Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pieminam akadēmiķi, profesoru, mūsu novadnieku Jāni Kungu

Pieminam akadēmiķi, profesoru, mūsu novadnieku Jāni Kungu

Jānis Kungs bija diža personība, kas, neskatoties uz nežēlīgo izsūtījumu Sibīrijas plašumos, ieguva augstāko izglītību un kļuva par Nopelniem bagāto enerģētiķi, divu akadēmiju korespondētājlocekli, 8 mācību grāmatu autoru, ievērojamu mācību spēku Krasnojarskas universitātē, Enerģētikas katedras vadītāju, Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības īsteno locekli Ņujorkā. Šis zēns, kurš tika izsūtīts kopā ar savu māti, Lizuma skolas skolotāju Annu Kungu, pasi saņēma tikai 1965.gadā. Līdz tam cilvēks, kuram nebija nekādu tiesību.
Viņam bija arī mākslinieka un literāta dotības. Skolas laikā sapņoja kļūt par mākslinieku, bet 1945.gada 25.martā klasē ģeogrāfijas stundā ienāca pagasta milicis Petrovs un pagasta komjaunatnes sekretārs Glavans un aizveda uz Lizuma staciju. Par to laiku Jānis atceras: “Sniegs jau gandrīz viss nokusis, tikai ceļi vēl turas cieti sabraukti. Vakar ieskrējusi kaimiņiene stāstīja, ka Lizumā sabraukuši krievu zaldāti un stacijā stāvot ešelons ar preču vagoniem. Saku mammai, ka steigšus jābrauc uz Piebalgu, pie mātes brāļa Pēteronkuļa, valsts mežsarga, kura māja atrodas Lielmeža malā, tālu no apdzīvotām vietām, kur reti iegriežas sveši cilvēki. Mežs vienmēr un visos laikos ir bijis vieta, kur tauta meklējusi glābiņu no visādiem sirotājiem. “Ko tu,” tā teic māte, “as tak nevaru, man šodien kontroldarbs piektajai klasei matemātikā, man jābūt skolā.”  Likteņa zvans nosit pirmo reizi. Ejam mierīgi no sava “Zīļu” kalna uz skolu – mūsu gaismas pili baronu Volfu pilī.”
Izsūtījumā viņi nonāk Tomskas apgabalā. “Mātei bija jāparaksta  čekista paziņojums, ka esam izsūtīti uz mūžīgiem laikiem un bēgšanas gadījumā mūs notiesās uz 25  gadiem lēģeros. Tūliņ bija jāparaksta lūgums kolhoza sapulcei par mūsu uzņemšanu kolhozā. Vienā mirklī esam atgriezušies astoņpadsmitajā gadsimtenī un kļuvuši par kolhozu sistēmas dzimtcilvēkiem. Pases mums atņem, līdz ar to esam pārvērtušies vergos,” tā raksta Jānis Kungs.
Vēlāk viņš strādā trestā “Tomstroj”. Sākas mācības pamatskolā 7.klasē un turpinās vidusskolā. Institūtā visus eksāmenus viņš nokārto uz “pieci”. Parastos apstākļos liktos, ka tas nav nekas īpašs, bet izsūtītajam tas ir īsts brīnums. Arī vēlākajos gados katrs panākums jāizcīna ar grūtu darbu un neatlaidību, saglabājot cilvēka cieņu, pārvarot varas pretestību. Vecāki atgriežas Latvijā, bet jaunais zinātnieks ir jau apprecējies un sācis interesantu zinātnisko darbu.Kā pats profesors saka: “Biju valsts ienaidnieks, kļuvu valsts pilnvarnieks.”
Par to, ka Latvija joprojām ir viņa sirdī, liecina skaistās vēstules uz dzimteni: Ausmai Dimantei, Zvaigznīšu Vilim, Arnoldam Blāķim, žurnālistam un skolasbiedram Mintautam Ģeibākam, profesorei Elzai Preimatei, rakstniekam Jānim Liepiņam, skolotājiem Ķerzumiem un vēl... Katra vēstule sākas ar zīmējumu. Ar mīlestību profesors atceras savu pirmo skolu un klasesbiedrus. Skolas salidojumā viņš rakstīja: “Sveicieni jums visiem no mazā puikas Kungu Janča pelēkos svārkos, sveicieni manai pirmajai skolai – baltajai Gaismas pilij un viņas skolotājiem. Gaišu nākotni manai sapņu zemei, manam dzimtajam Lizumam.”.Jānis Kungs bija arī Sibīrijas latviešu dzīves organizētājs, piedalījās Latviešu Biedrības izveidē Krasnojarskā un vēlāk tās vadīšanā.
Savās atmiņās  Jānis Kungs saka: “Beigās jāatbild uz pašu galveno jautājumu, kāpēc neesmu atgriezies Dzimtenē, kuru esmu visu dzīvi mīlējis un turpinu mīlēt. Kāds vīrs, kas izgājis tādu pašu dzīves ceļu, kā es,  ieteica: “ Pagaidām viss te ir tāds pat, kā jūsu Krasnojarskā. Nesteidzieties raut savas saknes Krievijā, kur jūs tik ļoti ciena. Pie Maskavas priekšniekiem jūs ejiet bez pieteikuma, Vissavienības Izstādē esiet jau piecas reizes godalgots, visa krūts medaļās, esiet apbalvots ar valsts apbalvojumu, kā redzu no jūsu medaļas esiet “Ņopelniem  bagātais”. Redzot visu to, kas notiek Dzimtenē, nolēmu pagaidām palikt Krievijā kā “Sibīrijas pilsonis”. Tomēr par sevi viņš vienmēr sacīja: “Visos laikos Kungs un visos laikos Jānis.”
Tagad Jāņa Kunga mūžs ir noslēdzies, 2018. gada 23.maijā Krasnojarskā. Bet mēs, Lizuma muzejnieki un līdzgaitnieki, 29.jūlijā plkst.12.00 Velēnas kapos kapusvētku dienā aicinām uz piemiņas brīdi, kas veltīts profesoram Jānim Kungam viņa vecāku atdusas vietā.