Dzirkstele.lv ARHĪVS

Žuburu dižozols - vecākais Gulbenes novadā. Priecājas arī Guntis Eniņš

Mārīte Dzene

2018. gada 23. augusts 07:40

1840
Žuburu dižozols - vecākais Gulbenes novadā. Priecājas arī Guntis Eniņš

Latvijas ainava nav iedomājama bez ozoliem, kas simbolizē vīrišķību, spēku un ilgu mūžu. Savukārt ozola zīle ir gudrības un labklājības simbols. Ne velti mūsu valsts simtgadei Dendrologu biedrība par 2018.gada koku izvēlējās ozolu.

Vēlas atjaunot dižozola datus
Žuburu dižozols atrodas Galgauskas pagasta Rimstavās pie “Žuburu” mājām. 

“Laiku pa laikam te ierodas interesenti un ekskursanti, kas vēlas redzēt un izmērīt ozolu. Skolas bērni cenšas to darīt, sadodoties rokās ap ozolu. Protams, tādā veidā katram ir atšķirīgs rezultāts. Nesen apkārtmēru mērīja pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Kupcis ar bibliotēkas vadītāju Dzidru Matīsu, jo Žuburu dižozols ir pagasta ceļvedī. Iespējams, ka atšķirības mērījumos rodas, ja strikti neievēro nosacījumu – jāmēra 1,30 metru augstumā,” stāsta “Žuburu” saimniece Aija Taranda. Tiesa, ozols aug strauta malā, tāpēc vienā pusē tā pamatne ir augstāka nekā otrā, turklāt mērījumus traucē zaru žuburi noteiktajā augstumā. Iespējams, tāpēc mērījumi atšķiras pat par metru. 

“Dižozola izmēri nebija atjaunoti, tāpēc nolēmām to izdarīt. Tomēr acīmredzot ir jāmēra tiem, kuri labāk zina, kā to pareizi darīt. Ir noteikts augstums, kādā mērīt, taču tur ir grāvis. Tad no kuras vietas mērīt augstumu? Iepriekš bija norādīts, ka ozola apkārtmērs ir vairāk nekā 7 metri. Tas ir absurds, ja mērījumi nav veikti 5 - 6 gadus, jo koks aug un briest,” atzīst J.Kupcis.

Dižkoki prasa laiku un rūpes
Savulaik Galgauskā dzīvojošais novada vēstures un dabas pētnieks Oļģerts Miezītis kopā ar pazīstamo vides aizsardzības entuziastu Gunti Eniņu ir mērījuši Žuburu ozolu, un tas ir reģistrēts kā dižozols. “Dzirkstelei” G.Eniņš pauž prieku, ka Žuburu dižozols ir sveiks un vesels. “Šogad Dabas retumu krātuvei paliek 20 gadi. Iespējams, ka tās pārstāvji ir veikuši Žuburu dižozola mērījumus pēdējos gados. Tiesa, tas ir sarežģītais dižkoks, kura apkārtmēru noteikt nav vienkārši. 1,3 metri no zemes ir jānosaka augstākajā punktā, nevis no grāvja. Turklāt, ja šajā augstumā koks kļūst resnāks, tad jāmēra ir tievākajā vietā. Iespējams, pēdējais mērījums ir veikts vietā, kur ir zara puni, tāpēc radusies liela atšķirība apkārtmēra noteikšanā,” spriež G.Eniņš. 

Viņš informē, ka 2015.gadā speciālisti ir mērījuši Žuburu dižozolu, secinot, ka tā apkārtmērs ir 7,37 metri. “Pagājuši trīs gadi. Tāpēc varam pielikt klāt vēl 5-6 centimetrus, tātad varētu būt apmēram 7,42 vai 7,43 metri. Varētu pieļaut, ka ir 7,5 metri, bet ne vairāk, jo rēķina, ka pieaugums var būt 2-3 centimetri gadā,” skaidro G.Eniņš. Viņš atzīst, ka ozols varētu būt vismaz 300 gadu vecs. 

Pērn Latvijas Dabas fonds paziņoja, ka dižkoki ir 2018.gada dzīvotne. Tas nozīmē, ka īpaši vajadzētu rūpēties un gādāt par vecajiem kokiem, lai tie priecētu arī mūsu mazbērnus un mazmazbērnus. G.Eniņš atzīst, ka tagad televīzijas un radio pārraidēs dižkokiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. “Cik lielā mērā par dižkokiem rūpējas dabā, ir grūti pateikt, jo tas prasa laiku un darbu. Pat pēc vasaras saulgriežu nakts sabiedriskā fonda “Dabas retumu krātuve” dalībnieki devās dižkoku meklējumos un pārbaudīja 34 kokus, atklājot 8 jaunus, līdz šim nezināmus dižkokus – ozolus Zemgales novados,” skaidro G.Eniņš. Viņš norāda, ka Dabas retumu krātuvē ir vislielākā datubāze par dižkokiem. Tās veidošanā 20 gadu laikā ir ieguldīts liels darbs, tāpēc ar tajā atrodamo informāciju nevēlas dalīties.


Novadā veidos dižkoku datubāzi
Gulbenes novada pašvaldības mājaslapā internetā atrodama informācija, ka kopš 2016.gada tiek apsekoti dižkoki, jau zināmos pārmēra un reģistrē jaunus. Pēc pašreiz aktualizētās informācijas novadā ir reģistrēti apmēram 70 dižkoki un 5 potenciālie dižkoki. 

“Izstrādājot teritoriālo plānojumu, secinājām, ka sen nav veikta dižkoku inventarizācija. Sazinājāmies ar Dabas aizsardzības pārvaldi un noskaidrojām, ka tās rīcībā nav precīzas informācijas. Tiesa, ir karte, kurā ir arī Žuburu dižozols, taču nav saraksta, kurā var atrast dižkokus. Tāda iespēja ir vietnē “www.ozols.lv” un “www.geolatvia.lv”, kurās paši skaitām dižkokus, jo pašvaldības rīcībā ir paroles, lai piekļūtu datubāzei. Pagaidām ir izveidots neoficiāls novada dižkoku saraksts, kurš būtu jāprecizē,” stāsta Gulbenes novada pašvaldības teritorijas plānotāja Dace Kurša. 


Viņa uzsver, ka ir paredzēts apzināt un popularizēt dižkokus, jo tie ir vērtība. Dižkoki tiks apmeklēti dabā un pie tiem tiks izvietotas plāksnītes, lai ikviens redzētu, ka tie ir īpaši un reģistrēti kā dižkoki.

Dižozoli Gulbenes novadā:

Žuburu ozols (pēdējais oficiālais mērījums – 7,37 metri) Galgauskas pagasta “Žuburos”.
Ozols (6,7 metri) Beļavas pagastā pie “Ozolu” mājām.
Veckrimu ozols (6,4 metri) Daukstu pagastā pie “Veckrimu” mājām.
Ozols (5,7 metri) Daukstu pagastā pie tilta ceļā Balvi – Lubāna.
Mežlaiskuma ozols (5,2 metri) Druvienas pagastā netālu no ceļa Pērle – Ziemeļi.
Ozoliņu ozols (5,5 metri) Galgauskas pagastā pie “Ozoliņu” mājām.
Būmaņu ozols (5,3 metri) Galgauskas pagastā netālu no “Būmaņiem”.
Robežnieku ozols (5,8 metri) Lejasciema pagastā pie “Robežnieku” mājām.
Ozols (6,3 metri) Litenes pagastā no tilta uz leju.
Litenes ozols (5,3 metri) Litenes pagasta parkā.
Meldru ozols (5,3 metri) Līgo pagastā aiz “Meldru” mājām.
Niedrupes viens ozols (5,8 metri) Līgo pagastā pie bijušajām “Niedrupu” mājām.
Niedrupes otrs ozols (5,1 metrs) Līgo pagastā turpat.
Kļavu viens ozols (5,6 metri) Lizuma pagasta “Kļavās”.
Kļavu otrs ozols (5,4 metri) Lizuma pagastā turpat.
Ozols (5,1 metrs) Lizuma pagastā pie ceļa Velēna – Lizums.
Ozols (6,1 metrs) Lizuma pagastā pie ēdnīcas.
Divkāju ozols (5,1 metrs) Rankas pagastā pie ceļa Ranka – Druviena.
Kalnasakārņu ozols (5,2 metri) Rankas pagasta “Kalnasakārņos”.
Ozolleju ozols (5,2 metri) Stradu pagasta “Ozollejās”.
Aizvēju ozols (4,8 metri) Stradu pagasta “Aizvējos”.
Siljāņu ozols (6,1 metrs) Stradu pagastā pie Zeltalejas pienotavas.
Ozols (5,2 metri) Stradu pagastā pie “Siljāņu” mājām.
Ozols (5,3 metri) Stradu pagastā Pededzes krastā netālu no “Ozolleju” mājām.
Ozols (5,0 metri) Stradu pagastā netālu no “Ozollejām”.
Ozols (5,64 metri) Stradu pagastā pie somu pirts Pededzes krastā.
Ozols (6,2 metri) Stradu pagastā pie “Zviedru” mājām.
Ozols (5,2 metri) Stradu pagasta pie Lejasstradiem.

 Avots: www.ozols.lv
 (Iespējams, ka dabā kāda dižkoka vairs nav.)