Svētceļojumā iet tie, kuriem ticību vajag kā maizi

2018. gada 7. augusts 00:00

416

Svētceļojumā iet tie, kuriem ticību vajag kā maizi

Gājiens ir ieplānots tā, lai pa ceļam grupai varētu pievienoties vēl citi ticīgie. Piemēram, pagriezienā uz Stāmerienu gulbeniešus gaidīja kāda vietējā vecmāmiņa ar mazmeitu, bet Litenes pagriezienā – sieviete no Alūksnes. Droši vien būšot vēl arī citi klātpienācēji.

Zem Dieva svētības
Gulbeniete Līga Strapcāne svētceļojumā devusies kopā ar trīs gadus veco meitiņu Bernadeti un šogad dzimušo dēliņu Jāni Pāvilu. Līdzi iet arī vecmāmiņa Valentīna Birzniece. Vīrs Jānis darba dēļ ģimenei pievienoties nevarēja, taču viņš visu laiku būs lietas kursā par savējiem un, ja kas, jebkurā brīdī ir gatavs braukt pakaļ. Līga gan ir pārliecināta, ka viss būs labi, kaut nesen ar dēliņu bijusi spiesta ārstēties slimnīcā. “Sapratu, ka svētceļojumā mums būs labāk nekā slimnīcā, kur vienā palātā pārāk vēss bija gaiss ventilācijas dēļ, bet otrā nebija gaisa, jo tur ventilācija nestrādāja. Sapratu, ka svaigā gaisā gājienu izturēt mums ir pupu mizas,” optimistiska ir Līga. Turklāt svētceļniekus pavada arī transports ar bagāžu. Tā ir iespēja arī pabraukt kādu ceļa posmu, ja pašiem mazākajiem vai nespēcīgākajiem kļūst par grūtu.
No dievnama svētceļnieki izgāja ar dziesmu, ar Latvijas valsts un savas draudzes karogiem rokās, kā arī nesa līdzi lazdas koka (ziedoja draudzes locekle Irēna Jasmane no Stariem) krustu, pie kura ir pielikts Jēzus tēls un rožu ziedi, kas plūkti turpat savas baznīcas dārzā. Latvijas valsts karogu pieteikusies nest draudzes locekle 17 gadus vecā Dita Ceriņa. “Man tas ir liels gods!” viņa saka.
“Varbūt pievienošos savējiem vēlāk. Darba dēļ uzreiz nebija iespējams,” bilst gulbeniete Ināra Vinceviča. Tāda iespēja būs - 14.augustā ir paredzēts autobuss uz Aglonas svētkiem, atgriešanās Gulbenē būtu 15.augusta vakarā.
Gulbeniete Ginta Ābeltiņa svētceļojumā devusies kopā ar jaunāko atvasi no savas kuplās trīs bērnu ģimenes. Viņas meitai Agritai, kura pirmo reizi devusies šādā svētceļojumā, ir pieci gadi. Arī māmiņa Ginta to dara pirmo reizi. Gājuma mērķis laikam jau esot lūgt par ģimeni, par kopību. Savus vīriešus - divus dēlus un bērnu tēti – Ginta atstājusi mājās. “Maniem dēliem ir 15 un 12 gadu. Vienam no viņiem tieši šodien, 4.augustā, ir dzimšanas diena,” stāsta Ginta.
Gulbeniete Diāna Strupka, kura svētceļojumā devusies kopā ar savu pieaugušo meitu Tīnu un ratiņos stūma mazmeitiņu Evelīnu, saka – daudzus no došanās ceļā attur pienākumi ne tikai darbā, bet arī mājās, rūpes par piederīgajiem un par mazajām Dieva radībiņām - dzīvnieciņiem. “Mums arī mājās palika zivtiņas akvārijā, par kurām kādam ir jāparūpējas,” stāsta Diāna. Esot bijušās citas svētceļojuma reizes, kad līdzi gabaliņu vai pat visu ceļu ir gājuši suņuki kopā ar saviem saimniekiem.

Kristieši – kā ģimene
Gulbenietis Ludis Kaminskis saka – viņam šis ir kārtējais svētceļojums, nevarot vairs pat saskaitīt. Mirkli padomājis, viņš atminējās, ka laikam jau kopš 2006.gada katru gadu dodas svētceļojumā uz Aglonu kopā ar savu draudzi. Ludis pat nevarēja tā īsti pateikt, ko vēlas izlūgties Dievam svētceļojuma laikā. Tāpat kā daudziem citiem to precīzi formulēt esot grūti un arī nevajagot visiem stāstīt, atklāties. “Tas jau visu dzīvi iet līdzi. Lūgšana – tas ir intīmi. Tas, ko vēlas, ir kas nepiepildīts. Katram ir sava personīgā dzīve. Daudziem tā ir nesakārtota. Visiem gribas to laimi un mīlestību. Tās vienmēr ir par maz. Lūgšana nemaz nav izsakāma vārdos. Cilvēks ar sidri vēlas. Un to Dievs uzklausa! Ne jau to formulējumu vārdos. Vārdi ir vajadzīgi cilvēkiem, nevis Dievam,” viņš saka. Ludis uzskata, ka Dievs sadzird un uzklausa jebkuru lūgšanu. Neesot nekādu ierobežojumu. “Var lūgt kaut vai konfekti. Patiesībā Dievs jau visu dod, ko vajag. Bet, ja nelūdz, viņš var arī neiedot. Nav garantijas. Drošāk ir palūgt,” saka Ludis. Viņš bilst, ka kristiešiem ir mazliet citādāks domāšanas veids nekā tiem, kuru ceļi neved uz baznīcu. “Mums ir sava pasaules uztvere, sava vērtību sistēma. Mēs, kristieši, visi esam kā savējie, kā brāļi un māsas,” uzsver Ludis.
Gulbeniete Marija Circene sestdien gribējusi paiet savējiem līdzi kaut vai nedaudz, kaut līdz Litenei. Gribētu vēl vairāk, bet nevarēja atļauties, jo jābrauc uz darbu Rīgā. “Man četras dienas ir jāstrādā, trīs pēc tam ir brīvas. Vēlāk varbūt atkal pievienošos svētceļniekiem,” viņa skaidro. Arī gājums līdz Litenei viņai ir pārbaudījums. Kājām tik daudz kilometru nav staigāti, arī veselība neesot nekāda stiprā. Uzvilkusi ērtus vasaras apavus cerībā, ka tie nepievils. “Domāju, ka Dievs palīdzēs. Gribas izlūgties žēlastību, gribas būt Dieva tuvumā, garīgi attīrīties. Dzīvē man ir visādi gājis. Agrāk ne jau vienmēr uz baznīcu gāju. Arī nevarēju. Taču kristīta esmu kopš bērnības. Tagad daudz ko esmu sapratusi, uzzinājusi, ko man agrāk neviens nebija stāstījis. Esmu apjautusi to labestību, sapratni, ko dod baznīca, draudze,” viņa saka. Katru svētdienu, ja vien atrodas Gulbenē, Marija nāk uz baznīcu. Tur gūst viņa spēku ikdienas gaitām, tam, ka darba gaitas liek būt atrautai no ģimenes. “Labi, ka darbs man ir tepat, Latvijā, ka nav jābrauc vispār projām no valsts. Tā vēl ir laime. Ir grūti, bet ir jāstrādā. Citāds dzīves ritms audzina raksturu. Agrāk man likās, ka es to nespētu. Bet dzīve piespiež un māca. Un tieši šajā brīdī sapratu, ka uz baznīcu man vajag tikt katru nedēļu. Tas ir tas pats, kas maizi ēst. Līdzi nāk arī mana meita. Mums abām tas ir svarīgi. Ieej baznīcā, un tevi pārņem citas sajūtas,” stāsta Marija.
Vakar “Dzirkstele” telefoniski sazinājās ar Gulbenes katoļu draudzes locekli Valentīnu, kura pastāstīja – pirmās svētceļojuma dienas pagājušas skaisti, labi un mīļi. “Nav bijis nekādu lielu problēmu,” viņa saka. Valentīnai dots uzdevums rūpēties par maltīti draudzei, tāpēc viņa saka paldies labdariem, kuri atbalstījuši svētceļniekus ar ziedotajiem pārtikas produktiem. Pirmā nakšņošanas reize ceļotājiem bijusi Balvos – draudzes namā. Balvenieši parūpējušies par siltu zupu, kas vārīta uz ugunskura. “Karaliski mūs sagaidīja! Ļoti sirsnīgi, atvērti cilvēki,” stāsta Valentīna. Visam ceļam nakšņošanas vietas esot saplānotas.

Fakti
◆ Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku rīkošanai Aglonā finansējumu piešķir Ministru kabinets. Šogad svētku rīkošanai ir nepieciešami 162 070 eiro.
◆ Svētku programma Aglonā: 11.augusts – Slimnieku diena; 12.augusts – Ģimeņu diena; 13.augusts – Svētā Meinarda svinības; 14.augusts – mise svētceļniekiem pie pāvesta altāra un pulksten 22.00 – tautas krustaceļš; 15.augusts – rīta mise jauniešiem un pulksten 1200 – svētku galvenā mise Marijas godam.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Svētceļojumā iet tie, kuriem ticību vajag kā maizi

Kategorijas