Ko mainīt, lai iesaistītu sabiedrību?

2018. gada 24. jūlijs 00:00

788

Gulbenes novada attīstības programma 2018.-2024.gadam tiek virzīta apstiprināšanai 26.jūlija novada domes sēdē.
Tomēr saistībā ar šo dokumentu ir aktualizēta nopietna problēma – sabiedrība kūtri iesaistās pašvaldības dokumentu publiskajā apspriešanā. Satraukumu par to pauž novada deputāts Anatolijs Savickis. Viņš par to uzsāka diskusiju pagājušajā nedēļā tautsaimniecības komitejas sēdē.
“Kas ir jāmaina, lai iesaistītu sabiedrību?” vaicāja A.Savickis un piebilda – pašvaldības administrācijas darbinieki brauc ārzemju komandējumos, lai gūtu pieredzi tieši šādā jautājumā. Tāpēc vietā esot jautāt, kā zināšanas tiek pielietotas praksē. “Cik mums šie braucieni izmaksā un kāda ir atgriezeniskā saite?” vaicāja A.Savickis.

Sabiedrība ir dažāda un prasa pieeju
Novada pašvaldības teritorijas plānotāja Dace Kurša sacīja, ka pati pirms kāda laika ir piedalījusies šādā pieredzes apmaiņas braucienā Itālijā. Tieši pēc tam novadā izsludināts konkurss, mudinot skolēnus nākt klajā ar savām idejām par savas dzīvesvietas – pilsētas vai pagasta – plānojumu. Atsaucies tikai viens cilvēks. “Ir domāts par informācijas izplatīšanu publiskajās telpās – veikalos, sabiedriskajās iestādēs. Pagājušogad tika organizētas aptaujas, ejot pa iestādēm, nesot līdzi veidlapas,” sacīja D.Kurša. Pieredze esot un galvenā atziņa – visiem jāmācās. Arī sabiedrībai. Iedzīvotājiem ir jāatgūst uzticēšanās, ka pašvaldības darbinieki uzklausīs, nevis par mani pasmiesies, ka palīdzēs atrisināt problēmu – pauda deputāte Ilze Mezīte. D.Kurša izteica cerību, ka palīdzības rīks sadarbībai ar sabiedrību kļūs mobilā aplikācija “www.mobio.lv”. Bet I.Mezīte iebilda, ka vairums novada iedzīvotāju nelieto modernās informācijas tehnoloģijas. Viņiem ir vajadzīga cita pieeja. Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs teica: “Pilnīgi piekrītu. Jāatceras, no kādas sabiedrības esam nākuši, kas ir mūsu domāšanā, kādi šabloni mums ir izveidojušies. Cik mēs agrāk esam bijuši spējīgi un varoši lemt par jautājumiem? Iedzīvotājiem nav pieredzes, kā viņi var iesaistīties procesos. Ka būs tā saikne, viņiem ticības nav. Mums ar saviem labajiem darbiem, labo gribu, labo attieksmi ir tas jāpanāk. Tik viegli un ātri tas nebūs!”

Akcentē sistēmiskuma nozīmi, Rankā
“Kaut kas tiek darīts, bet ļoti lēnām,” secināja A.Savickis. D.Kurša piebilda, ka ir braukts arī uz pagastiem un iedzīvotāji saukti uz apspriešanām, taču arī šādos pasākumos lielākoties atsaucība bijusi zema. Organizētas iedzīvotāju sanāksmes gan pusdienlaikā, gan pēc darba. “Nevar teikt, ka atsaucības nebija vispār,” saka D.Kurša.
“Deputātiem arī būtu jārāda priekšzīme un jāiesaistās. Visiem 17!” teica deputāte Guna Pūcīte. “Ieradumu maiņa nekad nenotiek ātri,” uzsvēra novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja vietniece Anita Birzniece. Viņasprāt, “ir stāsts par ieradumiem, nevis par neuzticību”. A.Birzniece arī uzsvēra, ka lielākoties visi pieredzes apmaiņas projekti ir tādi, kuros vietējā pašvaldība nav maksājusi ne eiro. Visiem šiem projektiem finansējums tiek piesaistīts no malas. A.Birzniece arī sacīja, ka pašvaldībā tiek meklētas un izmantotas pilsoniskās līdzdalības metodes. Viņa pieminēja jaunatnes projektus “Kafija ar politiķiem”, “Saldējums ar lielajiem”, “Ideju laboratorija”. A.Birzniece akcentēja sistēmiskuma nozīmi. Kā pozitīvu piemēru viņa pieminēja sabiedrības sapulču regulāro organizēšanu Rankas pagastā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ko mainīt, lai iesaistītu sabiedrību?

Kategorijas