Dzīve - krāsaina kā varavīksne

2018. gada 27. jūlijs 00:00

1925

Trešajā paaudzē sertificēta astroloģe Guna Kārkliņa ir rīdziniece, bet viņas tēva dzimta ir no Lejasciema. Pirms divpadsmit gadiem Guna izdomāja, ka vēlas atrast vietu laukos, kur pamukt no neskaitāmiem darbiem un galvaspilsētas kņadas. Meklējot mājvietu, viņa apbraukāja pusi Latvijas, līdz atrada 1867.gadā celtu guļbūvi ar maizes krāsni Lejasciema pusē.
“Esmu nonākusi vietā, kur ir manas dzimtas saknes. Mana vecvectēva Kārļa Liepiņa ģimene dzīvoja Smiltenes – Gulbenes šosejas malā, kur ir autobusu pietura “Robežkalns” un pagrieziens uz Lejasciemu. Pagājušā gadsimta sākumā tur bija mūsu dzimtas mājas “Amši”, kuru diemžēl vairs nav. Arī tagad ir mājas ar tādu nosaukumu, bet tās ir citas. Sākoties 1. pasaules karam, Liepiņi devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Kad no turienes atgriezās, māja bija nodegusi, tāpēc apmetās Rīgā,” stāsta Guna. Astroloģe atklāj, ka viņas individuālajā astroloģiskajā kartē ir norāde, ka patīk būt pie dabas, izjust saikni ar savu dzimtu un senču saknēm, kādu laiku pavadīt vienatnē un sakārtot domas. G.Kārkliņai ir izdotas divas grāmatas, pirmā - “Klīnika” - ir daiļliteratūra, bet otrā “Izprast sevi, savu ceļu” ļauj viegli uztveramā veidā iepazīt astroloģiju. Iespējams, ka daudzi tās ir lasījuši, tāpēc mūsu sarunā to tematika sasaucas ar Gunas atziņām un secinājumiem.
- Kā pati atbildētu uz jautājumu: kas es esmu?
- Tas ir gluži dabiski, ka katram vismaz reizi rodas šāds jautājums. Astroloģija ir viens no veidiem, kā atrast atbildi. Es nedomāšu tik ilgi kā bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Ja dzejiski un tēlaini, esmu kā varavīksne kopā ar zibeņiem un negaisa mākoņiem (smejas). Katrā cilvēkā ir daudz krāsu, bet astroloģiskajā kartē ir temperamenta tipi, kas atbilst dabas stihijām. Manī savienojas uguns un ūdens - tātad esmu ļoti dažāda. Tas nozīmē, ka spēju būt gan tieša un nesaudzīga, ja vajag, gan toleranta pret atšķirīgiem viedokļiem, ja tos izsaka korekti un pamatoti. Tiesa, nekad ilgi ļaunu prātu neturu. Profesionālajā jomā man ir bijuši trīs posmi. Jaunībā Ādolfa Šapiro vadītajā Jaunatnes teātrī biju kostīmu pārzine un varu lepoties, ka esmu Karlsona (Veras Singajevskas) pēdējā ģērbēja. Tā bija radoša vide, kurā tikos ar izcilām personībām. Diendienā varēju redzēt, kā strādā režisori Pēteris Pētersons un Ādolfs Šapiro, kā arī aktieri - Dina Kuple, Velta Skurstene, Vera Singajevska, Uldis Pūcītis, Edgars Liepiņš. Tas bija superlaiks! Otrs lielais posms – aktīvā žurnālistika kā ekonomikas un politikas ziņu redaktorei. Esmu strādājusi gan dažādos nacionālajos medijos, gan ziņu aģentūrā LETA, turklāt varu atzīt, ka joprojām esmu ziņu cilvēks. Nevaru mierīgi gulēt, ja notiek kaut kas aktuāls. Gribas sekot līdzi, komentēt. Manuprāt, žurnālists un sevišķi ziņu redaktors nav profesija, bet ir dzīvesveids uz mūžu. Tomēr jāatzīst arī, ka tas ir darbs, kas ļoti izdedzina, tāpēc man gribējās kaut ko mainīt. Un tad nāca astroloģija.
- Vai grāmata “Klīnika” ir autobiogrāfiska?
- Šajā grāmatā ir stāstīts par aktrisi, par teātri un bohēmu, par ļoti plāno robežu, kas šķir ballēšanos no atkarības. Man pat tuvi draugi ir jautājuši, vai grāmata ir daļēji autobiogrāfiska. Es saku – nē. Tiesa, iedvesmu grāmatai deva laiks, kad strādāju teātrī. Droši vien tajā ir kādi momenti no piedzīvotā, jo esmu rakstījusi caur savu prizmu. Tomēr nekādā gadījumā nevar vilkt paralēles ar manu dzīvi. Runājot par trauslo robežu, nenoliedzu, ka esmu bijusi tai tuvu. Teātra laiks un sākumā arī mediju laiks, kad apkārt bija daudz jautru draugu, ballītes un tusiņi, vienā brīdī lika jautāt – vai tik bohēmas nav par daudz? Es šo jautājumu atrisināju veiksmīgi, un mana pieredze ir palīdzējusi citiem ar nosacījumu, ja cilvēks pats ir vēlējies nepārkāpt trauslo robežu.
- Esat atzinusi – ja būtu iepriekš zinājusi savu astroloģisko karti, būtu rīkojusies citādi.
- Nekādā gadījumā! Tas ir no tēlainā grāmatas ievada, kam nav nekāda sakara ar manu dzīvi. Es neko fundamentāli nemainītu. Jā, esmu kļūdījusies un dabūjusi punus, reizēm ir bijis pavisam traki un raibi, bet savu ceļu es nemainītu. Arī privātajā dzīvē ir gājis visādi, bijuši gan skaisti, gan rūgti brīži, bet tie visi ir mani. Esmu šķīrusies no vīra, bet man ir trīs burvīgi jau pieauguši bērni. Atskatoties varu secināt, ka neko citādi nebūtu darījusi. Jaunākajam dēlam ir 25 gadi, meitām - 28 un 30 gadi. Vecākā meita Kristiāna ir mākslas zinātniece, gadu bija ASV kā jaunā speciāliste Sanfrancisko mākslas galerijā. Vidējā meita Karīna ir sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste, tagad mācās Austrālijā biznesu. Dēls Kristaps strādā poligrāfijā - uzņēmumā “Gandrs” ir projektu vadītājs. Tagad man galvenās rūpes ir par mammu, tēvs aizgāja tajā saulē pirms trīs gadiem. Draugi brīnās, kā es visu paspēju – nodrošināt žurnāla “Praktiskā Astroloģija” izdošanu, pieņemt klientus savā astroloģijas konsultāciju firmā un uzņemties visas mājas saimnieciskās rūpes. Skaidroju, ka man planēta Urāns ir dzimšanas valdnieks, tāpēc varu skriet, skriet, skriet...
- Vai ir prieks par “savu bērnu” - žurnālu “Praktiskā Psiholoģija”?
- Kad mani “Mediju nams” aicināja veidot astroloģijas žurnālu, Latvijā tāda nebija. Arī tagad nav cita, lai gan šī tēma parādās vairākos žurnālos. Interesanti, ka manā galvā jau iepriekš bija radusies ideja par šādu žurnālu. Biju pat sagatavojusi biznesa plānu! Tomēr uzdrošināties izdot jaunu žurnālu pašai, ņemot kredītu bankā, ir risks. Turpretim lielai izdevniecībai tas nav sarežģīti. Protams, biju gatava slēgt sadarbības līgumu ar izdevniecību “Mediju nams”. Esmu šī izdevuma satura redaktore un menedžēju radošos procesus. Noteikti priecājos par žurnālu, kuram pērn svinējām piecu gadu jubileju. Ir izveidojies pastāvīgu lasītāju loks. Vismaz reizi gadā ar lasītājiem braucam ekskursijā. Pirms pāris gadiem bijām Gulbenē, kur mūs uzņēma Kāzu muzejs un vizinājāmies ar bānīti.
- Ticat liktenim jeb nolemtībai?
- Es gan ticu, gan neticu. Ticu, ka var rasties apstākļi, kas nav no mums atkarīgi. Tomēr tālākas darbības vai izvēles nosakām mēs paši. Turklāt jebkurā situācijā ir vairāki ceļi, pa kuriem var doties. Ja, piemēram, ir radušās problēmas darbā, to var uzskatīt par likteņa pārbaudījumu. Astrologs cilvēka personiskajā kartē var redzēt arī labas kombinācijas, kas norāda, ka var meklēt citu darbu. Bet varbūt var doties pie priekšnieka un runāt par radušos situāciju, lai to mainītu. Tāpat iespējams atteikties no algota darba, uzsākot savu biznesu, vai arī kļūt par bezdarbnieku un mēģināt pārprofilēties. Ja kaut kas neapmierina, tad ej un rīkojies vai arī nogaidi.
- Kādā jūsu žurnālā bija uzdots jautājums: kam nesīs miljonus Latvijai čika laikā kaltie pirmie eiro?
- Manuprāt, tas nav iemesls, kura dēļ daudziem nav naudas, bet kāds tiek pie miljoniem. Čika laika ietekme būtu jāskatās ilgākā laika posmā, tāpēc tas nav tuvāko gadu jautājums. Varbūt vēl pēc 10 vai 20 gadiem varam vērtēt, kā eiro ietekmē valsts ekonomiku. Ir nauda vai nav - tas ir individuāli, jo kādam ir maz un kādam ir daudz. Man par finanšu situāciju valstī ir skarbs viedoklis. Tomēr neesmu ekonomiste, tāpēc neņemos analizēt situāciju. Tagad ir populāri teikt, ka viss ir slikti. Dažs oponē, ka Latvija ir lielo iespēju zeme. Un arī tā ir taisnība!
- Vai eksistē mesija, kas mainīs Latviju?
- Mesija no senebreju valodas nozīmē – svaidītājs, cilvēks, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku. Nu nebūs mums tāda glābēja! Ko paši varam, tas ir jādara.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīve - krāsaina kā varavīksne

Kategorijas