Luterāņu baznīcā - 175 gadu jubilejas dievkalpojums

2018. gada 17. jūlijs 00:00

Svētdienas rīts luterāņu baznīcā kā allaž iesākās ar dievkalpojumu. Jāteic, ka šoreiz gan tam piemita pavisam svinīga noskaņa, jo baznīcai apritēja 175 pastāvēšanas gadi. Visupirms ļaudis pulcējās kopīgās lūgšanās un reliģiskā ceremonijā, kuru papildināja muzikāli priekšnesumi ar ērģelnieci Aiju Ziņģīti un soprānu Jolantu Kalniņu. Vēlāk sirsnīgā un mierpilnā gaisotnē notika vienota stāšanās rokās apkārt baznīcai, kopīga lūgšana un svētku mielasts. Uz svinīgo dievkalpojumu bija ieradušies arī viesi no Lubānas, Zeltiņu, Lejasciema, Velēnas un Kalnciema-Klīves draudzēm.
“Dievkalpojums izvērtās ļoti svētīgs. Patika Gulbenes novada domes priekšsēdētāja, kurš arī ir kristietis, uzruna. Bija ļoti nozīmīgi būt kopā šajā skaistajā dienā, kas apliecināja, ka mūsu dievnams pastāvējis 175 gadus. Citviet, kur nav draudzes, dievnamu ierīko atbilstoši citām vajadzībām. Padomju laikos mūsu baznīcā bijusi iespēja ierīkot sporta zāli, bet, pateicoties Dieva gribai, tas nenotika un mūsu baznīca ir visu šo laiku nosargāta. Prieks, ka izdevās arī kopīgā lūgšana par torņa atjaunošanu, visiem sadodoties rokās apkārt baznīcai,” teic Iveta Zvirgzdiņa, Gulbenes luterāņu draudzes vecākā.
Arī pirmā svinību diena bijusi saturīga – ar lekcijām, lūgšanām, dziesmām un kopīgu vakariņošanu pie balti klāta galda. I.Zvirgzdiņa teic, ka gluži vai piepildījies viņas sapnis – visi kopā savās domās, visi kā viena liela ģimene. “Dievs ar savām rokām ikvienu no mums slīpē par dārgakmeņiem. Tas mums palīdz un vada. Paldies mūsu mācītājam Ilgvaram Matīsam, kurš allaž mūs ved pie skaidra avota. Paldies arī visiem draudzes brāļiem un māsām par palīdzību, pļaujot zāli, zāģējot, skaldot malku un, protams, esot kopīgās lūgšanās. Savu palīdzīgo roku sniedza arī ļaudis, kas nav draudzē,” teic I.Zvirgzdiņa.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs savā svētku uzrunā baznīcai norādīja vairākus iemeslus, kādēļ svarīgi, lai ļaudis nāktu uz baznīcu: lai pateiktos Dievam par vakardienu, lai atdotu tam godu un cieņu par iepriekšējo nedēļu, par dziedināšanu, lai iegūtu svētību turpmākajam laikam un lai vienmēr būtu droši, ka kāds mūs sargā. Lai mēs izzinātu Jēzu Kristu un viņa lielo upuri un dotu savu tiesu Tam Kungam. Priekšsēdētājs baznīcai jubilejā vēlēja aizvien vairāk cilvēku, kas nāktu uz draudzi, jo tikai kopīgiem spēkiem ir iespējams pacelt katra cilvēka garaspēku un visu novadu. Tāpat arī citi ļaudis dāvāja ziedus un velēja kuplu draudzes saimi un sapņa – baznīcas torņa atjaunošanas – piepildījumu.

Baznīca – dod spēku un enerģisko lādiņu
Sarunā ar “Dzirksteli” dziedātāja Jolanta Kalniņa teic, ka skaitlis 175 tik daudz neizsaka kā emocijas un sajūtas, kas pārņem atrodoties Gulbenes luterāņu baznīcā. “Sajūtas ir mazliet plašākas un saistāmas ne tikai ar šo jubilejas dievkalpojumu. Man ir patiess prieks, ka baznīca ir izdzīvojusi tik ilgu mūžu, un tas ir liels gods – dziedāt šajā jubilejas dievkalpojumā. Kopš reizes, kad sastapu mācītāju Ilgvaru Matīsu, esmu šajā baznīcā dziedājusi jau ļoti daudzas reizes. Pati pirmā reize atmiņā palikusi ļoti spilgta. Te, Gulbenē, ir ārkārtīgi sirsnīgi, jauki, silti cilvēki, kādu citur Latvijā nav. Vienmēr uz šejieni braucu ar mīļumu un siltumu. Ceru, ka Gulbenes luterāņu baznīca piedzīvos demogrāfisku pieaugumu un kļūs par garīgi sabiedrisku kultūras centru, uz kuru nākt brīžos, kad cilvēki sajūt kādu trūkumu dzīvē. Baznīca dod spēku un enerģētisko lādiņu, piesaisti, ko citur ikdienā nevar gūt. Tā ir vieta, uz kuru cilvēki var nākt ar savām problēmām un sāpēm. Bieži vien caur baznīcu tās atrisinās. Ar mani pašu tā notika – baznīca dzīvē ienāca caur ciešanām,” stāsta ogrēniete J.Kalniņa.
“Esmu dzirdējusi daudzus stāstus par to, ka mācītājs ir ļoti daudz darījis un ieguldījis, lai baznīcā notiktu iknedēļas dievkaplojumi, draudzes sadraudzība, svētdienas skola, Alfa kurss un citi pasākumi. Šī ir vieta, kur ļaudīm pulcēties labestībā, mīlestībā un siltumā. Baznīca ir ļoti skaista. Telpa ir mazāka un sausāka nekā citviet, tādēļ, lai dziedātu Gulbenē, ir ļoti labi jāsagatavojas. Te dzird katru skaņu, kas nodziedāta neprecīzi. Nākotnē es Gulbenes luterāņu baznīcu redzu kā sabiedrisku garīgo centru, kur notiktu dažādas vēstures lekcijas, bet Velēnas baznīcu – kā koncertmeku,” teic J.Kalniņa.

Gulbenē atsaucīgi cilvēki un gaiša baznīca
“Šajā baznīcā spēlēju ērģeles pirmo reizi. Manuprāt, baznīca ir brīnišķīga – ļoti gaiša! Man nepatīk tumšas baznīcas, tādas Rīgā un arī ārpus tās ir ļoti daudz. Gaišās baznīcās arī cilvēkiem ir gaišs skats. Gulbenē reiz jau biju viesojusies ar kori “Ave Sol”. Jau toreiz pamanīju, ka šajā pilsētā ir ļoti skaista daba. Arī cilvēki ir atsaucīgi un mīļi. Pamanīju, cik ļoti cilvēkiem, kas dzied baznīcas korī, patīk tas, ko tie dara. Mācītājs ir ārkārtīgi jauks. Ne visās baznīcās ir tik siltas emocijas. Te ir ļoti gaiša aura,” stāsta ērģelniece Aija Ziņģīte.
Marita Kindzule Gulbenes luterāņu baznīcas korī dzied jau 10 gadus un teic, ka sastāvs ir ļoti mainījies. “No laika, kad es sāku dziedāt korī, esam palikuši divi dziedātāji, pārējie nākuši klāt. Kādreiz gan mēs dziedājām gandrīz katrā dievkalpojumā, tagad to darām svētku reizēs, tādēļ šie mirkļi ir ļoti īpaši. Dziedam no balkona, nevis lejā, tādēļ tā ir liela atbildība. Ja mēs esam kalpotāji, tad mums šis darbs ir jādara ar lielu atbildību. Jāteic, ka gadu gaitā ir arī uzlabojusies kora kvalitāte. Ceru, ka arī turpmāk baznīca plauks un zels Dieva spēkā, ” vēl M.Kindzule.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Luterāņu baznīcā - 175 gadu jubilejas dievkalpojums

Kategorijas