Dzirkstele.lv ARHĪVS

Grib vēl vienu industriālo parku

Diāna Odumiņa

2018. gada 20. jūlijs 00:00

70
Grib vēl vienu industriālo parku

Gulbenes novada pašvaldība vēlas redzēt industriālo parku (uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai pievilcīgu teritoriju) ne tikai bijušajā “Lauktehnikas” zonā Šķieneros, bet arī vēsturiskā vietā Gulbenē, kur pirms vairāk nekā 200 gadiem sākās alus ražošana un turpinājās līdz pat 2009.gadam.
Ir izsludināta kārtējā Gulbenes tautā tā dēvētā alus brūža zemes un ēku pārdošana izsolē. Piedalīties pieteikušies vairāk nekā viens pretendents un tajā skaitā Gulbenes novada pašvaldība. “Dzirksteli” par to informēja nekustamā īpašuma izsoles rīkotāja, zvērināta tiesu izpildītāja Guna Danga.

Piesakās īpašuma izsolei
Runa ir par Gulbenē, Dzirnavu ielā 1, esošo zemesgabalu 2,8189 hektāru platībā, uz kura atrodas neapmierinošā stāvoklī esošas šobrīd neizmantotas ēkas - dzīvojamā ēka, alus rūpnīca (3 ēkas), sargu māja, noliktavas (3 ēkas), katlu māja, kompresoru māja. Tie ir bijušie SIA “Gulbenes alus darītava” īpašumi. Uzņēmums ir parādā un pret to vērsušies piedzinēji - valsts un Gulbenes novada pašvaldības pilsētas pārvalde.
Vakar, 19.jūlijā, ārkārtas novada domes sēdē deputātu vairākums vienojās, ka pašvaldība piedalās šajā izsolē. Pirms tam deputāti diskrēti savstarpēji vienojās par maksimālo summu, līdz kādai pašvaldība var turpināt dalību izsolē. Pašvaldība veiks solīšanu un, ja izdosies, iegādāsies izsolāmo nekustamo īpašumu Gulbenē, Dzirnavu ielā 1. Nekustamā īpašuma izsoles sākuma cena ir 15 700 eiro, izsoles solis – 500 eiro, izsoles dalībnieka iepriekš samaksājamā nodrošinājuma summa – 1570 eiro. Dalībai izsolē nepieciešamā naudas summa tiks nodrošināta no pašvaldības budžeta.
Izsoles beigu datums būs jau pirmdien, 23.jūlijā. Pašvaldības vārdā dalībai izsolē ir autorizējies tās pārstāvis – jurists Sandis Sīmanis. Izsole noritēs elektroniskajā vidē.

Kas ir mainījies?
Iepriekš notikušās visas šā īpašuma izsoles ir bijušas neveiksmīgas. Gulbenes novada pašvaldība līdz šim nekad neizmantoja iespēju piedalīties izsolē, jo deputāti to neatbalstīja. Tieši tāpēc daudz jautājumu bija deputātei Gunai Pūcītei. Viņa akcentēja, ka šī pēc kārtas būs jau piektā minētā nekustamā īpašuma izsole. Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs skaidroja, ka laiki mainās un mainās arī politiķu nostāja. Alus brūža teritorija šobrīd ir degradētā stāvoklī. Taču pati šā īpašuma atrašanās vieta ir laba – pilsētā, mazajiem  uzņēmējiem saistoša. “Mēs saskatījām, ka pašvaldība var nākt pretim, sakārtojot infrastruktūru, mazajiem uzņēmējiem būs iespēja nākt un attīstīt ražotnes,” viņš teica. Būšot jāizstrādā projekts, jāveic detalizēta analīze un jācenšas piesaistīt investīcijas šīs degradētās teritorijas sakopšanai. To apstiprināja arī pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis. Degradēto teritoriju sakārtošana šobrīd valstī finanšu atbalsta ziņā esot prioritāte. Šobrīd pašvaldības kvota šāda veida projektiem esot izsmelta, bet ir informācija, ka būs iespēja saņemt papildu finansējumu. G.Pūcīte aicināja tomēr runāt atklātu valodu un jautāja tieši, vai gadījumā nav tā, ka pašvaldība, piedaloties izsolē, “tērējot budžeta naudu, kuras trūkst, īstenībā grib palīdzēt kādam citam solītājam X izpirkt šo īpašumu”. “Tas ir tikai pieņēmums, varbūt es kļūdos,” viņa teica. N.Audzišs oponēja: “Viens no galvenajiem pašvaldības  uzdevumiem ir uzņēmējdarbības attīstība. Visādā veidā veicināt! “Norakt” mēs varam jebkuru pasākumu. Situācija tirgū mainās. Mainās iespēja gūt vai negūt atbalstu projektos. Mainās arī skatījums. Tāpat arī tirgus piedāvājums un tirgus pieprasījums. Es domāju, ka mums ir jārīkojas attiecīgi.” Deputāts Normunds Mazūrs sacīja: “Vajadzība pēc šā objekta šobrīd ir radusies tāpēc, ka kuluāros ir pietiekami daudz mazo un vidējo uzņēmumu, no kuriem dzirdam, ka labprāt nāktu strādāt uz alus rūpnīcas teritoriju. Ir doma pašvaldībai šo objektu paņemt savās rokās, lai nākotnē to attīstītu. Tā jau ir tieši tā saikne ar uzņēmējiem. Būs pamats pēc tam nomāt ēkas. Un laika gaitā, protams, varētu būt iespēja pārpirkt domājamās daļas no šī te objekta. Uzņēmējiem ir vēlme, bet nav iespēju vieniem pašiem šo te ideju realizēt.” Viņš piebilda, ka ir bijis apskatīt objektu, redzējis tā stāvokli un pamatīgo apaugumu.