Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Tirzmalietes” par Dziesmu svētkiem

Tīna Žmuida

2018. gada 11. jūlijs 00:00

504
“Tirzmalietes” par Dziesmu svētkiem

Tirzas kultūras nama sieviešu kora “Tirzmalietes” vadītāja Gunta Apine stāsta, ka kora dalībnieki Dziesmu svētkiem gatavojušies jau laicīgi un atbildīgi. “Ieguldītais darbs bija patiešām liels. Mēs esam ļoti mazs koris, un domāju, ka mums nodziedāt gan skatēs, gan Dziesmu svētkos izdevās ļoti labi. Korī ir 5 sievietes, kas ne vien dzied, bet arī dejo. Dziesmu svētkos viņas paspēja pagūt gan uz deju mēģinājumiem un koncertiem, gan uz kora,” stāsta G. Apine.
Mēģinājumos bijis ļoti ilgi jāstāv kājās, tas bijis grūti. “Grūti, bet tomēr ļoti skaisti. Tam, ka būs skaista kopdziedāšana, visi apzināti gatavojāmies, tomēr emocijas, esot tur, Mežaparka Lielajā estrādē, rada neaprakstāmu garīgu un emocionālu pacēlumu. Kad koncertā bija mūsu laiks iet nost no skatuves, redzējām gar malām sēdošo skatītāju sejas. Viņi bija tik pacilāti, smaidīja, priecājās, ka acīs sariesās asaras. Tas rada apjausmu, ka tavs darbs nav veltīgs. Tava balss un tava nodziedātā dziesma ir vajadzīga tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Dziesmu svētku koncertu ieraksti saglabāsies daudzu gadu garumā, un ļaudis atminēsies šo īpašo notikumu. Kāds tur piedalījās pats, citam bija mamma, tētis, brālis vai māsa. Tas ir pamatīgs stimuls turpmākajam darbam,” atzīst kolektīva vadītāja.

Vislabākie cilvēki dejo un dzied
“Sajūtas labas ir pēc visiem svētkiem, tomēr šoreiz tās ir pavisam īpašas. Šķiet, ka laiks bija apstājies – tāda nerealitātes sajūta. Jāteic, ka svētki bija ļoti prasmīgi noorganizēti, itin viss bija pārdomāts. Visapkārt brīnišķīgi cilvēki. Īpaši vēlos uzteikt policistus, kas bija ļoti pretimnākoši – izskaidroja, parādīja ceļu, pavadīja. Es kā koriste gan būtu gribējusi, lai gājiens notiek beigās. Mēs atbraucām svētdienas rītā un aizbraucām tajā pašā vakarā, jo mums mēģinājumi sākās vien ceturtdien. Nebija iespējas izbaudīt visus pasākumus, kas nedēļas laikā notika Rīgā, jo naktsmītnes nodrošināja vien no ceturtdienas. Pēdējā dienā bija skumji, ka jāšķiras. Tik skaisti – visapkārt runā un dzied mūsu latviešu valodā,” stāsta Alda Alberte, Tirzas kultūras nama vadītāja un sieviešu kora dziedātāja.
“Mēs visi, mēs paši esam tie, kas padara šos svētkus īpašus. Un tas, ka mēs spējam cauri laikiem pastāvēt. Dziesmu svētki – tā ir liela māja, ko mēs būvējam visi kopā uz stingriem pamatiem, kas reiz likti. Mēdz teikt, ka vislabākie cilvēki dejo un dzied. Šie simtgades Dziesmu svētki rada nacionālo pašapziņu un sajūtu, ka mēs esam lieli un vareni. Ne velti svētki bija cauri laika lokiem, nemitīgi notika pieskaršanās vēsturei. Arī mēs, esot svētku dalībnieki, radījām vēsturi – tie, kas piedalījās simtgadē, vairs divsimtgadē nepiedalīsies,” teic A.Alberte.

Uz Dziesmu svētkiem brauc no Maskavas
Inese Manguse, kura jau 5 gadus studē Maskavas Valsts akadēmiskās mākslas institūtā, jau laikus bija ieplānojusi došanos uz Latviju tieši Dziesmu svētkos. Jaunā sieviete patstāvīgi gatavojās, mācoties dziesmas no diriģentes iedotās grāmatas. Laikā, kad Inese bija Latvijā, allaž pievienojās “Tirzmalietēm” mēģinājumos.
“Pirms 2 gadiem izdomāju, ka gribu piedalīties Dziesmu svētkos. Esot projām, pietrūkst latviskās kopības sajūtas, un labākais notikums, kad to smelties, protams, ir Dziesmu un deju svētki. To prieku, ko dod dziesma, zina tikai tas, kurš dzied. Vērsos pie kora, kurā jau reiz dziedāju, – pie “Tirzmalietēm”. Priecājos, ka man tika dota šī iespēja. Uz Latviju atbraucu divas reizes reizes gadā un katrreiz pievienojos mēģinājumiem. Dziesmas lielākoties mācījos patstāvīgi. Daudzas jau bija zināmas un dziedātas,” stāsta I.Manguse.
“Dziesmu svētki iedeva milzīgu gandarījumu un pozitīvu emocionālo lādiņu. Būšana starp daudzajiem dziedātājiem mani ļoti uzlādēja. Šķiet pārsteidzoši, ka latvieši, kas vērsti uz vientulību, reizi piecgadē sanāk kopā. Tur, Mežaparka Lielajā estrādē, ir katra pilsēta, katrs pagastiņš. Šī kopā būšana ir svarīga katram, arī man,” atzīst ārzemēs studējošā novadniece, kura nu, atgriezusies Maskavā, turpina savas ikdienas gaitas.
Svarīgi saglabāt Dziesmu svētkus
“Katrs esam devis savu artavu, savu pienesumu godam. Pēc pieciem gadiem būs Dziesmu svētkiem 150 gadu. Arī tas noteikti būs ļoti īpaši, jo šie svētki pierādīja, ka tā nav apsveikšana, ka šis svinīgais svētku mirklis ir ilgstošs un neizsīks. Paldies visām kora dziedātājām, kas piedalījās skatē un Dziesmu svētkos. Paldies par ieguldīto darbu!” teic G.Apine.
Alda Alberte uzsver, ka Dziesmu svētki būs tik ilgi, kamēr dejos un dziedās ģimenēs un skolās, tādēļ mums visiem kopā ir svarīgi tos saglabāt.