Iedvesmo citus

2018. gada 7. augusts 00:00

860

19.augustā apritēs trīs gadi, kopš 28 gadus vecā gulbeniete Elīna Bērziņa ir izveidojusi savu sociālo uzņēmumu - SIA “Typical”. Šajā laikā viņa ir uzkrājusi pieredzi, ar kuru vēlas dalīties un palīdzēt sevi atrast darba tirgū citiem cilvēkiem, kuriem tāpat kā Elīnai ir jārēķinās ar kustību traucējumiem.

Ar ideju par to, ko dara
Elīnas piemērs ir apliecinājums tam, ka ar labo gribu un uzņēmību var panākt daudz. Un pats galvenais – viņa katru dienu pierāda, ka viņa ir tāds pats cilvēks, tikpat radoša, gudra un darba tirgū vajadzīga kā tie cilvēki, kuriem nav kustību traucējumu. Savā ziņā Elīna ir sociālās uzņēmējdarbības flagmane Gulbenes novadā. Tieši tāpēc viņa ir sabiedrībā pamanīta un novērtēta.
“Mani uzrunāja Sociālās uzņēmējdarbības asociācija. Esmu aicināta kļūt par tās biedru. Asociācijai patīk ne tikai mana sabiedriskā aktivitāte, brīvprātīgi cenšoties palīdzēt citiem cilvēkiem, bet arī mana uzņēmējdarbība – pastkartes. Mana biznesa būtība ir mudināt cilvēkus komunicēt personiski. Tāpēc tās ir pastkartes, ko es piedāvāju: iespēja rakstīt ar roku, nosūtīt pastkarti, pateikt vairāk par ierasto “čau!”. Vajadzība patiesi interesēties citam par citu, nevis tikai pavirši uzturēt sarunu,” saka Elīna.
SIA “Typical” veido un izplata pastkartes, kuras vēsta par tipisko latvieti kultūrā, sadzīvē. “Ir skaidrs, ka pēc 20 gadiem tipiskais latvietis varbūt būs citādāks nekā šodien. Mēs mēģinām vēl notvert laiku un iemūžināt. Lai nākotnē varētu parādīt bērniem, mazmazbērniem! Mums ir jāsaglabā atmiņas. Piemēram, par to, ka Latvijā ir bijušas lauku viensētas, kurās ar cirvi skaldīja un ar rokām krāva malku, ka ir bijuši cilvēki, kuri varēja bites paņemt kailās rokās un netika sadzelti, jo prata dzīvot saskaņā ar dabu, ka Latvijā ir tecināta un baudīta bērzu sula. Mēs cenšamies šos brīžus vēl notvert un iemūžināt pastkartēs,” saka Elīna.
Šovasar viņa Valmierā ir piedalījusies starptautiskā biznesa un inovāciju forumā, kur ne tikai guva vērtīgu pieredzi un ierosmes, bet arī pati spēja patīkami pārsteigt ar to, ko viņa dara. Bijis arī prieks, ka ārzemnieki sev līdzi aizveda SIA “Typical” veidotās pastkartes kā piemiņu par tipisko Latviju un tipiskajiem latviešiem.

Gribēja Gulbenē, organizēs Rīgā
Daļa no uzņēmuma “Typical” ieņēmumiem tiek novirzīti labdarībai – par brīvu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām organizējot apmācību un dodot vajadzīgās zināšanas un drosmi īstenot sapņus. 10.augustā Rīgā Elīna sāk vadīt divu dienu nodarbības īpašai cilvēku grupai. Katrs no šiem cilvēkiem ir uzrunāts personiski caur paziņām vai sociālajos tīklos. Ar kontaktiem ir palīdzējusi arī invalīdu un viņu draugu biedrība “Apeirons”. Sākumā bijusi doma šādu apmācību organizēt Gulbenē, izmantojot nevalstisko organizāciju telpas. Taču atsaucība bijusi niecīga. Tāpēc Elīna devusies tajā virzienā, kur ir sajutusi ieinteresētību.
“Mērķis ir palīdzēt šiem cilvēkiem saprast viņu spējas un iespējas, kas ir apkārt. Dodam padomus, kā var realizēt savas idejas ar mērķi – pašiem sevi finansiāli nodrošināt. Nevis gaidīt maģisko darba devēju, kurš klauvēs pie durvīm un teiks: “Es tevi gaidu.” Tā tas nenotiek. Tāpēc mēs mācām cilvēkiem viņiem pašiem sevi ieraudzīt no cita skatpunkta. Lai saprastu, ka neviens no mums nav nemaz tik nevarīgs. Katram ir prasmes, kuras var likt lietā. Sevišķi mūsdienu tehnoloģiju laikmetā,” saka Elīna.
Viņa stāsta, ka augustā klausītāji, ar kuriem strādās piesaistītie brīvprātīgie lektori, tiks iedrošināti sevis realizācijai darba tirgū jaunā kvalitātē. Viņi saņems padomus, uzdevumus. “Katrs būs lūgts uzskicēt savu plānu, mērķi, ko vēlas sasniegt,” stāsta Elīna. Tad apmācību dalībnieki turpinās neklātienē komunicēt savā starpā, jo, cerams, būs kļuvuši ne tikai par domubiedriem, bet arī par draugiem un būs izveidojuši savstarpēja atbalsta grupu. Oktobrī tiks sarīkota jauna tikšanās visiem kopā. Tad jau apmācības dalībnieki būts aicināti pastāstīt un prezentēt, ko ir paveikuši, un dalīties savā pieredzē par veiksmēm un neveiksmēm. “Tad mēs kopā varēsim saprast, kas bremzējas, kur un ko vajag piepalīdzēt, lai iecerētais virzītos uz priekšu,” saka Elīna.

Jālauž stereotipi par invaliditāti
Šāda veida apmācības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Elīna pēc savas iniciatīvas ir organizējusi arī agrāk. Pieredze liecinot, ka apmācāmajiem mēdz būt gan lieli, gan mazi sapņi, kurus īstenot. Elīna domā, ka var sākt arī ar mazumiņu. Pats galvenais esot, lai cilvēku vadītu vēlme nedzīvot tikai no pabalstiem vien, bet materiāli nodrošināt sevi cilvēka cienīgai dzīvei. Elīna saka – viņai dzīvē ir laimējies ar ģimenes, ar mammas atbalstu. Taču ne visiem cilvēkiem ar invaliditāti no radinieku puses ir tāda uzticēšanās un stimuls nenolaist rokas. Tieši tāpēc Elīna saka tā: “Cilvēkam vajag atbalsta plecu! Ja sava ģimene netic, tad kāds cits var palīdzēt dot tos spārnus kaut ko darīt.”
Viņa atzīst – ja cilvēks ar invaliditāti grib paļauties tikai uz valsts vai pašvaldības atbalstu, tur nekas nevar sanākt. Oficiālās iestādes nerosinot cilvēkos pašiniciatīvu un nav vērstas uz sadarbību – saka Elīna. Pirmā personīgā pieredze, sākot meklēt savu vietu darba tirgū, viņai bijusi šokējoša, jo valsts iestādes darbinieks teicis: “Invalīdi var būt tikai kurpnieki. Nekur citur viņi darbam nav derīgi.” Viņā radās spīts pierādīt pretējo. “Cilvēki ar invaliditāti ir atraktīvi, gudri. Viņi ir tādi paši kā visi citi. Vienkārši mums valstī esošā sistēma nepalīdz. Mums pašiem ir jāmeklē iespējas,” saka Elīna. Viņa vēlas par to stāstīt arī darba devējiem, lai lauztu sabiedrībā iesakņojušos domāšanas stereotipus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Iedvesmo citus

Kategorijas