Kas jāzina, rīkojot laulību ceremoniju ārpus baznīcas, dzimtsarakstu nodaļas vai Latvijas?

2018. gada 11. jūlijs 00:00

No 2013. gada 1. janvāra Civillikumā izdarītas izmaiņas, kas paredz, ka laulību ceremonija var notikt ārpus baznīcas vai dzimtsarakstu nodaļas telpām – gan viesu namos, pilīs, kas ir populārākās laulību vietas, gan arī pie jūras, mežā, kādā vienkārši skaisti ainaviskā vietā vai citur.

Smiltis pa gaisu
Laulības reģistrācijai ārpus oficiālajām laulību vietām jābūt piemērotai un atbilstošai, un tās piemērotību nosaka pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas darbinieki. Tāpēc, pirms realizēt vērienīgos sapņus par vietas izvēli, jāpadomā, cik lielā mērā vieta būs piemērota arī praktiski, jo dzimtsarakstu nodaļas amatpersonām ir jāņem līdzi gan zīmogs un dokumenti, gan citas amata pienākumu izpildei paredzētās lietas. Svarīgākais, pēc dzimtsarakstu nodaļu darbinieku sacītā, ir laikapstākļi. Piemēram, kā rīkoties, ja diena ir vējaina? Tas ierobežo dzirdamību, kā arī novērsīs uzmanību, ja ceremonijas laikā pa gaisu ies smiltis. Kāds būs rīcības plāns, ja pēkšņi sāk līt?
Laulību norises vieta, kur reģistrācijas svinīgajā aktā atradīsies laulātājs un cits ceremonijas izpildītājs, jāiekārto atbilstoši. Visvairāk jāpadomā par galdu, uz kura novietot dokumentus.
Vismaz mēnesi pirms plānotā kāzu datuma pārim, ņemot līdzi personu apliecinošu dokumentu, jāierodas dzimtsarakstu nodaļā un jāiesniedz pieteikums. Kopš 2013. gada iesniegums laulības noslēgšanai iesniedzams tikai dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no paredzamās laulības noslēgšanas vietas – dzimtsarakstu nodaļā, brīvā dabā vai baznīcā.
Pārim jāsamaksā valsts nodeva par laulības reģistrāciju – laulība ārpus dzimtsarakstu nodaļas izmaksā dārgāk. Maksu par laulības reģistrācijas pakalpojumu un svinīgās ceremonijas vadīšanu nosaka katra pašvaldība pati.
Ja cilvēki vēlas laulāties citas pašvaldības teritorijā, tad dzimtsarakstu nodaļa izsniedz izziņu par laulības reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi, kuru tālāk iesniedz izvēlētajā dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā.

Pie notāra vēl nevar
Ja Latvijas pilsonis vai nepilsonis noslēdz laulību ārpus Latvijas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, tad šī laulība ir spēkā Latvijā, ja ir ievērotas Civillikumā noteiktās prasības (konkrēti 32., 35., 37. un 38. pantā). Ja persona ir noslēgusi laulību ārvalstī, personai ir pienākums ziņas par noslēgto laulību nodot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai tuvākajai Latvijas konsulārajai vai diplomātiskajai pārstāvniecībai ārvalstī.
Tika plānots, ka no 2017. gada rudens laulību varētu reģistrēt arī pie zvērināta notāra, taču šī iecere valstiskā līmenī tika noraidīta. Tieslietu ministrijas vērtējumā šādi grozījumi būtu palielinājuši noslēgto laulību skaitu un veicinājuši ģimenes mantisko attiecību noregulēšanu. Tāpat ar grozījumiem bija plānots atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas laikā, taču pret šādu soli iebilda pašvaldības un dzimtsarakstu nodaļu pārstāvji, izsakot gan juridiskus, gan minot ētiskus apsvērumus.

◆ 32. pants. Aizliegta laulība pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, izņemot 33. pantā paredzēto gadījumu (ar vecāku piekrišanu).
◆ 35. pants. Aizliegta laulība radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām. Aizliegta laulība starp viena dzimuma personām.
◆ 37. pants. Aizliegta laulība starp adoptētāju un adoptēto.
◆ 38. pants. Aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā.
◆ Tāpat aizliegta laulība aizbildnim ar aizbilstamo, pirms nav izbeigtas aizbildnības attiecības.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kas jāzina, rīkojot laulību ceremoniju ārpus baznīcas, dzimtsarakstu nodaļas vai Latvijas?

Kategorijas