Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Zinātniskā konference gūst starptautisku rezonansi

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2018. gada 31. jūlijs 00:00

900
Zinātniskā konference gūst starptautisku rezonansi

Gandarīta par 1. starptautiskā mākslas festivāla “Divi Jūliji” norisi 27. un 28.jūlijā ir Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza, kura ir izauklējusi šā pasākuma ideju un jau savās domās plāno nākamā gada festivālu.
”Dzirkstelei” V.Vorza uzsver, ka starptautiskā zinātniskā konference “Divi Jūliji. Pirmie cīruļi”, kas notika 27.jūlijā, bija Gulbenes pilsētas svētku centrālais notikums, ņemot vērā ideju spēku un radošumu. “Vadošie Latvijas un ārzemju vēsturnieki izteicās, ka šī tradīcija ir jāturpina, ka ir jāpēta tālāk abu Jūliju daiļrade un vispār šī tēma kā tāda. Bija liels gandarījums, ka, uzstājoties konferencē, pētnieki savstarpēji cits citu papildināja.”
Uz konferenci bija ieradušies visi aicinātie lektori: Mākslas akadēmijas profesore Ieva Krūmiņa, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pārstāve Rūta Rinka, Ekonomikas un kultūras augstskolas docents Imants Ļaviņš, Tbilisi Tautas mākslas muzeja direktore Irina Košoridze no Gruzijas, Sentendrūsas Universitātes profesors Džeremijs Hovards no Skotijas, Islāma mākslas universitātes profesors Karims Mirzae no Irānas.
“Ir īpašs gandarījums par to, ka konferenci apmeklēja vietējie iedzīvotāji, taču, kopumā runājot, apmeklētāji bija no visas Latvijas. Bija arī studenti no Londonas. Neesmu izpētījusi apmeklētāju reģistrācijas lapu, taču šie dati ir nepilnīgi. Ne visi reģistrējās. Zālē konferenci klausījās vairāk nekā simts. Daudzi nāca pēc tam klāt, izteica savu viedokli. Autori dāvināja savas grāmatas ar pateicības ierakstiem par šo pasākumu,” stāsta V.Vorza. Jau tagad viņai ir skaidrs, ka gatavošanos otrajam šādam starptautiskajam festivālam Gulbenē nevar atlikt, gatavoties jāsāk jau šodien, kā arī īpaši ir jādomā par pasākuma publicitāti. V.Vorza no ekspertiem saņēmusi vērtējumu, ka festivāls un konference patiešām nozīmīguma ziņā sniedzas pāri Latvijas robežām. “Tas ir bezgalīgs stāsts, jo viedokļi skanēja visu otro festivāla dienu, un rakstiski pateicības, ierosinājumus turpinām saņemt joprojām,” piebilst V.Vorza.
Viņa pati kārtējo reizi apjautusi, cik dziļas un tautiskas ir novadnieku mākslinieku Jūlija Madernieka (1870-1955) un Jūlija Straumes (1874–1970) radošās prasmes un intereses, jo tās sakņojas tekstilmākslā, izceļot bērnībā redzēto, kad viņu mammas ir audušas, vērpušas un pratušas citus rokdarbus. V.Vorza uzsver, ka festivāla dalībnieki varēja no teorijas pievērsties praksei, iesaistoties lietišķās mākslas darbnīcās prasmīgu meistaru vadībā 27. un 28.jūlijā. Viņa šo procesu dēvē par baudas, prieka gūšanu. “Protams, tā bija arī atpūta un kopā būšanas gandarījums,” piebilst V.Vorza. Viņa arī saka, ka konferences lektori, kuri bija atbraukuši uz Gulbeni no tālām zemēm, izteica īpašu vēlēšanos redzēt kapusvētku norisi kā tautas kultūras izpausmi. Viņi šo vēlmi piepildījuši.  
V.Vorza saka lielu paldies visiem, kuri palīdzēja tapt nupat notikušajam festivālam un zinātniskajai konferencei, darīja to ar cieņu, dedzību un mīlestību, un ar vienotības un kopīga mērķa sajūtu. Bet, runājot par nākamo festivālu, viņa izsaka cerību, ka, iespējams, tad jau būs jaunu veidolu ieguvušas Klēts un Pils ielas, būs izveidotas gājēju ietves, būs radīts skaists, senatnīgs apgaismojums un varēs organizēt arī kādu nakts pasākumu. V.Vorza tic, ka taps arī rožu dārzs Sarkanās pils nojauktās piebūves vietā.
Viņa piemin, ka nav nekas nejaušs attēlos, kas izvietoti un skatāmi uz Sarkanās pils fasādes vienas sienas. “Vēstījums ir tāds, ka atliek nezaudēt mērķa izjūtu, salikt kopā gudrās galvas un saplānot pa gadiem uz priekšu, kā varētu tikt atjaunota Gulbenes vēsturiskā centra teritorija. Tādējādi ieguvēji mēs būsim visi. Es ticu, ka cilvēki, kuri plāno un lemj par Gulbenes un novada nākotni, tomēr sapratīs, ka Pils parka daļa un Baltās pils drupas pašvaldībai ir jāiegūst savā īpašumā. Visi mūsu ārzemju viesi, partneri šajā festivālā un citos pasākumos runā par to. Un tie ir cilvēki, kuriem ir milzīga pieredze darbā ar kultūras mantojuma saglabāšanu un glābšanu. Viņi runā par to, ka Baltā pils ir izcila, ir pamanāma un ir glābjama. Un tas nav tikai Gulbenes nozīmes objekts. Tā ir Baltijas pērle. Nav jābaidās no tā. Darot var izdarīt!” saka V.Vorza.

Kategorijas

Kategorijas