Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dokumenta publiskā apspriešana – bez publikas

Diāna Odumiņa

2018. gada 11. jūlijs 00:00

996
Dokumenta publiskā  apspriešana – bez publikas

Pagājušajā nedēļā pašvaldībā bija plānota Gulbenes novada attīstības programmas 2018.-2024. gadam” projekta publiskā apspriešana. Bez pašiem domniekiem un laikraksta “Dzirkstele” redakcijas darbiniekiem ieradušies bija vien pāris interesentu.
Pasākuma viena apmeklētāja vēl steidza rakstiski iesniegt savus priekšlikumus novada attīstības programmas papildināšanai. “Dzirkstelei” viņa sacīja – iesniegums saturot gan viedokli, gan ieteikumus, viens no kuriem ir par nepieciešamību sakārtot veloceliņu infrastruktūru pilsētā un novadā.
Pašvaldības administrācijā strādājošā teritorijas plānotāja Dace Kurša prezentēja izstrādāto dokumentu.

Apstiprinās nākamajā novada domes sēdē
D.Kurša atgādināja, ka faktiski izveidotā dokumenta publiskā apspriešana ir ilgusi četras nedēļas un  tai jānoslēdzas ar apstiprināšanu 26.jūlija novada domes sēdē. Pie attīstības programmas izveides gadu ir strādājuši novada pašvaldības administrācijas Attīstības un projektu nodaļas darbinieki. Šī programma ir vidējā plānošanas termiņa dokuments, kuram ir saistība ar novada attīstību un līdz ar to arī pašvaldības budžeta izlietojuma un investīciju piesaistes plānošanu. Programma nosaka prioritātes tam, ko iedzīvotāji turpmāk vēlas redzēt novadā, saglabājot esošās vērtības un radot jaunas. D.Kurša arī izskaidroja, ka visi plānošanas dokumenti pašvaldībā ir savstarpēji saistīti. To hierarhijas augšgalā ir pats svarīgākais dokuments – Gulbenes novada attīstības stratēģija laika periodam līdz 2030.gadam. Tālāk seko attīstības programma, teritorijas plānojums, kas pašlaik tiek gatavots no jauna, kā arī investīciju un rīcības plāns, kuru no jauna aktualizē katru gaidu ciešā saistībā ar kārtējo budžetu. “Investīciju un rīcības plāna sadaļa ir tas “dzīvais dokuments”, kuru katru gadu apstiprinās no jauna. Viņš tiks precizēts. Mēs strādājam, lai tur nebūtu “sapņu pilis”, bet reālas lietas. Bet otra versija ir tāda – ja nebūs iestrādātas “sapņu pilis”, varam nonākt situācijā, kad var pietrūkst dokumenta, uz kuru atsaukties, ja vēlamies realizēt kādu ideju. Tā ka kokam ir divi gali,” saka D.Kurša.
Izvērsās arī diskusija, kaut – šaurā lokā.

“Vajadzēja iet pie cilvēkiem un stāstīt”
Viena no publiskās apspriešanas apmeklētājām sacīja, ka, iespējams, “vajadzēja iet pie cilvēkiem un stāstīt”, jo izskatās – iedzīvotāji nebija informēti par publiskās apspriešanas rīkošanu. “Kas grib, tas interesējas,” teica D.Kurša. Informācija par publiskās apspriešanas rīkošanu mēnesi bijusi lasāma novada pašvaldības mājas lapā, kā arī pašvaldības informatīvajā izdevumā. Arī sociālajos tīklos pašvaldība informēja par šo gaidāmo notikumu – akcentēja administrācijas Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis. D.Kurša minēja piemēru, ka, gatavojot pašvaldības teritorijas plānojuma jauno redakciju, šogad ir bijušas organizētas 15 sanāksmes, aptverot arī novada lauku teritoriju. Atsaucība bijusi ļoti zema. Sevišķi tad, ja sapulce organizēta pēc darba vakarā. Ja tā sasaukta pusdienlaikā, vēl kādi apmeklētāji bijuši. Deputāte Guna Pūcīte vaicāja, vai investīciju plāns tiek veidots saskaņā ar prioritātēm, kuras noteiktas pēc iedzīvotāju aptaujas. Tās ir nodarbinātība, uzņēmējdarbības veicināšana un ceļu sakārtošana.  D.Kurša norādīja, ka infrastruktūras sakārtošanai līdz šim investēts visvairāk.
Skanēja jautājums, vai novadā ir doma atvērt kādas augstskolas filiāli. Novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls sacīja, ka novadā jau ir Juridiskās koledžas filiāle. Bija arī replika par lielo stadionu, kurā izvietotas dažādas aizlieguma zīmes. Vajadzētu tās noņemt – rosināja iedzīvotājs.

Uzziņai◆ Meža teritorijas novadā arvien palielinās un šobrīd aizņem 55 procentus visu zemju. Tajā skaitā meži aizņem arī daļu lauksaimniecības zemju, kā arī teritorijas pie ūdeņiem, piemēram, upēm. No tā loģiski izriet tendence – novadā visvairāk attīstās uzņēmumi, kas ir saistīti ar mežizstrādi.
◆ Saskaņā ar oficiālo informāciju kopš Gulbenes novada pašvaldības izveides (2009.gadā) iedzīvotāju skaits šajā teritorijā ir samazinājies par vairāk nekā 3000 cilvēkiem. Katru gadu novadā kļūst par apmēram 400 iedzīvotājiem mazāk.
◆ Ir vērojama tendence, ka jaunie cilvēki iegūt izglītību un atgriežas novadā. Jauna tendence – attālinātais darbs.
◆ Novads var lepoties ar 50 ezeriem, no kuriem 6 ir  publiskie ezeri, kā arī ar 48 upēm. Taču peldēšanai, laivošanai pieejamo ezeru ir maz. Pie daudziem ezeriem ir privātās zemes, līdz ar to piekļuves ziņā pašvaldība tur neko ietekmēt nevar. Novadā ir apzināti 70 dižkoki, taču daudzi no tiem ir ieauguši krūmos vai nepieļaujami apstādīti ar citām koku sugām. Ir doma par norāžu izvietošanu, lai interesentiem atvieglotu dižkoku atrašanu. 

Novitāte


◆ Lai veicinātu komunikāciju un ātru informācijas apmaiņu ar iedzīvotājiem (kuri lieto modernās tehnoloģijas), arī Gulbenes novada pašvaldība ir pievienojusies mobilajai aplikācijai “Mobio.lv”. Iedzīvotāji, izmantojot šo aplikāciju savos mobilajos tālruņos, var rakstīt iesniegumus, lasīt paziņojumus un piedalīties publiskajās aptaujās.