Jāsaimnieko arī ūdenskrātuvēs

2018. gada 24. jūlijs 00:00

964

Pagājušajā nedēļā pie Līgo pagasta dīķa prāvs pulks vietējo iedzīvotāju diskutēja par makšķerēšanu kā interesantu vaļasprieku un dīķu apsaimniekošanu. Uz pasākumu bija uzaicināts arī dabas draugs un makšķernieks Māris Olte.

Izklausa padomus
Vietējie Līgo pagasta puiši Raivis Melberts un Kaspars Krūmiņš atzīst, ka bijuši pamatīgi pārsteigti, uzzinot, ka pagastā tiks rīkots šāda veida pasākums, kas domāts tieši makšķerniekiem. Viņi ne mirkli nešaubījušies, ka uz to ir jādodas kopā ar dēliem, kuriem viņi arī māca makšķerēt. Puiši atzīst, ka šis Līgo pagasta dīķis, pie kura notika pasākums, ir aizaudzis, bet otrs Līgo dīķis esot pavisam kritiskā stāvoklī, un tā viņiem kā makšķerniekiem ir sāpīga lieta, lai arī zivju dīķī ir pietiekami daudz.
Pasākuma organizētājs Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra darbinieks, ornitologs Elvijs Kantāns “Dzirkstelei” stāsta, ka uzaicinājis M.Olti, jo viņš spēj paskaidrot, kā būtu labāk apsaimniekot dīķi, kurš ir aizaudzis. Viens no variantiem esot ielaist, piemēram, amūrus, kas iztīrītu ūdenszāles, tāpat iespēju robežās katrs makšķernieks atbrīvo savu makšķerēšanas vietu, kā arī M.Oltes ieteikums - dibināt biedrību, jo tad var piesaistīt finanšu līdzekļus. “Ja cilvēkiem ir gribēšana, tad viss var notikt,” uzskata E.Kantāns.

Viss pašu rokās
M.Olte, kurš pie Līgo pagasta dīķa ir pirmo reizi, “Dzirkstelei” uzsver, ka šeit ir skaista, kopta vieta, un ir cilvēki, kas grib kaut ko darīt, tikai tā kārtīgi nezina, ko un kā darīt. “Es centos stāstīt, kā var šādus skaistus dīķus savest kārtībā. Beigās jau vietējie sāka domāt arī par biedrības dibināšanu, jo biedrības vai makšķernieku organizācijas ir tās, kuras var kaut ko panākt dialogā ar valsti vai savu pašvaldību. Pašvaldība izskatās, ka nenovērtē savus resursus, kas tai ir. Sakopta ainava arī tā ir vērtība. Un šeit ir skaisti. Un zivis arī šajā dīķi ir. Par šo dīķi – tas ir super uztaisīts, bet ļoti aizaudzis. Vajag izpļaut tās vietas, kur makšķerēt, uzreiz radīsies citādāka sajūta. Viss balstās uz cilvēkiem,” secina M.Olte.

Ikdienā makšķerē savā tuvumā
Pasākuma laikā notika arī makšķerēšanas sacensības. Trijās stundās kopumā tika noķerti 12 asari un divi līdacēni. “Tas nav daudz. Apkārt staigā pērkons, līdz ar to nav tas labvēlīgākais laiks makšķerēšanai, kaut gan labvēlīgākais laiks makšķerēšanai ir tad, kad cilvēks vēlas makšķerēt. Tas ir jauki, ja gribas iet pie dabas un tur pavadīt laiku, un kaut kas jau ķeras vienmēr,” saka M.Olte. “Es izeju uz vietējo domāšanu. Nav jādodas pāri visai pasaule, lai noķertu nezin ko. Cilvēki brauc uz Skotiju lašos, vai uz siltajām zemēm. Protams, to arī var darīt, tas nav aizliegts, bet ikdienā man patīk makšķerēt savā tuvumā. Man patīk Kāla ezers, jo tas ir tikai 13 kilometrus no manām mājām. Patīk Alauksts, agrāk braucu uz Burtnieku, patīk mazās Vidzemes foreļupītes,” stāsta M.Olte, kurš gan vairāk sevi sauc par dabas pētnieku, jo patīk skatīties likumsakarības, pēc kurām attīstās daba un mēs kā sabiedrība arī.

Varētu nodot biedrībai apsaimniekošanā
“Dzirkstele” sazinājās arī ar Līgo pagasta pārvaldes vadītāju Uldi Doņuku, kuram ir iecere uzlabot dīķa stāvokli, bet runa ir par otru Līgo pagasta dīķi, kurš ir pavisam kritiskā stāvoklī. Viņš stāsta, ka Attīstības programmā ir paredzēti dīķa remontdarbi un labiekārtošana, un tam ir piešķirts finansējums no pašvaldības budžeta. Pašreiz top projektēšanas uzdevums, pēc tam notiks darbi. U.Doņuks vēlas, lai darbi notiek jau šogad. Viss atkarīgs no tā, cik ātri projektētājs paveiks savu darbu un tad varēs izsludināt iepirkumu. “Bet ir jāsagaida rudens, jo putni dīķī ir izligzdojis gulbis un tam ir četri mazuļi. Jāsagaida, kad aizlido. Ja tas būs iespējams, tad vēlā rudenī - oktobra vidū vai beigas - visu var paveikt. Vai tas ievilksies uz nākamo gadu, viss būs atkarīgs no situācijas. Scenārijs varētu būt šāds - sakārtoju infrastruktūru un nododu biedrībai apsaimniekošanā, protams, izstrādājot nosacījumus. Un tad biedrība uzņemas apsaimniekošanu. Gribētu, lai biedrībā ir vietēji un arī apkārtējo zemju īpašnieki, tas būtu tikai loģiski, kaut gan nevaru jau nevienu piespiest,” saka U.Doņuks.
Viņš piebilst, ka Līgo pagasta dīķi iecienījuši ne tikai vietējie makšķernieki, uz to brauca arī makšķernieki no Lubānas un Dzelzavas puses. “Zivju ir pietiekami daudz, tikai vajadzētu gan makšķerniekiem ievērot makšķerēšanas noteikumus un makšķerēt ar atbilstošiem makšķerēšanas rīkiem,” uzsver U.Doņuks.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jāsaimnieko arī ūdenskrātuvēs

Kategorijas