas, tad cits jau ļaujas jaunības nostalģijai. “Jaunības laikos – tā tik bija līgošana, tie tik bija Jāņi!” atmiņās dalās Līga un Jānis Bukovski no Stāmerienas pagasta, kuru kopdzīvei šogad izcili skaists zelta cipars – 50. Pa šiem gadiem, kā atzīst Līga, ir visādi gājis, bet visumā ir bijis jauki. “5.jūnijā svinējām kāzas. Toreiz ziedēja ceriņi, šogad tie jau sen noziedējuši,” saka Līga.
Pa šiem gadiem daudz kas izdarīts. Jaunībā abi grūti un smagi strādājuši, kas tagad diemžēl atsaucas uz veselību, bet pats vērtīgākais - ir izauklētas un izaudzinātas divas meitas - Maira un Gunita, sagaidīti pieci mazbērni un trīs mazmazbērni.

Dziesmu vārdus mācījāmies no vecākiem
Līgai un Jānim visjaukākās Līgosvētku atmiņas saistās ar jaunību, jo tad līgojuši patiešām vareni. “Kas te bija Jāņu! Mūsu apkārtnē vien bija kādi 30 Jāņi! Līgu gan nebija šajā pusē. Gājām plaši, vairākus kilometrus, aplīgojām kaimiņus. Skaisti bija. Sieru sējām, alu brūvējām. Līgojām parasti līdz rītam un tad neguļot uzreiz uz darbu. Jauki bija tie laiki, tagad gan nekā. Ja tie laiki atgrieztos... Toreiz sabrauca radi, bijām kopā vai divdesmit cilvēki. Pinām ozollapu vainagus, tagad gan nepinam, nesām meijas mājās, gatavojāmies. Tagad jaunie vairs tā nelīgo, kā mēs savulaik līgojām. Jā, pa radio skan līgodziesmas, bet tā jau jaunie nemaz nezina dziesmu vārdus, viņi nedzied. Mēs gan dziedājām, mācījāmies no vecākiem dziedāt,” atmiņās dalās Līga.
Lai arī tāda līgošana kā agrāk viņiem vairs nenotiek, Līga tomēr sasies sieru. Pašiem ir sava gotiņa. “Varbūt kāds atnāks aplīgot. Arī alus jānopērk. Nevar kaunā palikt. Sieru sienu katru gadu - īstu lauku sieru. Etiķi tam es neizmantoju. Man nepatīk. Izmantoju olas, kārtīgu devu sviesta, ķimenes vai dilles,” stāsta Līga.
Jānis piebilst, ka savulaik brūvējis alu, bet, ja vajag, tad arī tagad varot sabrūvēt. Abi jaunībā arī bijuši cītīgi ballēs gājēji.
Uz jautājumu, kādas tad, viņasprāt, ir Līgas pēc dabas, viņa atbild par sevi – esot labsirdīga. “Esmu Dvīnis pēc horoskopa, un Dvīņi ir labsirdīgi. Bet Jānis ir tipisks Mežāzis,” piebilst Līga.
Viņa atklāj, ka patiesībā viņai esot divi vārdi - Līga Ligita, bet visi viņu saucot par Līgu, arī dokumentos esot viens vārds – Līga. Pašai Līga arī labāk patīkot, savukārt viņas brālim vecāki devuši vārdu Jānis Laimonis. “Vecāki mums deva šādus vārdus, lai būtu svētki. Man ir arī mazdēls, kuru sauc Jānis,” stāsta Līga.

Ar vienu laimes lāci nekā
Tagad Līgai un Jānim līgošana nav prātā, jo rūp pavisam kas cits - sausums. Jānis saka, ka pat ugunskuru tādā sausumā Līgovakarā nededzinās - esot bail. Līga spriež, ka lietum ir jābūt. “Paskatieties, kā zied ugunspuķes. Kā trakas! Lietum jābūt!” viņa saka un piebilst, ka tagad visu laiku dārzs jālaista, jo viss ir sauss, kartupeļi no sausuma nenākot ārā, esot izcepušies vagā. “Labības jau nebūs. Tā ir vārga, un tik gāž vēl ķīmiju virsū tā, ka jau smacē nost. Auzas nenāk ārā. Auzām taču jau bija jāzied,” novērojusi Līga.
Kopā ar vīru viņi rūpējas par zirgu, aitu, kurai divi jēri, un divām gotiņām, vienu gan vairs neturēšot. “Jāsāk būs jau pļaut siens,” saka Līga.
Abiem ir ko teikt arī par politiku. Līgai simpātisks šķiet politiķis Artuss Kaimiņš. “Tagad klausos pa radio, ka viņš nodots kriminālvajāšanai. Viņš kā pasaka, tā arī ir, bet viņam jau neļauj runāt,” bilst Līga, kura ir pārliecināta, ka uz vēlēšanām nav ko iet - viņa rudenī noteikti neies. Savukārt vīrs Jānis bilst, ka vienmēr ir gājis vēlēt un būs jāiet arī šogad. “Es gan nekur neiešu. Lai strādā tie paši. Nekas jau labāks nebūs. Te jau jāatved kādi pieci laimes lāči, lai būtu labāki laiki,” smejas Līga.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Savulaik līgojuši patiešām vareni

Kategorijas