Nedēļa vēsturē

2018. gada 20. jūlijs 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs “Ziņām” sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz jūliju pilnīgi citā laikmetā.

1848. gada 19. jūlijā Seneca Falls pilsētā (ASV, Ņujorkas štats) notika pasaules feminisma kustības attīstībai būtisks pasākums – vienas no ASV sieviešu kustības līderēm Elizabetes Kedijas Stentones un viņas līdzgaitnieces Lukrēcijas Mottes sasauktā daiļā dzimuma pārstāvju konference “viņu problēmu un sociālo, pilsonisko un reliģisko tiesību apspriešanai”. Vienbalsīgi tika pieņemtas pēc “Neatkarības deklarācijas” parauga veidotā “Jūtu deklarācija” un vienpadsmit rezolūcijas ar prasībām, kas skāra sieviešu tiesību realizāciju. E.K.Stentones ierosināto divpadsmito rezolūciju par nepieciešamību piešķirt sievietēm ar vīriešiem vienlīdzīgas vēlēšanu tiesības, noraidīja kā absolūti neiedomājamu. Vēl vairāk – šis līderes ierosinājums no feminisma kustības atbaidīja daudzas kustības piekritējas.

1944. gada 20. jūlijs. Reāli domājošiem vācu armijas augstāko rangu virsniekiem jau bija skaidrs, ka Vācija karā neuzvarēs, ka Hitlers kategoriski atteiksies sākt sarunas ar Vācijas pretiniekiem un arī tie nepiekritīs sarunām ar viņu. Atlika viens ceļš uz miera sarunām – Hitlera fiziska iznīcināšana.
Vairāki atentāti neizdevās (Hitlers uzskatīja, ka viņu sargā liktenis), taču šoreiz ietekmīgā sazvērnieku grupa, liekas, visu bija izplānojusi līdz pēdējam sīkumam. Uz 20. jūlija apspriedi bija uzaicināts viens no grupas dalībniekiem ģenerālštāba pulkvedis Klauss Šenks grāfs fon Štauffenbergs – tāda izdevība diezin vai vēl kādreiz varētu rasties.
Ieradies apspriedē, Štauffenbergs divu soļu attāluma no Hitlera uz grīdas atstāja portfeli ar bumbu ar iedarbinātu detonatora mehānismu un atvainojies izgāja no telpas. Hitleru glāba nejaušība – portfelis traucēja vienam no ģenerāļiem, un viņš to pabīdīja zem masīvā galda aiz biezās plāksnes, kas kalpoja par galda kāju. Eksplozijas brīdī Hitlers bez tam vēl bija pārliecies galdam pie kartes. Sprādzienā telpa tika pilnīgi izpostīta, gāja bojā četri apspriedes dalībnieki, daudzi tika ievainoti, bet Hitleram cieta vienīgi viņa bikses – zemāk par ceļgaliem sprādziena vilnis tās bija saplosījis.
Sazvērniekus arestēja un tiesāja – praktiski visiem piesprieda nāves sodu. Pulkvedi Štauffenbergu nošāva bez tiesas jau 20. jūlija pusnaktī.

1946. gada 21. jūlijā Antverpenē atvēra Rubensa namu – muzeju slavenajam māksliniekam, kurš no 1578. līdz 1640. gadam (izņemot astoņu gadu stažēšanos Itālijā) dzīvoja, mācījās un radīja Flandrijas galvenajā pilsētā. Māju viņš nopirka 1610. gadā un pārbūvēja pēc paša projekta, atbrīvojot vietu lielai (10X8 m) studijai, bet dažādu iemeslu dēļ mājā sāka dzīvot tikai pēc sešiem gadiem. Tieši šeit, vienā no pilsētas daiļākajiem namiem, tika radītas gandrīz visas slavenās milzīgās Rubensa gleznas, kuras, starp citu, bieži vien gleznoja viņa skolnieki, pats meistars tikai iezīmēja plānu un izdarīja pēdējo slīpējumu. Pie Antverpenes diženā pilsoņa bieži ciemojās to gadu radošā un intelektuālā elite – mākslinieki, mūziķi, zinātnieki, diplomāti, izglītoti augstmaņi.

1934. gada 22. jūlijā pie kāda no Čikāgas kinoteātriem dežūrē trīs ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) aģenti. Viņi gaida FIB par “sabiedrības ienaidnieku Nr. 1” pasludināto gangsteri Džonu Dilindžeru. Seanss beidzas, aģenti publikas pūlī tiešām pamana savu mērķi. Viņi tam uzsauc un aicina padoties, Dilindžers izrauj ieroci un cenšas paslēpties pūlī. Aģenti atklāj uguni, trīs lodes gangsteri ievaino, ceturtais trāpījums sejā ir nāvējošs. Pēc citas (laikam gan – ticamākas versijas) aģenti uguni atklāja bez kāda brīdinājuma.
Džons Herberts Dilindžers bija nogalinājis vairākus policistus, aplaupījis aptuveni 20 bankas, divas reizes veiksmīgi izbēdzis no cietuma. Leģenda stāsta, ka viņš, līdzīgi kā Robins Huds, aplaupījis ietekmīgos un bagātos, atdarot par vienkāršo ļaužu aizskaršanu. Par viņa galvu izsolīja milzīgu summu – 20000 dolāru. FIB šefs Edgars Hūvers ļoti vēlējās gangstera nāvi, viņa „medībās” nogalināja virkni līdzīgu cilvēku. Paralēli bailēm no noziedznieka radās arī viņa pielūgsmes kults, kas nav norimis arī mūsu dienās – gangstera bēres apmeklēja 30 tūkstoši cilvēku, viņa kapakmeni regulāri jāatjauno, cilvēki to sadauza suvenīros. Holivuda par populāro gangsteri uzņēmusi vairākas filmas, kuras galveno lomu spēlēja tādas zvaigznes kā Martīns Šīns un Džonijs Deps.
1724. gada 23. jūlijā pēc nopludinātās informācijas Londonas policijai izdevās notvert un iesēdināt aiz restēm 22 gadus veco Džeku Šepardu – reti veiksmīgu zagli un laupītāju. Pateicoties saviem “varoņdarbiem” un jo sevišķi sensacionālām bēgšanām no cietumiem, viņš bija kļuvis par vienkāršajā tautā populāru dzejolīšu, dziesmiņu, lugu un burlesku varoni. Arī šoreiz Džeks cietumā neciemojās pārāk ilgi. 1724. gadā no aprīļa līdz novembrim Šepardu arestēja četras reizes, bet katru reizi viņš no cietuma neizprotamā kārtā pamanījās izbēgt, atbrīvojoties no važām, izspraucoties cauri restēm un veicot citas prātam neaptveramas darbības. Pēc ceturtā aresta viņa ķēdi piekala pie kameras grīdas, bet slaveno cirka mākslinieku priekštecis atkal izbēga un bez kavēšanās ķērās pie ierastajām nodarbēm. Pēc dzērumā izraisīta kautiņa viņu notvēra piekto reizi un novembrī pakāra. Vērot nāves soda izpildi bija ieradušies 200 tūkstoši cilvēku.
1978. gada 25. jūlijā Mančestrā (Lielbritānijā) dzima pasaulē pirmais mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtais bērns. 2,61 kg smagā Luīze Brauna pasaulē nāca ar ķeizargriezienu Oldhemas pilsētas slimnīcā. Bērnam nekādas problēmas netika konstatētas, arī mātei, 29 gadus vecajai Leslijai Braunai, nekas nekaitēja. Mātes olšūnu ārsti laboratorijā apaugļoja ar viņas vīra spermu un pēc tam ievietoja dzemdē – šāda ginekologa Patrika Stepko un psihologa Roberta Edvardsa izstrādātā metode bija nepieciešama, jo pacientei bija traucēta olvadu darbība. Romas katoļu baznīca šo eksperimentu nosodīja, bet, kad Luīze svinēja savu pilngadību, visā pasaulē jau apmēram 300 tūkstoši sieviešu bija palikušas stāvoklī šādā ceļā. Arī Luīzes jaunākā māsa Natālija bija šādi nākusi pasaulē un turklāt bija kļuvusi par pirmo «mēģenes sievieti», kas dzemdējusi mazuli – tas tika ieņemts dabiskā veidā un pasaulē nāca 1999. gadā. Leslija Brauna, pateicoties drosmīgajiem ārstiem, ne tikai tika pie mazuļa, bet arī nopelnīja krietnu naudu – kāds laikraksts par tiesībām publicēt viņas stāstu samaksāja 300 tūkstošus mārciņu.

1911. gada 24. jūlijā indiāņu zēns par 50 centiem parādīja Jēlas universitātes profesoram Hairemam Bingemam ceļu uz spāņu iekarotāju neatrasto, mūža mežā ieaugušo seno inku pilsētu Maču Pikču.
XVI gadsimtā spāņu konkistadori sagrāba un izlaupīja inku impēriju, kura pletās tagadējo Peru, Bolīvijas un Brazīlijas teritorijās. Iekarotāji iznīcināja inku pilsētas un tempļus, un līdz 1911. gadam neviens nezināja, kādi izskatījās mitekļi un svētvietas lielākajā pirmskolumba Amerikas valstī. Spāņi uzskatīja, ka ir iekarojuši visas inku pilsētas. bet Urabambas upes ielejā bija saglabājusies iedzīvotāju pamesta svētā pilsēta.
Par to, kas inkiem bija Maču Pikču, ir visdažādākās versijas. Romantiskākā – te ir bijusi impērijas valdnieka rezidence. Tempļa drupās saglabājusies galvenā svētlieta Intivatana – akmens, kas pildīja Saules pulksteņa lomu. Tādus spāņi visā valstī iznīcināja kā pagāniskus altārus.

+ 3

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas