Akuratera māja atdzīvojusies

2018. gada 26. jūnijs 00:00

1933.gadā pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta dzejnieka, rakstnieka, sabiedriska darbinieka Jāņa Akuratera ģimene uzcēla sev koka savrupmāju Torņkalnā Rīgā. Interesanti, ka V.Vitands dzimis Lizumā 1903.gadā un ir projektējis arī Vienības namu Daugavpilī un Madonas aizsargu namu. 1991.gadā šajā mājā tika izvietots Jāņa Akuratera muzejs. Kopš 2009.gada 1.oktobra Jāņa Akuratera muzejs iekļauts Memoriālo muzeju apvienībā. 2017.gadā muzejā pabeigta vērienīga restaurācija, un tagad ēka gan no ārpuses, gan no iekšpuses izskatās gandrīz tāda pati kā Akuratera laikā.
Māja projektēta tā, ka visu dienu tajā ir saule. “Pati saule it kā vada visu mājas dzīves ritumu,” saka gide. Viņa uzsver, ka vienmēr šajā mājā ir bijušas klavieres, rādot uz Drēzdenē ražotām klavierēm, kas esot dāvinājums meitai Laimai. “Šiem priekšmetiem visiem ir savi stāsti,” piebilst gide. Daudzas lietas ir atgriezušās mājā.

Un tad iznāk kalpone Elza
Un tad iznāk kalpone Elza, kura uzbur ainu, kā pie ozolkoka galda apkalpoti viesi. “Tiesa, viņi nesēdēja uz šiem krēsliem, jo tie izgatavoti pēc parauga. Diemžēl tos traukus, ko cilāja Elza, mēs arī nevaram parādīt, jo tie nav saglabājušies. Bet daži trauki ir īstās dāvanas. Starp ēdamistabu un virtuvi ir neliela telpa traukiem. Kā raksta interjera pētnieki, tas ir tāds jauninājums – speciāla telpa traukiem. Trauki ir arī no Akuratera laikiem. Brīnišķīga plīts - moderna tam laikam. Cepeškrāsnī var ielikt divas pannas – augšā un apakšā. Kalpones Elzas istabiņa bijusi blakus. Kad tur kurināja krāsni, sila mūrītis. Uz tā varēja sažāvēt ābolus, varēja atstāt siltumā ēdienu, uzlikt mīklu raudzēties,” stāsta mūsdienu Elza.
Viņa ņem no skapīša dažādu garšvielu trauciņus, kas ražoti 30.gados Kuzņecova fabrikā un ir pat ar latviešu uzrakstiem, lai gan nav no šīs mājas. Bet kastīte ar uzrakstu “Lauru lapas” gan esot atrasta šajā mājā. Ātri izdodas uzminēt, ka lielā, dziļā panna paredzēta ievārījuma vārīšanai, bet grūtāk izdomāt riekstu un mandeļu maļamās mašīnas pielietojumu. Taču vēl kāda ierīce vispār ir sveša – izrādās, augustā ar to var vienādos skaistos gabaliņos sagriezt pupiņu pākstis, bet maijā ar to griezuši sparģeļus. Un vēl visādus senus rīkus un traukus no skapīšiem izceļ Elza, piebilstot, ka nav ziņu par to, ka būtu bijis ledusskapis. Un vēl muzejā ir saglabāta oriģinālā birste kamīnzāles grīdas pucēšanai, kas ražota Šteinberga fabrikā.

Lai māja pati runātu
“Lai māja pati runātu, bija jāatgriež viss tas, kas bija saglabājies no Jāņa Akuratera. Agrāk mums bija telpa lejā un Akuratera kabinets - vairāk nekā! Citās telpās bija citas organizācijas. Tagad māja ir atbrīvota, lai viņai dotu dzīvību kā Akuratera mājai. Maksimāli visas lampas, visas lustras ir no Akuratera laika, katra lieta tika sagatavota eksponēšanai. Kādam galdam pielikta kāja, kādam krēslam meklēts audums. Tas tika darīts pamazām apmēram 15 gadu laikā. Pēdējais punkts tika pielikts restaurācijas laikā,” stāsta gide. Uzzinām, ka pat aizkari ir noausti tā, ka nevar atšķirt no oriģinālajiem, ja saliek blakus. Un to visu paveikuši latviešu meistari. Arī visas lietas izvietotas tur, kur tās bijušas Akuratera laikā.
Mājā ir ļoti daudz gleznu, jo starp Akuratera draugiem bijis daudz mākslinieku. “Kā gleznas Akuraters nolicis, tā tās stāv arī tagad. Kad cēla māju, viņa kolekcijā bija 17 autoru darbi, tātad šiem darbiem vajadzēja telpu. Gleznas ir ceļojušas pa visu māju,” uzsver gide.
Akuratera dzīvesbiedres Marijas istabā uzmanību piesaista balta mežģīņu šalle, matu suka, spogulītis un franču smaržu pudelīte – lai gan tā sen jau ir tukša, smaržu aromāts vēl ir ļoti spēcīgs.
Akuratera darba kabinetā glabājas dažādi viņa personiskie priekšmeti, piemēra, strēlnieku nozīmīte, nozīmīte ”Latvijai - 10 gadi”, personiskais zīmogs, darbarīki, kā arī Akuratera paša pirmizdevumi, dzejas grāmatas, arī pirmā - “Zvaigžņu nakts”, kas izdota 1905.gadā.

Laimas istaba
Muzejā ir iekārtota arī Akuratera meitas Laimas istaba. Tajā no jauna izgatavoti aizkari, bet oriģinālie glabājas krājumā. “Divas krāsas ir uzspiestas ar trafaretu, bet trešā ir gleznojums ar roku. Visas aizkaru līnijas un piegriezums ir kā Akuratera laikā. Gultas arī tā sakārtotas. Visi spilveni veidoti pēc Akuratera paraugiem. Ko varējām, mēs izšuvām, lai būtu kā Akuratera laikā, tāda izmēra. Laimas istabā sekretārs ir līdzīgs kā Aspazijai, tikai Aspazijai bijis greznāks. Ir Laimas piemiņas lietas - matu suka un vēdeklis. Laima rakstījusi arī dzeju, tulkojusi. Viņai varēja sanākt krājums, bet neiedrošinājās iesniegt drukāšanai. Zenta Mauriņa bija sajūsmā un paredzēja Laimai dzejnieces nākotni,” stāsta gide. Laimas istabā redzami arī viņas zīmējumi, jo viņai ļoti paticis zīmēt. Ir saglabājusies daļa Laimas bibliotēkas.
Šāds 20.gadsimta 30.gadu rekonstruēts mājas interjers ir unikāls Latvijā. “Māja izdzīvoja tikai tāpēc, ka grūtajos laikos pietrūka pusotra kvadrātmetra, lai māju atņemtu,” piebilst gide. Jānis Akuraters bija Latviešu pagaidu nacionālās padomes sekretāra biedrs 1917.gadā, deputāts Tautas padomē un Izglītības ministrijas Mākslas departamenta vadītājs 1919.–1920.gadā. 1918.gadā Akuraters piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas aktā. Ar savu literāro un publicistisko darbību viņš veicināja Latvijas valsts idejas popularizēšanu un jaunās valsts kultūrpolitikas veidošanas principu apzināšanos sabiedrībā.

+ 3

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Akuratera māja atdzīvojusies

Kategorijas