“Kopdarbs” apliecina dzīvotspēju

2018. gada 17. jūlijs 00:00

1292

Kad Galgauskas kultūras namā tikās kooperatīvās sabiedrības “Kopdarbs” biedri, viņu tuvinieki un sadarbības partneri, lai kopā svinētu un atcerētos 25 darbības gadus, viņiem šķita neticami, ka pagājis gadsimta ceturksnis. Tas nozīmē, ka kopdarbs par spīti daudzu sākotnējai skepsei apliecina savu dzīvotspēju.

No šaubām un neticības līdz pateicībai
Kooperatīvā sabiedrība “Kopdarbs” ir reģistrēta 1993.gada 29.martā. Toreizējās paju sabiedrības kantorī notika dibināšanas sapulce, kuras iniciatori bija Kārlis Matīss, Antra Jurjāne, Pēteris Logins, Artūrs Vieglais, Biruta Krastiņa un Arnis Cīrulis. “Mums bija apnicis strādāt pēc vecā kolhozu modeļa. Iecere bija izmantot paju sabiedrības tehniku, lai turpinātu darbību un palīdzētu cilvēkiem, sniedzot pakalpojumus. Tomēr katrs zemnieks vēlas savu tehniku lauksaimniecības darbiem, jo šaubās, ka varēs saņemt tehnikas pakalpojumus. Bija jūtama neuzticība, tika spriests, ka kooperatīvajā sabiedrībā ir āži par dārzniekiem, tāpēc nekā tur nebūs,” atceras kooperatīvās sabiedrības “Kopdarbs” valdes priekšsēdētājs Kārlis Matīss. Daudzi mudināja viņu uzņemties šos pienākumus, kas, protams, nav viegli, jo prasa gan atbildību, gan ģimenei atņemtu laiku, gan nervu spriedzi, radot veselības problēmas. Jubilejas sarīkojumā K.Matīss saņēma ziedus un pateicības par savu veikumu.

Lielākus ienākumus dod kartupeļu audzēšana
“Ar laiku lauksaimniecības pakalpojumi ir kļuvuši mazāk pieprasīti, jo laukos dzīvojošie ir sapratuši – vieglāk ir dārzeņus nopirkt veikalā, nevis tos audzēt, maksājot par tehnikas pakalpojumiem, kas nenoliedzami ir dārgi. Turklāt nevaram prasīt faktiskās izmaksas, kas ietver gan degvielu, gan traktorista algu. Palīdzam tiem, kuri vēlas apstrādāt zemi un izaudzēt saimniecībā nepieciešamos produktus paši. Pakalpojumi noteikti nav peļņas avots. Lielākus ienākumus var gūt, izaudzējot un pārdodot kartupeļus. Tas ļauj sabiedrībai izdzīvot,” skaidro K.Matīss.
Kartupeļu audzēšanai bijuši gan vairāk, gan mazāk labvēlīgi laika apstākļi. Veiksmīgs bija 2010.gads, kad varēja eksportēt kartupeļus uz Maskavu. “Aizsūtījām vairākas kravas kartupeļu, par ko kontā ienāca vairāk nekā 20 000 latu. Tie bija nozīmīgi ienākumi, taču tagad tādu iespēju nav, tāpēc kartupeļus piegādā galvenokārt bērnudārziem, skolām,” atzīst K.Matīss. Nav izdevusies iecere veidot ciešāku sadarbību ar citiem kartupeļu audzētājiem. Šogad problēmas rada Vācijā iepirkto sēklas kartupeļu ‘Vineta’ divu hektāru lielais lauks. Tā ir ļoti iecienīta kartupeļu šķirne, taču acīmredzot ir bijusi inficēta ar kartupeļu melnkāju. Tas nozīmē, ka šis lauks ir jāiznīcina. “Visu šo gadu laikā, kamēr audzējam kartupeļus, ar šo slimību nākas sastapties pirmo reizi,” norāda K.Matīss. Pavisam kartupeļi aug 13,5 hektāru platībā. “Mūsu sēkla acīmredzot ir bijusi laba, tāpēc kartupeļu lauki ir skaisti. Šim gadam – pat ļoti labi,” vērtē K.Matīss.

Ir Galgauskas pagasta goda uzņēmums
“Kopdarba” štatā ir tikai četri strādnieki, ieskaitot vadītāju un grāmatvedi. Tiesa, sezonas darbu laikā tiek pieņemti vēl cilvēki, slēdzot ar tiem līgumus. Kooperatīvajā sabiedrībā ir gandrīz 90 paju biedri, taču daudz ir paju turētāju, kuri savas pajas nav pārrakstījuši. “Tāpēc jubilejas sarīkojumā uzrunāju gan paju biedrus, gan to mantiniekus, kas nav juridiski nokārtojuši savas pilntiesīgu paju biedru formalitātes. Tiesa, ir arī jaunie, kuri vēlas kļūt paju biedri. Tās ir viņu tiesības un iespējas,” uzsver K.Matīss.
Sadarbībā ar pagasta pārvaldi ir iecere piedāvāt pakalpojumus arī apkārtējos pagastos. Tādējādi tiktu paplašināts sabiedrības darbības apjoms un dažādoti pakalpojumi. “Tā kā pagasta pārvaldei nav savas tehnikas, izmantojam vietējās kooperatīvās sabiedrības pakalpojumus gan ceļu greiderēšanai, gan zālāju appļaušanai par sapratīgu cenu,” norāda pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Kupcis.
Ka kooperatīvās sabiedrības darbība ir nozīmīga pagastā, liecina tā atzīšana par Galgauskas pagasta “Goda uzņēmumu 2017”. “Kooperatīvā sabiedrība “Kopdarbs” ir sevi pierādījusi darbos, tāpēc guvusi pagasta un novada iedzīvotāju atzinību,” secina J.Kupcis.
Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra Gulbenes biroja vadītāja Inga Freimane komentē, ka kooperācija ir veids, kā var vairāk un labāk atrast noietu produkcijai, kā arī iegādāties visu saimnieciskajai darbībai nepieciešamo. “Diemžēl lauksaimnieki ir kūtri kooperatīvu veidotāji, jo acīmredzot kolektīvās saimniecības padomju varas gados ir atstājušas negatīvas emocijas. Tagad kooperatīviem ir labas iespējas startēt Lauku atbalsta dienesta projektos, taču tās netiek pilnībā izmantotas. Latvijā kooperatīvos ir apvienojušies dārzeņu audzētāji, augļkopji, piensaimnieki, un viņi labi jūt, ko nozīmē kopdarbība,” skaidro I.Freimane.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Kopdarbs” apliecina dzīvotspēju

Kategorijas