Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Vecgulbenes miesta pagaidu vadība sastāda pirmo budžetu

Vēsturnieks Anatolijs Savickis
Laikraksta arhīvs

2018. gada 7. augusts 00:00

321
Vecgulbenes miesta pagaidu vadība sastāda pirmo budžetu

1920.gada 24.oktobrī tika sasaukta iedzīvotāju sapulce, kurā sanākušie jaundibināmā miesta aktīvisti ievēlēja Vecgulbenes miesta pagaidu domi. Par pagaidu domes locekļiem kļuva 12 vīri: Aleksandrs Lietuviets, Augusts Stirājs, Augusts Koruls, Kārlis Markavs, Pēteris Dunkuls, Jānis Nogobods, Krišjānis Dzilna, Jānis Sniķers, Jēkabs Zāle, Pauls Lancmans, Alfrēds Briedis un Rūdolfs Kubuliņš.
Domnieki par labāko priekšsēdētāja amatam atzina Augustu Stirāju, bet priekšsēdētāja vietnieka amatam - Aleksandru Lietuvieti. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izpildvaras funkcijas arī bija jāveic domniekiem. Rezultātā par miesta pagaidu valdes priekšsēdētāju viņi izraudzījās Jāni Nogobodu, bet valdes locekļu amatos ievēlēja Alfrēdu Briedi un Aleksandru Lietuvieti.

Ievēlamo domnieku skaits - 12
Tomēr viens no primārajiem uzdevumiem pašvaldības organizēšanā bija vairākuma miesta iedzīvotāju ievēlētas lēmējvaras izveidošana. Dibinot Vecgulbenes miestu, pilsētu dzīvi joprojām regulēja vairākkārt labotais bijušais Krievijas pilsētu nolikums, bet miestu - 1920.gada 22.novembrī spēkā stājušies “Pagaidu noteikumi par miestiem”. Saskaņā ar šiem “Pagaidu noteikumiem par miestiem” jaunizveidotā Vecgulbenes miesta iedzīvotājiem, balstoties uz pilsētu vēlēšanu likumu, bija jāievēl dome – pašvaldības lēmējvara. Iekšlietu ministrs noteica ievēlamo domnieku skaitu – 12. Savukārt izpildvaras funkciju un uzdevumu veikšanai domei no ievēlētajiem domniekiem vajadzēja ievēlēt miesta valdi, kas sastāvētu no priekšsēdētāja un 2 līdz 3 locekļiem. Arī revīzijas komisiju 3 locekļu sastāvā un sekretāru domniekiem bija jāievēl no sava vidus.
Jau 1920.gadā parlamentā izskanēja tēzes par to, ka pašvaldības ar miesta statusu ir tikai pārejas perioda veidojums un jau tuvākajā nākotnē miestu vietā būs pilsētas. Lai gan nebija skaidrs, cik šis pārejas periods varētu ilgt, atsevišķi Vecgulbenes miesta pagaidu domes locekļi pārliecinoši uzsvēra, ka Vecgulbenei pilsētas statusa iegūšana ir ļoti tuvas nākotnes jautājums.
Šajā pašā laikā plašsaziņas līdzekļos tika aktualizēts jautājums par visa Valkas apriņķa tālāko likteni. Sabiedrībā pat raisījās diskusijas par iespējamo Valkas apriņķa likvidāciju, apriņķa valdes pārcelšanu uz Vecgulbeni un tā tālāk..
Neņemot vērā domas par pilsētas statusu, Vecgulbenes miesta pagaidu domei bija jāpieņem lēmumi, bet valdei jāturpina daudzie miesta izveidošanas darbi.

Trūkstošo telpu dēļ pat esot nācies atlikt vēlēšanas
Sākotnēji valdes darbības uzsākšanu nedaudz ierobežoja darbam piemērotu telpu trūkums. Tieši pagaidu valdes kancelejas darbam trūkstošo telpu dēļ pat esot nācies atlikt Vecgulbenes miesta domes vēlēšanas, kuras bija ieplānotas organizēt 1921.gada 19.maijā. 1921.gada pavasarī pašvaldības pagaidu valdes darbam nepieciešamās telpas izdevās izbrīvēt vienā no Vecgulbenes muižas centrā esošajām ēkām - veļas mājā. Šo Krustalīces upītes krastā (Rūdolfa parka malā) 19.gadsimta vidū būvēto ēku reizē ar citām muižas ēkām vēlāk piešķīra pašvaldībai.
Viens no pamatjautājumiem Vecgulbenes miesta izveidošanā bija robežu noteikšana. Tomēr steigā izdarītā robežu aprakstīšana izrādījās tik neprecīza, ka arī visu pagaidu domes un valdes darbības laiku nācās risināt šo jautājumu.
Vecgulbenes miesta pagaidu dome 1921.gada 4.maijā nolēma miesta atdalīšanu no Vecgulbenes pagasta pabeigt ne vēlāk kā līdz tā paša gada 1.jūnijam. Viens no noslēdzošajiem darbiem šajā posmā bija dokumentu pārņemšana. Ar domes lēmumu šo darbu uzticēja veikt trīs domes locekļiem – A.Lietuvietim, A.Korulim un A.Briedim.

Vislielākie ieņēmumi - no izpriecu nodokļa
Pagaidu domes un valdes pamatuzdevumiem noteikti jāpieskaita pirmā miesta budžeta sagatavošana un pieņemšana.
1921.gada maijā notika Vecgulbenes miesta pirmā budžeta sastādīšana. Atlikušā gada kopējie izdevumi tika saplānoti 276 490 rubļu apmērā. Pašvaldības izdevumus veidoja: 1) līdzdalība pie Valsts policijas uzturēšanas, 2) pašvaldības pārvaldes uzturēšana, 3) miesta lopu kautuves un tirgus uzturēšana, 4) sabiedriskā palīdzība un labierīcība, 5) valsts nodokļi, 6) neparedzētie izdevumi.
Likuma kārtībā izdotie noteikumi nosacīja, ka miestu ienākumus veido: 1) ienākumi no miestu kapitāliem, īpašumiem un uzņēmumiem, 2) nodokļi, nodevas un citi maksājumi miestam par labu, kas paredzēti noteikumos un likumos, 3) dažādi neparedzēti ienākumi. Neparasti plaša bija nodokļu nodevu un maksājumu amplitūda, kuru varēja noteikt miestu domes.
Visu Vecgulbenes miesta pirmajā budžetā plānoto izdevumu segšanai nepieciešamos līdzekļus plānoja iegūt, nosakot miesta iedzīvotājiem 16 dažādus nodokļus. Vislielākos ieņēmumus - 96 000 rubļu - plānoja gūt no tā saucamā izpriecu nodokļa (no izrīkojumu jeb pasākumu ieejas biļetēm gūtos ienākumus paredzēja aplikt ar 50 % nodokli, bet mākslas pasākumos - ar 25 % nodokli). Otru lielāko ieņēmu pozīciju – 60 000 rubļu veidoja nodoklis no nekustamajiem īpašumiem (aprēķinos norādīti 150 gruntsgabali, no kuru īpašniekiem paredzēts iekasēt pa 400 rubļiem). Savukārt 32 000 plānoja iegūt ar nodokli no ievedamiem un izvedamiem dzelzceļa lādiņiem (pudu nodoklis - nodoklis par stacijā izkrautajām un iekrautajām kravām).
Vecgulbenes miesta izpildvara ar domes lēmumu izpildi vilcināties nevarēja, jo jaunizveidotajai pašvaldībai bija jānodrošina noteiktu funkciju izpilde. Tomēr līdz pašvaldības budžeta apstiprināšanai Valkas apriņķa padomē “Noteikumi par pilsētu ienākumiem, izdevumiem, budžetiem un pārskatiem” miesta valdei neļāva izpildīt nevienu domes lēmumu, kas saistīts ar naudas izdevumiem.
Vecgulbenes miesta pagaidu dome 1921.gada 10.jūnijā valdes sastādīto budžetu atzina par pareizu un nolēma to iesniegt apstiprināšanai Valkas apriņķa padomē.
(Turpinājums sekos)

Kategorijas

Kategorijas