Kuldīga: senās Goldingenas vilinājums

2018. gada 28. jūlijs 11:16

1289

Ne vienmēr ir laiks doties tālākos ceļojumos un ekskursijās, taču atpūsties gribas arī tad, ja atvaļinājums nav tuvāko nedēļu plānā. Tad vienmēr ir vērts izdomāt kādu netālu galamērķi, lai gūtu tikai izbraucienā ārpus mājas noķeramās brīvdienu sajūtas, bet nepatērētu pārāk daudz laika. Mēs par šādu galamērķi izvēlējāmies, manuprāt, vienu no skaistākajām Latvijas pilsētām – Kuldīgu.

Tilts un rumba
Meklējot naktsmītnes Kuldīgā, secinām, ka piedāvājums ir ļoti plašs. Izbrauciena galamērķu idejās figurēja arī Ventspils, bet Kuldīga piejūras pilsētai izgrieza pogas tieši ar naktsmītņu piedāvājumu. Grūti pateikt, vai to tur ir vairāk, bet vismaz brīvas mums nepieciešamajos datumos Kuldīgā bija krietni plašākā izvēlē. Turklāt daudzas ir apmeklētāju augsti novērtētas, viesnīcu rezervāciju vietnē booking.com piešķirot tām deviņus un vairāk punktus.

Mums bija nepieciešama naktsmītne, kas piemērota ģimenei – četriem ceļotājiem un sunim. Arī šīm prasībām Kuldīgā atbilda daudzas. Izvēlējāmies dzīvoklīti senā namā pašā centrā un nevīlāmies.

Pareiza bija arī izvēle palikt pa nakti šajā pilsētā, jo tieši vakarā pastaiga pa senatnīgajām ieliņām likās īpaši jauka. Pirmkārt, jau vakarā ielās ir krietni vien mazāk cilvēku. Otrkārt, var daudz laiskāk izbaudīt pastaigu, ja nav apziņa, ka tūliņ jākāpj mašīnā un jādodas tālāk. Tādai salīdzinoši nelielai pilsētai Kuldīgā ir arī gana daudz kafejnīcu, krodziņu un restorānu, kuros mierīgi izbaudīt vakaru. Ir pat “opcija” malkot vīnu vai kafiju, raugoties uz Ventas rumbu, – pavisam ekskluzīvi.

Laikam katram latvietim Kuldīga asociējas ar sarkano pilsētas tiltu un Ventas rumbu. Nav jau arī brīnums, jo abi objekti ir īpaši ne tikai Latvijas mērogā.

Senais septiņu laidumu ķieģeļu mūra loka tilts uz laukakmeņu balstiem pār Ventu celts 1874. gadā un ir viens no garākajiem, savā laikā arī modernākajiem un greznākajiem šāda veida tiltiem Eiropā. Senajam ķieģeļu tiltam piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.

Tiltam ir septiņi ķieģeļu velvju laidumi. Pirmā pasaules kara laikā tika uzspridzināti divi laidumi, kas atrodas tuvāk Ventas labajam krastam. 1926. gadā tilta posmus atjaunoja ne vairs no ķieģeļiem, bet izmantojot dzelzsbetona konstrukcijas. 1958. gadā tilta akmens bruģi pārklāja ar asfaltu, bet 2005. gadā atjaunoja senatnīgo lukturu apgaismojumu un 2008. gadā rekonstruēja pašu tiltu.

Savukārt Ventas rumba ir unikāls dabas piemineklis Latvijā, kā arī platākais ūdenskritums Eiropā. Tā platums sasniedz 249 metrus. Vietām šeit strauji mainās upes dziļums – no 50 centimetriem līdz diviem metriem. Kuldīgas iedzīvotāji senatnē ūdenskritumu izmantojuši, lai šķērsotu upi.

Senatnīgās ieliņas
Kuldīgu dibināja Livonijas ordenis 1242. gadā, lai kontrolētu tirdzniecības ceļus, kas saistīja Prūsiju ar Daugavas lejteces apvidu. 16. gadsimtā Kuldīgas pils bija viena no hercoga Gotharda Ketlera rezidencēm. Alekšupītes krastos ap Rātslaukumu vijas šauras ieliņas, kur var aplūkot 17. un 18. gadsimta koka ēkas un divus dievnamus – Sv.Katrīnas baznīcu un Sv.Trīsvienības katoļu baznīcu.

Rātslaukums pilsētas centrā ir sena ļaužu pulcēšanās vieta, kas pirmo reizi minēta jau 17. gadsimta dokumentos. Līdz 1937. gadam te bija tirgus laukums. Rātslaukuma savdabīgums un namu īpatnējā arhitektūra rosinājusi vairākus kinorežisorus. Šai vietā uzņemta liela daļa no mākslas filmām “Krasts” un “Emīla nedarbi”. Kuldīgā ainas savai kinolentei “Neuzvaramais” filmējis arī vācu izcelsmes kinorežisors Verners Hercogs.

Rātslaukuma dienvidu stūrī paceļas itāļu renesanses stila celtne – Jaunais rātsnams, kas būvēts 1860. gadā. 1980. gadā atkal iedarbināja tā veco pulksteni. Kuldīgas jaunajā rātsnamā atrodas Kuldīgas novada dome.

Man Kuldīga šķita burvīga tieši ar daudzajām niansēm un sīkumiem. Jo faktiski, ja esi gana daudz ceļojis, ar lieliem brīnumiem pilsētās pārsteigt grūti. Parasti vislielāko iespaidu atstāj tieši kopējā izjūta, kā mēdz teikt – fīlings. Un Kuldīgā to pavisam noteikti var dabūt. Jauki, ja šai pilsētai var veltīt laiku nesteidzīgi. Tad iespējams pamanīt tik daudz nianšu – īpašas durvis, malkas šķūnīti vai mājas sienā iebūvētu ķieģeli ar vēstījumu.

Paša pilsētas vārda izcelsme ir neskaidra, bet uzskata, ka senais kuršu pils nosaukums ir bijis Kuldinga. Pilsētas oficiālais nosaukums līdz pat Pirmā pasaules kara beigām bija Goldingen. Kuršu valodas vārds “Kuld” pārtapis par “Gold” vācu valodas dēļ.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kuldīga: senās Goldingenas vilinājums

Kategorijas