Kūdras ieguvēji ievēro piesardzību

2018. gada 27. jūlijs 00:00

Milzīgā meža un kūdras ugunsgrēka dzēšanai Talsu novada Valdgalē, kas turpinās jau ilgāk par nedēļu, ar īpašām izjūtām un izpratni seko Gulbenes novada purvu kūdras izstrādē nodarbinātie. Viņi atzīst, ka īpaši frēzkūdras ieguve ir saistīta ar risku.

Cenšas novērst aizdegšanās riskus
Litenes pagasta Salenieku purvā gabalkūdru un frēzkūdru izstrādā SIA “BalviFlora”. Uzņēmuma valdes loceklis Ivars Zaharāns saka, ka šajā procesā ugunsbīstamība pastāv vienmēr, tāpēc tiek ievērota maksimāla piesardzība. “Pašlaik situācija ir labāka. Sarežģītāka tā bija līdz Jāņiem, jo tad bija sausums un arī liels vējš. Karstums, kāds valda tagad, nav tik biedējošs, turklāt Litenē purvs ir salīdzinoši mazs (100 hektāri), tāpēc tam var vienkāršāk piekļūt ar ugunsdzēšamo tehniku, lai apturētu un apdzēstu liesmas. Purvā, kas aizņem 1000 hektārus, ir daudz grūtāk,” salīdzina I.Zaharāns. Viņš uzsver, ka tiek ievērota maksimāla piesardzība – katru vakaru tiek mazgāta kūdras ieguves tehnika. Darba laikā purvā atrodas cilvēks, kas pieskata un arī pēc darba beigām raugās, vai viss ir kārtībā. “Cenšamies nodrošināties, lai nepieļautu degšanu. Tomēr cilvēciskais faktors vienmēr pastāv. Ņemam vērā, ka cauri purvam ved pašvaldības ceļš. Tur iet gan ogotāji, gan citi. Aiztaisām vārtus, lai nebrauktu ar mašīnām, bet ar velosipēdiem tāpat brauc. Tas nozīmē, ka no mums neatkarīgu apstākļu dēļ var rasties ugunsbīstama situācija,” skaidro I.Zaharāns. Viņš norāda, ka regulāri purvā situāciju kontrolē gan ugunsdzēsēji, gan “Latvijas valsts mežu” darbinieki, kas pārbauda, vai ir sagatavots viss nepieciešamais dzēšanas darbiem, ja gadījumā izceltos ugunsgrēks. I.Zaharāns zina teikt, ka Valdgales purvā kūdras izstrāde ir nodrošināta ar mūsdienīgu ugunsdzēšamo tehniku, tomēr tas nav pasargājis no aizdegšanās. “Ja kaut sīka dzirkstele iekrīt frēzkūdrā, tad nekāda modernā tehnika vairs nelīdz. Viss ir atkarīgs no vēja virziena, uz kuru pusi tas dzen liesmas,” atzīst I.Zaharāns.
Ņemot vērā Valdgales ugunsnelaimi, SIA “BalviFlora” pastiprināta uzmanība tiek pievērsta profilakses pasākumiem, lai nekas tāds nevarētu notikt. “Kūdru katru gadu vāc sausā laikā, tāpēc problēmas var rasties vienmēr. Tas nozīmē, ka piesardzība un ugunsdrošība ir jāievēro vienmēr,” atzīst uzņēmuma valdes loceklis. Šajās karstajās dienās darbs purvā notiek rīta un vakara stundās, bet pa dienas vidu var atpūsties.

Frēzkūdras putekļi ātri aizdegas
Viens no Rankas Kaudžu purva, kas aizņem apmēram 65 hektārus, īpašniekiem Jānis Dūte uzsver, ka frēzkūdras ieguve šādā laikā ir ļoti bīstama. “Tajā dienā, kad izcēlās ugunsgrēks Valdgalē, bija stiprs vējš. Tas bija neglābjami, jo trīs centimetri frēzkūdras virskārtas tiek uzirdināti, uzfrēzēti un izžāvēti. Tas nozīmē, ka purvs ir pārklāts ar vairākus centimetrus biezu, absolūti sausu, irdenu kūdras masu. Tehnoloģija ir tāda, ka šādu kūdru kā ar putekļsūcēju iesūc savācējā. Šie darbi ir jāpārtrauc, ja vēja stiprums ir lielāks par 10 metriem sekundē. Acīmredzot Valdgalē tas netika ievērots, jo gribēja kūdru savākt,” spriež J.Dūte.
Viņš skaidro, ka frēzkūdras vākšanas procesā rodas milzum daudz kūdras putekļu, kuri klāj pilnīgi visu ar plānu kārtiņu. Kad putekļi sajaucas ar gaisu, nedod Dievs, ja tajā brīdi traktoram notiek īssavienojums, kāds, iespējams, radās Valdgalē, motors pārkarst vai dzirkstele rodas no izpūtēja. “Ja šie putekļi no tehnikas netiek nopūsti dienā vismaz divas reizes, tad mazākā dzirkstele var neizbēgami radīt aizdegšanos. Katra kūdras daļiņa, kas aizdegas, paliek vieglāka un ir kā maza oglīte, ko vējš nes uz priekšu. Turklāt tādu daļiņu ir daudz, tās nokrītot aizdedzina arvien jaunas citas. Tas nozīmē, ka viena kļūda – vēlme novākt kūdru stiprā vējā – rada milzu ugunsgrēku,” secina J.Dūte.
Viņš norāda, ka Kaudžu purvā tiek vākta grieztā kūdra, kas nerada tik bīstamu situāciju. Tomēr piesardzība nav lieka. “Protams, var gadīties, ka traktors aizbrauc un atstāj degošu laukumiņu. Par laimi, tas vienmēr tiek pamanīts un laikus apdzēsts,” saka J.Dūte. Viņš atceras, ka pirms trim vai četriem gadiem palīgā tika izsaukti ugunsdzēsēji.

Vējainā laikā pārtrauc kūdras ieguvi
2002.gadā ugunsgrēks izcēlās Ušuru purvā, kur dega 400 hektāri no 1200 hektāru lielās platības. Kūdras izstrāde notiek vairāk nekā 100 hektāros. Viens no SIA “Ušuru kūdra” īpašniekiem Aivars Brūniņš uzsver, ka tas ir bīstami, ja aizdegas frēzkūdra. “Katrs ugunsgrēks ir drausmīga un postoša nelaime. Tāpēc labāk pārtraukt ražošanu, ja laika apstākļi ir tādi, ka rada bīstamu situāciju. It sevišķi, ja ir liels vējš sausā laikā,” norāda A.Brūniņš. Viņš atzīst, ka nesen bijusi diena, kad darbi Ušuru purvā tika pārtraukti. “Jātur īkšķis, lai Valdgalē izdodas ātrāk apdzēst mežu un purvu,” saka A.Brūniņš.
Lai arī ugunsgrēks, protams, nevienam nerada prieku, J.Dūte atzīst, ka purva degšana ir normāls process. To apliecina kūdras slāņi, kuri izstrādes procesā ir labi redzami. “Kad rokam kūdru, redzam, ka iegulās apmēram 55 centimetri ir melna kūdra. Tas liecina, ka kūdra ir degusi ne pa jokam, bet pēc tam ir nodzēsta vai nodzisusi. Tomēr ilgstošā laika periodā viss atkal atjaunojas, sākas jauna dzīvība,” uzsver J.Dūte.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kūdras ieguvēji ievēro piesardzību

Kategorijas