Veselībai - dabas dziedinošais spēks

2018. gada 24. jūlijs 00:00

3273

Lejasciema pagasta “Pincikājas” pašā Sudala ezera krastā ir kā mazs paradīzes stūrītis. Tādu iespaidu uzbur skaistā ainava un sakoptā vide – gribas novilkt sandales un kailām kājām doties pa zaļo zāles paklāju līdz ūdens spogulim, sēsties laivā, lai irtos pa saules pielieto un mirdzošo ezera spoguli. Šķiet, te ir viss, ko var vēlēties atpūtai ne tikai miesai, bet arī garam.

Pagasta goda uzņēmums attīstās
Atpūtas un veselības kompleksu Šķenderu ģimene ir veidojusi gadiem ilgi, bet tagad Valda atzīst – paveikts ir pat vairāk nekā tika sapņots. Protams, atzinība stimulē turpināt un pilnveidot atpūtas kompleksu. Blakus pirtij, kas uzcelta pirms 3 gadiem, šovasar tapusi jauna lapene. Tiek ierīkots volejbola laukums. Pirtī ir telpa viesībām un iespēja nakšņot 15 cilvēkiem. Galvenos celtniecības darbus veicis saimnieks Ivars Šķenders, viņam palīdz bērni Elīna un Edgars ar savām ģimenēm. Pirmo ieguldījumu pirts būvniecībai deva atbalsts “Altum” Starta programmā. Diemžēl divi projekti nav saņēmuši atbalsta finansējumu, tāpēc ieceres tiek turpinātas lēnāk pašu spēkiem. Paredzēts paplašināt bērnu rotaļu laukumu, iegādāties Sup dēļus un katamarānu. Iespējas nomāt laivu vairo 3 jaunas laivas, kurām tiek ierīkota ērta piestātne. “Ja tiktu apstiprināti projekti, tad attīstība pavirzītos straujāk, turklāt varētu uzbūvēt vēl arī atpūtas mājiņu. Ļoti vajadzīgs ir minitraktors apkārtnes appļaušanai, jo teritorija ir ļoti liela,” norāda V.Šķendere.
Kad pirms 12 gadiem Lejasciema pagasta centrā tika ierīkots skaistumkopšanas un veselības salons, kurā var baudīt ne tikai masāžu, bet arī gaismas terapiju un solāriju, gan vietējiem, gan tuvākas un tālākas apkārtnes iedzīvotājiem radās iespēja saņemt pakalpojumus, kādus ierasts piedāvāt novadu centros un lielākajās pilsētās, laukos tas ir kaut kas īpašs. Salons joprojām ir uzņēmējdarbības pamats, bet ir izveidota arī daudznozaru bioloģiskā zemnieku saimniecība “Ozoli 1”. Tā ir Lejasciema pagasta “Goda uzņēmums 2017”, kurā nodarbojas ar biškopību, upeņu audzēšanu, lauku tūrismu.

Masāža ļauj celties no slimības gultas
“Salons ar masāžām ir pamats, bet viss pārējais: pirts, naktsmītnes, telpu un laivu noma ir paralēli. Visi pakalpojumi ir saistīti ar cilvēkiem, un tas man patīk, lai gan nevar noliegt, ka masāža ir smags fizisks darbs. Piedāvāju ārstniecisko masāžu, bet kuru masāžas veidu – jumeiho, sporta vai klasisko – izvēlos, tas ir manā ziņā. Izmantoju tos paņēmienus, kuri ir vajadzīgi konkrētajam cilvēkam, paņemot no katra veida vajadzīgo, lai sasniegtu labāku rezultātu. Pamatā vienmēr ir ārstnieciskā jeb klasiskā masāža,” stāsta Valda. Viņa kā mediķe, kas savulaik beigusi Rīgas 1.medicīnas skolu un arī masāžas kursus, spēj novērtēt cilvēku ne tikai vizuāli, bet arī sajust veselības problēmas. Nereti masāžas kurss tiek veikts saskaņā ar ārsta nosūtījumu. V.Šķendere norāda, ka profilaktisks masāžas kurss vismaz divas reizes gadā būtu vajadzīgs katram. Viņai ir savs klientu loks, kam masāžas tiek veiktas regulāri, bet rodas arī arvien jauni klienti. “Vienlīdz daudz ir gan vietējie, gan no citurienes atbraukušie, pat no Rīgas un Cēsīm. Pieredze man ir. Agrāk cilvēki nāca uz profilaktiskām masāžām. Tagad vairāk nāk ar dažādām komplikācijām. Tas nozīmē, ka masēt ir grūtāk, turklāt vairāk ir jāzina,” salīdzina Valda. Viņa uzsver, ka masierim ir nepieciešama mediķa izglītība. “Ir jāsaprot un jājūt, ko un kāpēc masē. Ir jāzina, ko drīkst un ko nedrīkst masēt cilvēkam ar paaugstinātu asinsspiedienu vai noteiktu saslimšanu gadījumos. Piemēram, cik stipri var sākt masēt pēc insulta. Bez mediķa zināšanām to nevar,” skaidro V.Šķendere. Viņai ir gandarījums, ka izdevies palīdzēt gados veciem cilvēkiem pēc insulta. Dažam bija teikts, ka vairs nestaigās, tomēr pēc Valdas masāžu kursa tuvinieki saka viņai paldies, jo vecais cilvēks ir piecēlies no gultas un staigā.
“Vasarā parasti masāžas un citas procedūras salonā tiek veiktas rīta pusē, lai atliktu laiks citiem darbiem. Ir jāpaspēj gan nolasīt upenes, kas aug 5 hektāru platībā, gan medu sviest, gan ārstniecības augus savākt tējām, gan pirts slotiņas sasiet,” atzīst Valda. Protams, viņai tāpat kā katram gribētos paņemt atvaļinājumu vasarā, bet nesanāk. Enerģiju atgūt ļauj peldes ezerā – rītos, vakaros un dienā.

Īpašs bonuss – masāža pirtī
Sākumā neliela pirts bija tikai ģimenes vajadzībām. Kad uzcēla jaunu, Valda nolēma – vajadzīgas pirtnieces zināšanas un prasmes, tāpēc Pirts skolā Valda ieguva profesionālas pirtnieces sertifikātu. Kas ir svarīgākais pirtī? “Ir jāgrib iet pirtī! Un ir jāpatīk tas, ko dari! Piedāvāju, ko var gūt pirtī, un tad var izvēlēties. Parasti grib baudīt pilnu programmu,” secina Valda. Viņai kā katram pirtniekam ir savs rokraksts. “Pincikājās” pirts pakalpojumu kompleksā ir iekļauta masāža, kas tiek veikta pēc pirts procedūrām. Tā ir kā īpašs bonuss. Protams, pirtī izmanto gan augu skrubjus, gan pindas (lina drāniņā sasietus augus), gan dažnedažādas slotiņas, visu, ko māte daba piedāvā. Valdai sevišķi patīk pērt ar ozola un liepas slotiņām. Turpretim samuraju rīkstes viņa pirtī gandrīz neizmanto, jo izjūt tās kā nevajadzīgas. “Mani tās neuzrunā. Turklāt masāžai vislabākais instruments ir rokas. Neaizraujos arī ar masāžas eļļām, kuras var iegādāties, jo to sastāvā ir ķīmiskas vielas. Lai nerastos alerģija, eļļas masāžai gatavoju pati. Izmantoju vīnogu kauliņu eļļu, ar ko pārleju augus. Katram cilvēkam izvēlos piemērotāko – kliņģerīšu vai citu ziedu uzlējumu,” skaidro Valda.
Viņa atzīst, ka vasarā pirtī iet vēlas mazāk, bet vairāk ir tūristu, kas izvēlas pārnakšņot tik skaistā vietā pie ezera. No terases var baudīt fantastisku skatu uz ezeru vai doties makšķerēt. Iecienīts ir kubuls, kurā plunčāties, sevišķi tas patīk bērniem un tiem, kuri nevēlas doties ezerā pat siltā laikā.

Upenes - arī putniem un meža zvēriem
Var tikai brīnīties, pa kuru laiku Valda vēl paspēj lasīt upenes plašajā laukā. Gan jau atrodas arī kāds palīgs, tomēr dienā, kad ciemojāmies “Pincikājās”, tajā nevienu neredzēja, lai gan “Facebook.lv” ir aicinājums to darīt. “Lielākās raizes rada ogu lasītāju trūkums, jo par mellenēm no meža ogotāji var vairāk nopelnīt. Par pārdoto upeņu kilogramu varu saņemt 80 centus, tāpēc, protams, lasītājam par to nevaru maksāt 2 eiro. Diemžēl ar rokām visas upenes nolasīt nevaram. Daļa paliek putniem un meža zvēriem,” atzīst Valda. Upeņu novākšanai nevar izmantot arī ogu kombainu, jo krūmu joslas ir 3 metru attālumā, bet kombainam nepieciešams 4 metru attālums.
Kādreiz upenes tika vestas uz Rīgas nakts tirgu, bet tagad tās tiek pārdotas uzņēmējam, kurš zina, kā izmantot ogas.
Šobrīd saimniecībā ir 11 bišu saimes, jo viena nepārcieta ziemu. Medus noder gan pirts procedūrām, gan ģimenes vajadzībām. “Esam lieli medus ēdāji, tieši tāpēc sāku nodarboties ar biškopību. Pirkt medu iznāk dārgi, bet pirtī to vajag daudz. Pavasara pusē medus bija vairāk, jo viss ziedēja reizē. Tomēr medus pietiks. Manuprāt, pagājušais lietainais gads medus vācējām bija vairāk nelabvēlīgs,” atzīst V.Šķendere. Tagad viņa viena tiek galā ar bitēm, jo vīrs ir darbā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Veselībai - dabas dziedinošais spēks

Kategorijas