Nedēļa vēsturē

2018. gada 13. jūlijs 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz jūliju pilnīgi citā laikmetā.

1998. gada 12. jūlijā “Stade de France” stadionā pie Parīzes pirms XVI pasaules futbola čempionāta finālmača notika bezprecendenta modes skate, veltīta leģendārā franču modes dizainera Īva Senlorāna 40 gadu radošajai darbībai. Viņa darbu retrospektīvu, kuru sniedza 300 modeļu, vēroja 80 000 skatītāju, šovu translēja visā pasaulē. Modes skate noslēdza gadu ilgo maestro godināšanu, kas sakās ar fotoizstādi, daudzām viņa radīto tērpu demonstrācijām visā pasaulē.
Ī.Senlorāns dzimis 1936. gada 1. augustā toreizējā Francijas kolonijā Alžīrā, Oranas pilsētā. Kad viņš 1953. gadā ieradās Francijā, jaunietim jau bija solīds portfelis ar apģērbu skicēm. Modes žurnālu redaktors Mišels de Brinofs jaunekļa darbus ne tikai publicēja, bet arī ieteica viņu slavenajam Kristiānam Dioram. Īvs kļuva par lielā modes mākslinieka asistentu, bet pēc viņa nāves 21 gada vecumā – par modes nama galveno dizaineru.
1960. gada Īvu iesauca armijā un nosūtīja uz Alžīru, kur viņš dažu nedēļu laikā piedzīvoja nervu sabrukumu, un viņu no dienesta atbrīvoja. Vieta Diora modes namā bija aizņemta, Īvs dibināja savu, un sākās viņa vārda un zīmola YSL triumfa gājiens. Trapecveida stils, safari stils, caurspīdīgi materiāli, austrumu motīvi... Ī.Senlorāns bija pirmais, kas tērpus ļāva demonstrēt arī melnādainām modelēm. Viens no viņa populārākajiem teicieniem bija: “Sieviešu apģērbā pats galvenais ir sieviete, kas to nēsā.”
Slava, bagātība... Bet mākslinieks arvien biežāk stresa mazināšanai ķērās pie narkotikām un trankvilizatoriem, mūža otrajā pusē fotogrāfijās reti bija redzams bez glāzes rokā. Bet tik un tā publikas aplausi bija neviltoti. Šāds dzīvesveids un citas pārmērības sagrāva meistara veselību. 2002. gadā viņš aizgāja no augstās modes un 2008. gada 1. jūnijā mira.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī atvadu vārdos rakstīja: “Ar Senlorāna nāvi pazudis viens no dižākajiem modes vārdiem, pirmais, kas pacēla augsto modi līdz mākslas rangam, un tas nodrošināja viņam globālu ietekmi.”

1874. gada 13. jūlijā Budapeštā piedzima vēlākais arhitektūras profesors, tēlnieks un izgudrotājs Erne Rubiks. Viņa māte bija dzejniece, tēvs ražoja planierus. Pēc studijām Budapeštas Tehniskajā universitātē un Budapeštas Pielietojamās mākslas un dizaina akadēmijā E.Rubiks sāka strādāt akadēmijā par dizaina profesoru. 1974. gadā viņš, vēloties izveidot ierīci, kas palīdzētu studentiem izprast trīsdimensiju problēmas, radīja, iespējams, līdz šim pasaulē populārāko mehānisko rotaļlietu – “Rubika kubu”. Lielo kubu veido 26 mazi kubi, kuru katra šķautne nokrāsota savā krāsā (parasti sarkanā, zilā, zaļā, dzeltenā un baltā) un kuri ir grozāmi. Spēlētāja uzdevums – sakārtot mazos kubus tā, lai arī lielā kuba skaldnes būtu katra savā krāsā. Visātrāk to līdz šim izdevies izdarīt latviešu izcelsmes austrālietim Fēliksam Zemdegam – 4,22 sekundēs. Latvijas rekords pieder Vladislavam Baranovam – 8,66 sekundes.
1980. gadā izgudrotājs tiesības uz brīnumkuba ražošanu pārdeva kompānijai “Ideal Toy”. Līdz 2009. gadam pasaulē bija pārdoti 350 miljoni šīs rotaļlietas. Kubs nav vienīgais E.Rubika izgudrojums mehānisko rotaļlietu jomā, vēl populāri ir puzles spēle “Rubika maģija” un “Rubika čūska”.

1946. gada 14. jūlijā Ņujorkas izdevniecība “Pocket Books”, kura pirmā ASV sāka izdot grāmatas mīkstos vākos, laida klajā 43 gadus vecā amerikāņu pediatra Bendžamina Makleina Spoka grāmatu “Bērns un tā kopšana”, kas kļuva par īstu jauno vecāku rokasgrāmatu (ASV tā bija otra pārdotākā grāmata aiz Bībeles). Parādījusies pēckara straujā dzimstības kāpuma sākumā, tā maksāja tikai 25 centus, bija uzrakstīta vienkāršā un saprotamā valodā, bez speciāliem medicīniskiem terminiem un acumirklī kļuva par rekordisti. B.M.Spoks aicināja bērnu audzināšanā atteikties no autoritatīvās metodes un vairāk uzticēties jūtām, risinot ar bērnu dialogu. Grāmata tulkota 39 valodās, pārdoti vairāk nekā 50 miljoni tās eksemplāru. Mūsdienās B.M.Spoku gan bieži kritizē.

1927. gada 15. jūlijā Vīnes centrā policija un karavīri atklāja uguni uz saniknotu bruņotu pūli, kas bija nodedzinājis Tiesu pili un ieņēmis policijas iecirkni, pa ceļam izlaupot ieroču veikalus. Nekārtības izcēlās, kad tiesa attaisnoja nacistu kaujiniekus, kas bija šāvuši uz strādnieku demonstrāciju. Apspiežot nekārtības, bojā gāja ap 80 cilvēku, bija simtiem ievainoto. Padomju prese notikumu pasniedza gandrīz vai kā pasaules revolūcijas sākumu, tautas folklora gan bija citās domās: “Rabinovič, kur jūs strādājat?” “Man katru dienu jākāpj tornī un jāvēro, vai rietumos nesāk liesmot pasaules revolūcijas ugunsgrēks.” “Un vai maksā labi?” “Ne visai, bet toties darbs nodrošināts ilgam laikam.”

1945. gada 17. jūlijā Potsdamā, netālu no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes, trīs Otrajā pasaules karā uzvarējušo lielvalstu līderi – ASV prezidents Harijs Trumens, PSRS līderis Josifs Staļins un Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils – uzsāka savu beidzamo sanāksmi par Otrā pasaules kara jautājumiem un teritoriālajām izmaiņām Eiropā. Sanāksmes lēmumi atjaunoja fašistiskās Vācijas okupēto valstu neatkarību, Baltijas valstis gan atstājot Padomju Savienības sastāvā. Gan Polijas rietumu, gan austrumu pirmskara robežas tika pabīdītas uz rietumiem, PSRS ieguva Austrumprūsiju ar Kēnigsbergu (Kaļiņingradu). Vācija zaudēja savu austrumu daļu un tika sadalīta četrās okupācijas zonās, no kurām vēlāk izveidojās divas vācu valstis.
Tas bija jaunā ASV prezidenta H.Trumena pirmais iznāciens starptautiskajā arēnā, premjera V.Čērčila pēdējais lielākais politiskais notikums un pirmā reize, kad J.Staļins parādījās svaigi šūtajā ģenerālisimusa mundierī.

1925. gada 18. jūlijā tika publicēts Ādolfa Hitlera grāmatas “Mein kampf” pirmais sējums, kuru viņš bija sācis diktēt vēl Landsbergas cietumā, kur nokļuva par piedalīšanos 1923. gada nacistu Minhenes “alus pučā”. Sākumā autors savu sacerējumu nosauca “Četri gadi cīņā pret meliem, muļķību un gļēvulību”, bet izdevējs ieteica izvēlēties īsāku nosaukumu. Grāmatā nacistu vadonis skaidroja, ka Vācijas nelaimēs vainojami ebreji un komunisti, un ieteica detalizētu recepti pret visām Vācijas kaitēm. Hitlers arī izklāstīja savas ārpolitikas principus, kurus, nonācis pie varas, tiešām centās realizēt. Grāmatai bija lieli panākumi, un tā vairoja autora ienākumus, kaut gan tā laika “galvenais” fašists Benito Musolīni atzinās, ka nav varējis grāmatu pieveikt, jo tā esot pārāk garlaicīga un sastāvot no klišejām.

1880. gada 16. jūlijā viena no lielākajām Anglijas dzelzceļa kompānijām pēc izmēģinājumu urbumiem no Duvras puses sāka būvēt tuneli zem Lamanša šauruma. Arī Francija sāka veidot izmēģinājuma galeriju. Pēc diviem gadiem, kad no abām šauruma pusēm izveidoto 2,8 metru diametra galeriju kopējais garums jau bija sasniedzis 1840 metru un Velsas princis par godu “gadsimta būves” sekmīgai uzsākšanai pazemes šahtā sarīkojis banketu, britu aizsardzības ministrija pieprasīja nekavējoties darbus pārtraukt, jo... tie graujot Anglijas drošību. Pie projekta realizācijas atgriezās tikai 1987. gadā, bet 1994. gada maijā Lielbritānijas karaliene Elizabete II un Francijas prezidents Fransuā Miterāns svinīgi atklāja Eirotuneli. Tā garums – apmēram 51 kilometrs, no kuriem 39 kilometri atrodas zem ūdens.

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas