Pilsētas svētki - mūzikas, mākslas un amatnieku varā

2018. gada 31. jūlijs 00:00

253

Pilsētas svētki - mūzikas, mākslas un amatnieku varā

Pilsētas svētkos Gulbene bija mūzikas, mākslas un amatnieku varā. Svētki bija uzņēmuši pamatīgus apgriezienus – dažādas aktivitātes notika dažādās pilsētas vietās. Pilsētā kūsāja dzīvība. Katalonijas (Spānija) bundzinieku grupai “Fills de la flama” izdevās pierībināt Gulbeni. Cilvēku straumes plūda uz vakara koncertiem, jo uz tiem kopā sanāca ne tikai pilsētnieki, bet arī pagastu un citu novadu iedzīvotāji, kuri kopā ar gulbeniešiem svinēja pilsētas svētkus. Gulbenes novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Kalmane “Dzirksteli” informē, ka kopumā pilsētas svētkus apmeklējuši aptuveni 10 000 cilvēku. Ļoti daudz bijis apmeklētāju tieši uz noslēguma koncertu “Mans draugs Mārtiņš Freimanis”. Koncertu klausījās aptuveni četri vai pat pieci tūkstoši apmeklētāju. “Baidījāmies, jo Valmierā tajā pašā dienā bija “Prāta vētras” koncerts un citur apkārt arī notika pasākumi, tāpēc bijām patīkami pārsteigti, ka bija tik daudz apmeklētāju. Tātad programma ir bijusi saistoša, jo cilvēki izvēlējās pavadīt nedēļas nogali Gulbenē. Pilsētas svētki aizritēja starptautiskā zīmē, jo, ņemot vērā festivālu “Divi Jūliji”, mākslas plenēru “Mana Vidzeme”, jauniešu apmaiņas projektu un pašvaldības partnerus, kopumā svētkos tika pārstāvētas astoņas valstis: Dānija, Lietuva, Ķīna, Spānija, Gruzija, Igaunija, Irāna, Lielbritānija,” stāsta G.Kalmane.

Svētki aizrit starptautiskā zīmē
Piektdienas vakarā pilsētas svētku apmeklētājiem bija iespēja vērot jaunu muzikālu mākslas performanci “Ziedu duets”, kurā darbojas divas “dzīvās” lelles, kas līdzinās milzu ziediem. Katras lelles ķermenis no galvas līdz viduklim piederēja Latvijā zināmiem māksliniekiem: vīrišķā zieda lomu atveidoja Latvijas Nacionālās operas tenors Juris Vizbulis, bet sievišķā zieda lomas atveidotāja bija Latvijas Nacionālās operas soprāns Laura Teivāne. ““Dzīvajām” lellēm palīdzēja kustēties pašu komanda. Viņi jau laikus pa dienu sāka gatavoties šim priekšnesumam,” stāsta G.Kalmane. Priekšnesuma laikā Vecgulbenes muižas parks bija ļoti skaisti izgaismots. To palīdzēja paveikt mūsu pašu Igors Vīcups, jo tā esot bijusi viņa ideja.

Katrai segai savs stāsts
Sestdien no rīta Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā pilsētas svētku gaitā tika atklāta izstāde “Es izaudu gultas deķi zaļu ziedu rakstiņiem”. Tveice un karstums, kā arī bagātīgais pasākumu klāsts neatturēja interesentus kuplā skaitā pulcēties arī uz izstādes atklāšanu. Izstāde ir veltījums Latvijas simtgadei. Tajā piedalās latviešu tautas mākslas meistari (kopumā 25 dalībnieki) no trim Vidzemes novadiem – Smiltenes, Alūksnes un Gulbenes.
Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studija “Sagša” vadītāja Biruta Akmentiņa izstādes atklāšanā uzsvēra, ka tautas mākslas meistaru darinājumi vienmēr saistās ar māju sajūtu un praktiskais latvietis vienmēr ir bijis liels skaistuma mīlētājs. “Izstādē var redzēt darbarīkus, kurus varbūt šodien mazāk izmanto, bet tie ir skaisti, jo kokamatnieks ir ielicis visu savu meistarību, tāpat arī ir sadzīves priekšmeti. Izstādē redzamā gulta - tā nav vienkārši gulta, jo meistars tajā ir ielicis savu sirdi. Šī izstāde ir ļoti īpaša, tāpēc ka tā ir draudzības izstāde, kura tapusi kopā ar Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studiju “Kalme” un Tautas lietišķās mākslas studiju “Smiltene”. Izdomājām, ka vajag draudzības izstādi, lai varam redzēt, kādi mēs tuvākajos novados esam. Apskatot izstādi, var pamanīt, cik mēs esam dažādi – visi esam latvieši, visi mīlam savu zemi, godājam tradīcijas, bet mēs esam lielas individualitātes, personības. Un tas ir redzams mūsu darbos,” teica B.Akmentiņa.
Savukārt Tautas lietišķās mākslas studijas “Smiltene” vadītāja Liene Strazdiņa uzsvēra: ja ir kāda studija, kuras pēdās gribas iet, tad tā ir “Sagša”. “Tā ir enerģija, izaugsme un uzdrīkstēšanās - pārkāpt tradicionālo, bet tajā pašā laikā saglabāt mūsu būtību,” teica L.Strazdiņa.
Savukārt Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” vadītājai Inetai Lejai prieks, ka šī ir tā reize, kad satikušās trīs Vidzemes studijas. “Tās ir tik tuvu, bet ar krāsām un rakstiem atšķirīgas. Lai radītu segu, top doma, iztēle, krāsu salikums, raksts, un tikai tad tiek austa pati sega. Un tā rodas segai stāsts. Stāsts, kas tiek uzrakstīts, izstāstīts, un varbūt ir kāds stāsts, kas vēl sēž audējas sirdī. Lai nepārtrūkst radošais ceļš un lai top skaisti darbi!” audējām vēlēja I.Leja.

Lieliska izdoma un fantāzija
Vecgulbenes muižas parkā sestdien jau no rīta ieradās tuvi un tāli amatnieki un tirgotāji. Ikviens varēja salūkot kaut ko tādu, ko sirds kāroja. Kamēr vieni iegādājās kādu jaunu rotaslietu, medu, mājas vīnu vai ko citu, tikmēr otri čakli darbojās radošajās darbnīcās. Daudzus pārsteidza, cik daudz mūsu cilvēki prot un cik lieliska ir viņu izdoma un fantāzija.
Varēja uzzināt, ko, piemēram, nozīmē tīmekļošana vai filcēšana jeb vilnas velšana, kas ir rokdarbu metode vilnas šķiedras apstrādei. Liteniete Iveta Cigle un stāmereniete Inese Šēpere labprāt dalījās savā pieredzē, stāstot, ko vispār var saveltnēt no vilnas. Vietējie un arī pilsētas viesi interesējās, kā var, piemēram, saveltnēt zābakus. “Tas ir grūti. Rokas sāp. Veltnēšana ir vairāk vīriešu darbs,” atzina I.Cigle. Savukārt I.Šēpere piebilda, ka daudzi mūsu novada cilvēki, arī viņu paziņas, nemaz nezinājuši, ka abas ir aizrāvušās ar filcēšanu.
Sarkanajā pilī apmeklētāji varēja apskatīt vairākas izstādes. Vienā bija apskatāmi oriģinālie novadnieces Laimas Lupiķes tīmekļotie darbi. Viņas dzīvesdraugs Gunārs Riekstiņš “Dzirkstelei” stāstīja, ka izstādē aplūkojami gan svārki un blūzītes, gan sienas dekori. “Cilvēki brīnās un jautā, kā tādus var izgatavot. Muižas parkā Laima Lupiķe arī demonstrē, kā to var dabūt gatavu. Tīmekļošana - tā ir gleznošana ar rokām. Man patīk Laimas aizraušanās. Es to atbalstu. Pamatā darbi tapuši pa naktīm. Kad es aizeju gulēt, tad tās piecas vai sešas stundas viņa netraucēti ieiet tajā pasaulē iekšā,” stāstīja G.Riekstiņš.

Iedvesmo Gulbene un Stāmeriena
Sarkanajā pilī bija aplūkojums arī mākslas plenēra “Mana Vidzeme“ rezultāts. Gulbenes mākslas skola sadarbībā ar biedrību “Radošā apvienība “Piektā māja”” pagājušajā nedēļā rīkoja mākslas plenēru “Mana Vidzeme”. Nedēļas garumā māksliniekiem esot gājis karsti visās nozīmēs. Kopumā izstādē ir apskatāmi 16 autoru darbi.
Radošās apvienības “Piektā māja” vadītāja Sandra Dikmane stāstīja, ka apmeklētājus visvairāk interesē, vai darbus var iegādāties. “Iegādāties darbus var. Un var man zvanīt un jautāt par iegādes iespējām. Mākslinieki gleznoja gan Gulbenē, gan Stāmerienā, un šīs vietas ir iedvesmojošas. Mākslinieki tikai atzina, ka laika par maz, būtu bijis labi, ja plenērs ilgtu vēl kādas dienas, jo bija īsti iejutušies un sapratuši, ko tad vēl varētu uzgleznot. Bijām aizbraukuši apciemot arī mākslinieci Ilonu Brekti un iepazināmies ar viņas dzimtas gleznām. Māksliniekiem tas bija jaunums. Lietuviešu mākslinieces bija sajūsmā, ka lauka vidū var būt tādas lietas, tādas gleznas! Izstāde būs apskatāma līdz septembra vidum muzeja darba laikā. Lai to apmeklētu, jāpiesakās muzejā,” sacīja S.Dikmane.

+ 4

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pilsētas svētki - mūzikas, mākslas un amatnieku varā

Kategorijas