Sasveicināties ar skeletu

2018. gada 31. jūlijs 00:00

486

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju Rīgā apmeklēju pirms daudziem gadiem - kad vēl mācījos skolā. Vienīgais, kas bija palicis atmiņā – skats, kā pa logu dod palagā ietītu mēra epidēmijas laikā mirušo. Toreiz šajā muzejā viss likās tāds tumšs un drūms. Tagad gāju lūkot, kā muzejs mainījies. Protams, arī manas izjūtas tagad ir mainījušās.
Mūsu muzejs ir viens no trim lielākajiem medicīnas vēstures muzejiem pasaulē. 1957.gadā latviešu ārsts ķirurgs, onkologs, sabiedriskais darbinieks un medicīnas vēsturnieks profesors Pauls Stradiņš valstij nodeva savu privāto kolekciju, ko viņš bija sācis veidot 20.gadsimta 20.-30.gados. Pēc viņa nāves 1958.gadā muzejs tika nosaukts viņa vārdā, bet publiskai apskatei tas atvērts 1961.gadā. Ik gadu muzeju apmeklē apmēram 40 000 apmeklētāju. Muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 203 000 vienību.
Muzeja pamatekspozīcija ir izvietota četros stāvos, ievērojot laikmetu secību. Tajā var uzzināt par medicīnas attīstības gaitu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Eksponāti un diorāmas stāsta par medicīnas attīstības pirmsākumiem: traumu ārstēšanu, brūču pārsiešanu, tautas dziedniecības paņēmieniem. Tolaik populāra bija maģiskā medicīna, ko piedāvāja šamaņi, zintnieki un burvji, izmantojot amuletus, talismanus un citus dīvainus rīkus. Piemēram, galvas trepanācija ir senākā ķirurģiskā operācija un veikta jau akmens laikmetā. Tālāk var ielūkoties rekonstruētā viduslaiku klostera hospitālī un aptiekā, apmeklēt pēc profesora Paula Stradiņa ieceres izveidoto viduslaiku pilsētu, kā arī uzzināt, kā tolaik ārstēja izplatītākās slimības. Nākamā ekspozīcija veltīta medicīnas straujajai attīstībai. Tā stāsta par laiku, kad atklāja rentgena starus un iespējas tos izmantot medicīnā, kad notika pirmās operācijas ētera narkozē, kad tika atklāts tuberkulozes ierosinātājs un vakcīna pret bakām. Var uzzināt par Latvijas medicīnas sasniegumiem un mūsu savulaik iecienītajiem kūrortiem. Vienā šīs ekspozīcijas istabā aplūkojams profesora Paula Stradiņa darba kabinets. Tāpat var ielūkoties, kā attīstījusies kosmiskā medicīna, jo tās izpētē piedalījušies arī latviešu zinātnieki. Piemēram, AS “Olainfarm” medikamentu “Fenibuts” (“Noofen”) kosmonauti izmantojuši kā stimulatoru ar nomierinošu iedarbību. To lietojuši ASV un PSRS kosmonauti kopējā lidojumā “Sojuz-Apollo”.
Interesanti, ka muzejā tiek piedāvāta ne vien ekspozīcijas apskate, bet arī, piemēram, muzejpedagoģiskās programmas, dzimšanas dienas svinības, lekcijas, eksponātu fotografēšana un filmēšana. Nozares speciālistiem tiek piedāvātas profesionālas konsultācijas, ekspertīzes, kā arī eksponātu deponēšana.
Muzejs kļuvis gaišāks un pieejamāks, ir nodarbošanās bērniem, piemēram, ar milzu zobu birsti var iztīrīt milzu zobu vai izpētīt, kas atrodas cilvēkam iekšā, vai ar tausti mēģināt noteikt, kam pieder galva, ko esi sataustījis. Var aizpildīt dažādus testus, noskatīties filmas. Ja sākumā skeleti un kauli šķiet mazliet biedējoši, tad beigās jau ar to visu esi apradis, pat atļaujies skeletam paspiest roku. Un patiesībā jau ar savu skeletu taču ir jādraudzējas.
- Teksts un foto: Pārsla Konrāde

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sasveicināties ar skeletu

Kategorijas